Krievvalodīgos izsenis pārstāvējusī Centra partija gan, atšķirībā no Latvijas Saeimas vēlēšanās neveiksmi cietušās "Saskaņas", jaunajā parlamentā iekļuva, tomēr zaudējusi veselus 10 mandātus. Daudzi nobalsojuši par prokrieviskākiem spēkiem.
Narva dzīvo cieši blakus agresīvajam kaimiņam. Turpat otrā upes pusē ir Krievija.
Kam tie pieminekļi traucēja?
Narvas pilsētā 96% iedzīvotāju ir krievvalodīgie. Starp tiem arī liela daļa Krievijas pilsoņu. Un arī tādi, kuri vēl arvien atbalsta Krievijas asiņaino imperiālisma politiku.
"Zināt, negribu jūs aizvainot, bet es esmu par Putinu," stāsta Narvas iedzīvotāja Ludmila.
Līdzīgu nostāju pauž divas citas Narvas ielās sastaptās vietējās iedzīvotājas Natālija un Ludmila. "Mēs esam Krievijas pilsones un nenosodām. Bet mēs te dzīvojam. Te ir mūsu dzimtene."
Nosodīt Putina režīma īstenoto politiku negrib arī Andrejs. "Nē. Es to nenosodu." Viņam ir iebildumi pret kampaņu, kas Igaunijā, līdzīgi kā Latvijā, izvērsta pret krievu valodas lietošanu publiskā vidē un okupācijas laika pieminekļu nojaukšanu.
"Nu, kam tā valoda traucē un tie pieminekļi, ka jānovāc bija?" vaicā Andrejs.
Vairāk nekā trešdaļa atbalsta Krieviju
Starp Narvā novāktajiem padomju armiju cildinošajiem pieminekļiem slavenākais bija padomju tanks "T-34". Un vēl kopš vasaras vietā, kur tas stāvēja, grupiņa aktīvistu katru vakaru nāk aizdegt sveces.
Savukārt Ukrainā sašauto Krievijas tanku, kas bija izstādīts Tallinā un atvests izrādīšanai dažādās Igaunijas pašvaldībās, varasiestādes nolēma uz Narvu labāk nevest. Pārāk daudzi te ir par Krieviju.
"Vairāk nekā trešdaļa – reāli ir tie, kas atbalsta Krieviju, atbalsta viņu darba kārtību, atbalsta agresiju Ukrainā. Tādi cilvēki ir. Nu – tāda ir dzīve!" secina Igaunijas sabiedriskās televīzijas žurnālists Sergejs Stepanovs.
Palielinājies atbalsts prokremliskām idejām
Par to, cik liels atbalsts šeit ir prokremliskām idejām, liecina Apvienotās kreisās partijas panākumi. Tās kandidāts Aivo Petersons īsi pirms vēlēšanām bija devies uz Krievijas sagrābto Donbasa daļu, kur atrasties iespējams tikai ar Kremļa vēlību.
Parlamentā gan kreisie neiekļuva, tomēr savāca gandrīz divkārt vairāk balsu nekā iepriekšējās vēlēšanās un turpmāk varēs arī saņemt finansiālu atbalstu no Igaunijas valsts. Piektdien gan kļuva zināms, ka Igaunijas Drošības policija ir aizturējusi Petersonu saistībā ar aizdomām par pretvalstisku darbību.
"Protams, tā ir skaidra zīme, ka Igaunijā, tāpat, kā tas notika pēdējās vēlēšanās Latvijā, ir iespēja, ka ir vēlētāji, kas meklē prokremliskas partijas, izrādījās, ka tādām partijām ir kādi potenciāli atbalstītāji," secina politologs, Tallinas Universitātes profesors Tenis Sārts.
Daļa krievvalodīgo novērsušies no Putina
Igaunijā izskan arī uzskats, ka krievvalodīgo polarizēšanās, tas, ka radikālākā daļa pametusi Centra partiju, par kuru agrāk tradicionāli balsoja, ir bīstama tendence.
"Tā jau ir pazīme ļoti lielai sabiedrības sašķeltībai. Rodas tādas nelielas nomaļas kopienas, un nav skaidrs, kas ar tām strādās," brīdina Centra partijas priekšsēdētāja vietniece Jana Toma.
Tomēr, aprunājoties ar Narvā sastaptajiem iedzīvotājiem, bija arī jūtams, ka vismaz daļa agrāko Krievijas atbalstītāju atzīst – gada laikā viņu domas par Krieviju un Putinu tomēr ir mainījušās.
"Ja es Krimas aneksiju vēl kaut kā varēju pieņemt, tad tādu spilgti redzamu uzbrukumu – to nu gan ne..." atzīst Aleksandrs.
Līdzīgu viedokli Narvā izsaka viņa vārdabrālis Aleksandrs: "Šeit pie mums ir labi. Man ļoti patīk mana pilsēta. Man patīk arī mana valsts. Esam te dzimuši un auguši. Te ir visi mūsu radi. Tā, lūk..."
