Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks sacīja, ka atbrīvoto ukraiņu vidū ir karavīri, jūrnieki un robežsargi. Starp viņiem ir arī valsts aizstāvji, kuri cīnījušies par Mariupoli, rūpnīcu "Azovstaļ" un Hostomeļu.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ikvakara videouzrunā informēja, ka ir izdevies atvest mājās vēl 100 dzimtenes aizstāvjus – 80 vīriešus un 20 sievietes.

Valsts vadītājs arī pateicās Galvenās izlūkošanas pārvaldes un citu atbildīgo institūciju darbiniekiem, kas organizē apmaiņu, un solīja turpināt šo darbu, līdz mājās būs atgriezušies visi gūstekņi.

"Šodien ir labas ziņas no mūsu apmaiņas komandas. Mums izdevās atvest mājās vēl 100 valsts aizstāvjus, 80 vīriešus un 20 sievietes. Tie ir karavīri, robežsargi, Militāro un Jūras spēku karavīri, zemessargi. Starp tiem, starp citu, ir "Azovstaļ" aizstāvji," teica Zelenskis.

"Tās ir simts ģimenes, kuras pirms Lieldienām piedzīvoja patiesu prieku. Un, protams, mēs turpinām strādāt, lai atgrieztu visus savus cilvēkus no krievu gūsta. Mēs atceramies visus! Un mēs atgriezīsim visus!" uzsvēra Zelenskis.

Līdz šim no gūsta Krievijā Ukrainai kopumā izdevies atbrīvot jau vairāk nekā 2100 Ukrainas iedzīvotāju.

Vienlaikus arī Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka no gūsta atbrīvoti 106 karavīri. Amatpersona arī ziņo, ka viņi ar militārām transporta lidmašīnām tiks nogādāti galvaspilsētā Maskavā.

KONTEKSTS: 

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Plaša Krievijas ofensīva izgāzās, Ukrainai, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu. Krievija sāka ar raķetēm regulāri apšaudīt Ukrainas pilsētas, lai atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Savukārt jau kopš vasaras nogales smagas cīņas notiek pie Bahmutas, kas kļuva par vienu no galvenajiem Krievijas uzbrucēju mērķiem un kur Krievijas spēki cieš milzīgus zaudējumus.

Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.

2023. gada 17. martā Starptautiskā Krimināltiesa izdeva orderi Putina arestam, apsūdzot viņu kara noziegumos saistībā ar ukraiņu bērnu deportāciju.

Tikmēr Ukraina sākusi saņemt arvien lielāku rietumvalstu militāro palīdzību, tajā skaitā tankus un aviāciju, un vairāki militārie eksperti norādījuši, ka Ukraina gatavojas izšķirošam pretuzbrukumam.