Jautājums par jaunas valdības veidošanu kļuva aktuāls, kad apstiprinājās ziņas, ka līdzšinējā valdības vadītāja Kaja Kallasa atkāpsies no amata saistībā ar viņas izvirzīšanu Eiropas Savienības augstā komisāra ārlietās amatam.
Paredzams, ka Kallasas vietā par nākamo Igaunijas valdības vadītāju kļūs līdzšinējais klimata ministrs Kristens Mihals.
Nāksies samazināt valsts budžeta izdevumus
Saskaņā ar Igaunijas konstitūciju premjerministra atkāpšanās paredz, ka tiek sāktas sarunas par jaunas koalīcijas valdības veidošanu un jauna koalīcijas līguma noslēgšanu, pat ja jauno valdību veidos tās pašas partijas, kas veidoja līdzšinējo.
Kallasas vadītā Reformu partija ir pie varas Igaunijā kopš 2021. gada, kad korupcijas skandālu dēļ krita Jiri Ratasa vadītā Centra partijas valdība. Pašlaik valdības sastāvā līdz ar Reformu partiju ir sociāldemokrāti un liberālā partija "Igaunija 200".
Jaunās valdības veidošanas sarunās partijas pārrunā jautājumus par budžeta tēriņiem un drošības jautājumiem.
Kā izteicās Reformu partijas atbalstītais premjera amata kandidāts Kristens Mihals, šobrīd sarunas notiek par to, kā samazināt valsts budžeta tēriņus laikā no 2025. līdz 2027. gadam. Viņš uzsvēra, ka tie nebūs vienreizēji pasākumi, bet gan apzināta valsts pārvaldes samazināšana.
Taču izdevumu samazināšana neskars aizsardzības un drošības jomas, kā arī skolotāju algas. "Igaunija 200" līderis, ārlietu ministrs Marguss Cahkna teica, ka tiek plānots samazināt štatu skaitu valsts pārvaldē un neveidot jaunas darbavietas.
Savukārt sociāldemokrātu līderis Lauri Lēnemetss pauda viedokli, ka pastāv iespēja palielināt nodokļus, lai varētu nosegt aizsardzībai paredzētos tēriņus.
Meklē finansējuma avotus valsts aizsardzības stiprināšanai
Lēnemetss, kurš ieņem iekšlietu ministra amatu, uzsver, ka tiek plānots stiprināt valsts drošību, lai iedzīvotāji būtu labāk sagatavoti krīzes situācijām. Cita starpā tiek plānots stiprināt robežapsardzību.
"Ja šodien policijas un robežsardzes vienībām Igaunijas pierobežā lietošanā ir tādi paši ieroči kā citur Igaunijā, tad mēs to esam lēmuši stiprināt. Tas nozīmē, ka viņiem lietošanā būs prettanku ieroči. Tādā veidā reaģējam uz iespējamo apdraudējumu," vēsta Lēnemetss.
Viņš teica, ka pierobežas infrastruktūras modernizācija turpināsies līdzšinējā gaitā.
Cahkna izteicies, ka jaunā valdība turpinās darbu pie valsts aizsardzības nodokļa ieviešanas. Tas ir viens no līdzekļiem, kas tiek apsvērts, lai veicinātu ienākumus valsts budžetā.
"Piemēram, otrdien Lietuvā tika rosināta ideja par obligāciju laišanu apgrozībā, lai segtu izdevumus aizsardzībai. Jautājums ir par to, vai laist klajā tādas obligācijas, kuras varētu iegādāties visi valsts iedzīvotāji, uzņēmumi un fondi, vai arī ir kāds cits risinājums," spriež Cahkna.
Visām partijām ir vienota nostāja par atbalstu Ukrainai
Citi temati, kurus līdz šim partijas pārrunāja, ir saistīti ar ārpolitiku un iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu. Saistībā ar Krievijas karu Ukrainā un atbalstu Ukrainai visām iesaistītajām partijām ir vienota nostāja.
Pēc "Igaunija 200" ierosinājuma koalīcija apņēmusies ieviest praksi, ka pirms apstiprināšanas amatā ministru kandidātus uzklausa parlaments. Ceturtdien partijas turpinās sarunas par valsts aizsardzības nodokļa ieviešanu, kā arī par mājokļu fondu un veselības aprūpes finansēšanu.
Kā norādīja Reformu partijas pārstāvji, Kallasa plāno palikt premjeres amatā līdz šobrīd notiekošā NATO samita beigām. Tad arī sagaidāms, ka viņa atkāpsies no amata. Un tikai pēc tam sākas jaunā valdības vadītāja izvēles process.
Kā iepriekš pauda partijas "Igaunija 200" priekšsēdētājs Cahkna, partneru sarunas par jaunās valdības darba prioritātēm noslēgsies tikai tad, kad tiks panākta vienošanās par budžeta jautājumiem.
Jaunā Igaunijas ministru kabineta apstiprināšana būtu sagaidāma tuvāko nedēļu laikā.
