Šī ir viena no glābšanas vietām Hersonā, un katru dienu šeit ūdeņiem pāri pārceļ vismaz 100 cilvēku. Kā saka vietējie, ūdens jau mazliet ir atkāpies. Katrā ziņā glābēji strādā milzīgā spriedzē un ik pa laikam dzirdamas arī apšaudes.
Glābšanas dienesti ar īpašu tehniku dodas ūdenī, lai pa applūdušajām ielām pārvestu cilvēkus, kuri citādi nevar izkļūt no ūdens pārņemtās pilsētas. Šodien klusāks. Daudziem jau izdevies pamest plūdu vietas.
Savu dēlu glābēju teltī gaida Lidija, viena no retajām, kuru izdevies atvest no Dņepras kreisā krasta jeb Krievijas armijas okupētās Hersonas daļas, kur plūdu līmenis ir vēl dramatiskāks un, visticamāk, arī upuru skaits lielāks. Okupanti to gan neatklāj.
Ina: "Cik ūdens jūsu pusē augstu?"
Lidija: "Skatoties, cik liela māja, ja maza, tad zem ūdens, bet, ja lielāka... Manu māju, piemēram, pilnībā neapplūdināja. Ūdens bija gandrīz līdz jumtam. Mēs nesēdējām uz jumta, bet bēniņos."
Ina: "Un gaidījāt, kad atbrauks glābēji?"
Lidija: "Neko negaidījām. Vienkārši sēdējām un gaidījām, kad ūdens aizies, un tas pamazām tiešām sāka atkāpties."
Ina: "Cik dienas tā nosēdējāt?"
Lidija: "Piecas."
Ina: "Ko ēdāt, dzērāt?"
Lidija: "Paspējām šo to nedaudz līdzi paņemt."
Ina: "Šaušana arī notiek?"
Lidija: "Jā, katru dienu šauj."
Un apšaudes ir arī brīdī, kad gaidām cilvēkus. Esam spiesti kopā ar glābējiem un karavīriem patverties pie ūdens noliktajā betona slēpnī. Pirms brīža pāri ir aizsvilpis lādiņš.
Slēpnī pavadām aptuveni pusstundu, kad dota atļauja iziet. Par spīti sarežģītajiem apstākļiem glābēji turpina darbu, un cilvēki vēl mēģina glābties. Vēl daudzi esot palikuši Hersonas mikrorajonā, ko sauc par salu. Ūdens to apņēmis no visām pusēm.
Kāds vīrietis tikko no turienes izglābts.
Vīrietis: "Viss peld. Viss pilnībā peld. Pirmie stāvi pilnībā applūduši. Nav ko teikt."
Ina: "Un jūsu māja?"
Vīrietis: "Arī pilnībā applūdusi. Ar laivu atbrauca, paņēma mani un atveda šeit."
Ina: "Ko tagad?"
Vīrietis: "Meklēšu kādu dzīvesvietu, kopmītnes."
Ina: "Cilvēki vēl tur ir?"
Vīrietis: "Ir kāds uz augšējiem stāviem. Vēl cilvēki ir palikuši."
Ina: "Vai apšaudes ir?"
Vīrietis: "Pastāvīgi, regulāri."
Kopā ar glābējiem aizbraucam vēl uz citām vietām, kur ūdens ir ienācis pilsētā. Lai nokļūtu pie cilvēkiem, nākas braukt ātri, lai nebūtu redzami otrpus upei esošajiem Krievijas spēkiem. Kad esam galā, glābēji izšķiras laivu nelaist ūdenī, jo līmenis pārāk zems. Satiekam Ivanu, kuram arī viss pagalms bijis ūdenī.
Viņš stāsta: "Protams, ļoti pārdzīvojam. Mums bija skaists tilts, saspridzināja, tad otru tiltu. Tagad dambi un mūs slīcina. Kāda tā ir ekoloģiskā katastrofa! Bebri peld pa stadionu, kur mēs agrāk futbolu spēlējām bērnībā. Mājas nopludināja."
Glābēji turpina darbu, lai gan ūdens Hersonā pamazām atkāpjas, bet ne Krievijas armijas agresija. Pilsēta, kura vēl ilgi cīnīsies ar plūdu sekām, katru dienu joprojām ir arī ienaidnieka mērķis.
KONTEKSTS:
6. jūnija naktī Hersonas apgabalā Ukrainas dienvidos sabruka Kahovkas hidroelektrostacijas (HES) aizsprosts uz Dņepras upes. Tā rezultātā no HES ūdenskrātuves izplūda milzīgs daudzums ūdens, kas applūdināja desmitiem apdzīvoto vietu.
Ukrainas valdība vēsta, ka Kahovkas HES aizsprostu uzspridzināja Krievijas karaspēks, kas kontrolēja stratēģiski svarīgo objektu. Ukraina uzsver, ka notikušais vērtējams kā teroristu valsts pastrādāts kara noziegums. Ukrainai piekrīt arī rietumvalstu līderi, savukārt Krievijā valdošais režīms noliedzis jebkādu saistību ar Kahovkas HES iznīcināšanu.
