Atturēt Kremli no neprātīgām idejām – ar šādu vadmotīvu Vašingtonas samita laikā pieņemti vairāki lēmumi. Piemēram, ASV un Vācija paziņojušas par tālas darbības rādiusa ieroču, tostarp spārnoto raķešu "Tomahawk" un virsskaņas ieroču izvietošanu Vācijā.
Uzmanības centrā ASV un Ukraina
Maskava jau paudusi nosodījumu šiem lēmumiem. Arī komunistiskā Ķīna ir neapmierināta ar Vašingtonā runāto, jo NATO nosauca Pekinu par Krievijas "izšķirīgo atbalstītāju" karā Ukrainā.
Tikmēr ar atšķirīgu viedokli, kā pēdējos gados ierasts, nākusi klajā Ungārija, kas pavēstīja, ka nepieļaušot NATO pārvēršanos par "anti-Ķīnas" aliansi.
Tomēr kopumā Vašingtonas samita uzmanības centrā bija divas valstis – ASV ar savām priekšvēlēšanu kaislībām un neziņu par Vašingtonas ārpolitiku pēc prezidenta vēlēšanām novembrī, kā arī Ukraina, kas jau vairāk nekā divus gadus turpina cīņu pret Krievijas pilna mēroga iebrukumu un šajā cīņā ir ļoti atkarīga no Rietumu atbalsta.
Ukraina cerēja saņemt skaidru uzaicinājumu sākt ceļu uz pievienošanos NATO, taču bija spiesta samierināties ar solījumu, ka šis process būšot "neatgriezenisks".
Ilgtermiņa atbalsts Ukrainai
NATO līderi solīja sniegt Ukrainai 40 miljardu eiro lielu militāro palīdzību nākamā gada laikā, kas ir daļa no centieniem palielināt atbalsta stabilitāti pēc tam, kad Donalda Trampa sabiedrotie Kongresā vairākus mēnešus kavēja ASV palīdzību Ukrainai. NATO sabiedrotie arī paziņoja, ka ir sākuši "F-16" kara lidmašīnu nodošanu Ukrainai.
"Mēs vienojāmies uzsākt NATO drošības palīdzību un apmācību Ukrainai. Mēs pārņemsim koordināciju un lielāko daļu starptautiskās drošības palīdzības Ukrainai ar komandu, kuru vadīs trīszvaigžņu ģenerālis un aptuveni 700 darbinieki, kas strādās NATO galvenajā mītnē Vācijā un alianses austrumu daļā, lai nodrošinātu atbalstu Ukrainai. NATO koordinēs Ukrainas spēku apmācību objektos sabiedroto valstīs," sola NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
"Mēs atbalstīsim Ukrainu, plānojot un koordinējot ziedojumus, kā arī vadīsim aprīkojuma nodošanu un remontu. Mēs arī sniegsim atbalstu Ukrainas bruņoto spēku ilgtermiņa attīstībai. Tas nenozīmē, ka NATO piedalās konfliktā, taču tas palīdzēs Ukrainai aizstāvēt savas tiesības uz pašaizsardzību."
"Ātrākais veids, kā izbeigt karu, ir zaudēt karu. Bet tas nenestu mieru. Tas nesīs tikai okupāciju," norāda Stoltenbergs.
"Tātad, ja vien mēs nevēlamies, lai Ukraina zaudē, ja mēs nevēlamies paklanīties Putinam, mums ir jāparāda apņēmība. Jo ticamāks un noturīgāks būs mūsu atbalsts, jo ātrāk Maskava sapratīs, ka nevar mūs pārspēt, un jo ātrāk karš var beigties. Savā sanāksmē mēs arī nolēmām spert turpmākus soļus, lai Ukrainu vēl vairāk tuvinātu NATO."
Dronu koalīcija
Samita pirmā diena iezīmēja arī jaunumus Latvijai, kas kopā ar 15 valstīm parakstīja saprašanās vienošanos par dronu koalīcijas izveidi, ko Latvija vada kopā ar Lielbritāniju – pirms dažiem mēnešiem tika parakstīta nodomu vēstule. Izveidotajā fondā Ukrainas atbalstam ieguldīti jau 58 miljoni eiro.
"Protams, ka droni spēlē arvien lielāku lomu, un šīs tehnoloģijas, ko mēs esam uzņēmušies līdzvadīt kopā ar Lielbritāniju, protams, ka spēlēs nozīmīgu lomu gan Ukrainas cīņā par neatkarību un brīvību, gan arī mūsu pašu spējās," stāsta Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie").
Uz LTV jautājumu, cik no viena miljona dronu jau ir piegādāti, Sprūds atbild: "Šobrīd mēs runājam par skaitli, kas ir mērams tūkstošos. Mēs esam piegādājuši ļoti daudz augstvērtīgas kvalitātes dronus, kas nav FPV [First Person View] droni, mēs esam piegādājuši elektroniskās karadarbības sistēmas pret droniem. Tā kā dronu koalīcijā tas nav tikai par skaitli, kas ir svarīgi – nenoliedzami –, bet tas ir arī par citām spējām, kas vēl papildus iet dronu koalīcijas ietvaros."
Palielinās spiediens uz Baidenu
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ceturtdien Vašingtonā tiekas ar Kanādas premjeru Džastinu Trudo.
Savukārt citā virzienā devies Ungārijas premjers Viktors Orbāns, kurš lidos uz Floridu, lai tiktos ar savu domubiedru, ASV republikāņu līderi Donaldu Trampu.
Orbāns noteikti cer, ka ASV prezidenta vēlēšanās Tramps pārspēs Baidenu.
Vašingtonas samita noslēgumā gaidāma Baidena preses konference, kurai būs pievērsta liela uzmanība. Tajā Baidenam būs jāmēģina izkliedēt šaubas, ka viņš ir spējīgs tikt galā ar valsts vadītāja pienākumiem.
Pēdējās dienās arvien vairāk demokrātu un viņu atbalstītāju ar slaveno aktieri Džordžu Klūniju priekšgalā izteikušies, ka Baidenam vajadzētu izstāties no cīņas.
Bet Vašingtonas samits noslēgsies uz pozitīvas nots: ar 32 dalībvalstu pārstāvju koncertu, kurā Latviju pārstāvēs čellists Maksims Beitāns ar "American POPS" orķestri.
