Krievijas Nacionālā pretterorisma komiteja paziņojusi, ka no 2024. gada 9. augusta nolemts organizēt pretterorisma operācijas Belgorodas, Brjanskas un Kurskas apgabalos. Pretterorisma operācijas režīms ļauj Krievijas varasiestādēm veikt virkni pasākumu, tostarp apturēt vai ierobežot komunikācijas pakalpojumus, monitorēt sakaru kanālus, konfiscēt transportlīdzekļus un iekļūt privātīpašumos.

ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" ekspertu apkopojumā par notikumiem Krievijas Kurskas apgabalā norādīts, ka Kremlis nav izšķīries oficiāli pieteikt karu Ukrainai vai ieviest karastāvokli, kas prasītu lielāku resursu iesaisti un plašāku mobilizācijas pasākumu īstenošanu.

Domnīcas eksperti norādījuši, ka Maskava, nesperot šos soļus, visticamāk, mēģina mazināt iespaidu par Kijivas militārās operācijas mērogu, kā arī novērst paniku un pretreakciju valstī. Tāpat, atsaucoties uz Krievijas opozīcijas mediju "Verstka", domnīcas eksperti atzīmējuši, ka Krievijas militārie blogeri ieteikuši Kremlim oficiāli pieteikt karu Ukrainai un kritizēja tā lēmumu par pretterorisma operācijas režīma ieviešanu karastāvokļa vietā.

Tikmēr britu militārais eksperts Maikls Klārks paudis, ka Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska lēmums par militārās operācijas īstenošanu Krievijas Kurskas apgabalā ir līdz šim riskantākais, ko viņam nācies pieņemt. Klārka ieskatā Zelenskis cenšas mainīt priekšstatu, ka Ukraina zaudē karu.

Ukrainas panākumi Melnajā jūrā un Krimā nepiesaista pasaules uzmanību, jo Ukrainas karaspēks lēnām tiek izstumts no lielas Ukrainas austrumu daļas. Līdz ar to, pēc Klārka domām, Ukrainas prezidents cenšas atrast veidu, kā apturēt vai mainīt šo dinamiku.

"'Esmu pārliecināts, ka ukraiņi cenšas parādīt savu nodomu nopietnību, atstāt iespaidu uz pārējo pasauli, sarūgtināt Kremli, parādīt Krievijas civiliedzīvotājiem, ka šī nav pretterorisma operācija, bet gan karš, un pārliecināt krievus, ka, ja ukraiņi izvieto augsti profesionālu karaspēku tur, tad krieviem būs jāieved daļa no sava augsti profesionāla karaspēka, lai ukraiņus no turienes izsistu. Tas savukārt nozīmē, ka šis krievu karaspēks nekaros Časivjarā un Pokrovskā, kur ukraiņi izjūt būtisku spiedienu", sacīja Klārks.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vakar savā ik vakara videouzrunā izteicies par notikumiem Kurskas apgabalā, uzsverot Ukrainas armijas spējas izdarīt spiedienu uz Krieviju.

"Šodien [Ukrainas Bruņoto spēku] virspavēlnieks [Oleksandrs] Sirskis jau ir ziņojis par fronti un mūsu rīcību, kā arī par kara virzīšanu uz agresora teritoriju. Paldies katrai no mūsu Aizsardzības spēku vienībām, kas to nodrošina. Tās patiešām zina, kā atgriezt taisnīgumu, un nodrošina tieši tādu spiedienu, kāds ir nepieciešams – spiedienu uz agresoru", sacīja Zelenskis.

Zelenskis sīkāk nekomentēja Ukrainas spēku militāro operāciju Kurskas apgabalā. Vienlaikus viņš norādīja, ka Ukrainas spēku vienības efektīvi aizstāv Ukrainu un piebilda, ka uzmanība tiek pievērsta visai frontei un katram sektoram, kur notiek militārās sadursmes.

KONTEKSTS:

6. augustā parādījās pirmās ziņas par Ukrainas iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Ukraina bija devusi rīkojumu evakuēt ap 6000 cilvēku no apdzīvotām vietām Sumu apgabalā Ukrainā – netālu no Kurskas. Savukārt Krievija Kurskas apgabalā izsludināja ārkārtas situāciju režīmu.

Ukraina joprojām izvairīgi komentē ziņas par šo militāro operāciju, bet norāda – Krievijā tiek iznīcināts ierastais dzīves formāts, Krievijai karš jāsajūt pašai.

Analītiķi uzskata, ka Ukraina ar šo militāro operāciju cenšas sasniegt vairākus mērķus.