Ministrs norādīja, ka sākts gatavot pirmo ukraiņu brigādi, ko veidos brīvprātīgie Polijā. 

Pēc Ārlietu ministrijas ziņām, daudzi ukraiņi pauduši vēlmi karot Ukrainā un nomainīt tos savus tautiešus, kuri jau karo frontē, taču šie brīvprātīgie nevēlas nonākt kaujas laukā bez pienācīgas apmācības un aprīkojuma. Sikorskis pavēstīja, ka apmācību un ekipējumu nodrošinās Polija un pēc nosūtīšanas uz Ukrainu vienībai būs tiesības pēc rotācijas atgriezties Polijā. 

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī Ukrainas armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad  frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.