Šī ir pirmā premjeres Siliņas vizīte Ukrainā. Premjere līdzās virknei citu valstu līderu ieradusies uz starptautisko Krimas platformu, kuras mērķis ir starptautiskajā arēnā atgādināt par Krievijas noziegumiem un Krimas pussalas okupāciju pirms desmit gadiem.
Latvija jau sākusi gatavot militārā atbalsta pakotni 2025. gadam, norādīja Siliņa. Tajā būs bruņutransportieri "Patria", dronu, munīcijas piegādes, kā arī karavīru individuālā ekipējuma sūtījumi un apmācību nodrošināšana 4000 Ukrainas aizstāvjiem. Paredzēts, ka līdzīgu Ukrainas karavīru skaitu Latvija apmācīs arī 2025. gadā.
Premjere apliecināja, ka Latvija turpinās atbalstīt Ukrainu, paredzot militārajam atbalstam 0,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP) gadā jeb vairāk nekā 100 miljonus eiro. Savukārt kopējais atbalsts Ukrainai 2024. gadā pārsniegs 200 miljonus eiro.
Ukrainai jāuzvar, un Latvija ir gatava palīdzēt
Vizītē Latvija paudusi pilnīgu atbalstu tam, ka Ukrainai jāatgūst visas savas teritorijas, tajā skaitā arī Krimas pussala, kam trešdien Kijivā bija pievērsta liela uzmanība, gan tiekoties ar Krimas tatāru līderiem, gan apmeklējot arī piemiņas memoriālu.
"Krima ir Ukraina, un Ukraina uzvarēs, bet Krievija zaudēs šajā briesmīgajā karā," uzsvēra Siliņa.
Papildus militārajam atbalstam Latvija turpina arī atbalstīt civiliedzīvotājus, gan sniedzot palīdzību karā cietušajiem bērniem, gan sievietēm, dodot ģeneratorus, solāros paneļus mājām un īpaši palīdzot Černihivas reģionam.
Siliņai kopā ar citu valstu līderiem bija tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Zelenskis pateicās sabiedrotajiem par Krimas samita apmeklējumu un neizsīkstošo atbalstu.
Ukrainai vajadzīga nauda, lai straujāk attīstītu dronu ražošanu
Zelenskis arīdzan pateicās par Latvijas vadību dronu koalīcijā, jo Ukrainas kaujas laukā droni ir ļoti svarīgi.
"Paldies jūsu valstij par šo koalīciju un visiem pārējiem partneriem, kas tajā iesaistījušies. Dronu efektivitāti var redzēt kaujas laukā."
"Protams, droni mums ļoti palīdz un ir palīdzējuši aizsargāt mūsu cilvēkus, un, pirmām kārtām, karavīrus, bet mums ir vajadzīga nauda, lai palielinātu savu ražošanu. Mums ir šīs iespējas, un es esmu par to jau runājis Ramšteinā, arī ar Vācijas kancleru Šolcu un visiem mūsu partneriem," teica Zelenskis.
"Ukrainas rūpnīcas šodien ir gatavas divkāršot ražošanu. Dažas privātās kompānijas pat pieckāršot. Tās to var un ir tam gatavas, bet mums budžetā nav naudas, lai to atbalstītu. Tāpēc mēs aicinām mūsu partneriem palīdzēt ar finansējumu, jo mēs esam lētāki un esam ātrāki."
Kijivā ieradušies arī ASV ārlietu ministrs Entonijs Blinkens un Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Lemijs. No viņiem tiek gaidītas ziņas par to, vai ASV atļaus lietot tālas darbības raķetes pa mērķiem Krievijā.
"Vai es esmu optimistisks par viņu lēmumu dot mums atļauju izmantot tālas darbības ieročus?Diemžēl tas nav atkarīgs no mana optimisma, tas ir atkarīgs no viņu optimisma," atzina Zelenskis.
"Cerēsim uz kādiem spēcīgiem lēmumiem. Tas mums šodien ir ļoti svarīgi. Bet es tik un tā ceru uz mūsu dialogu ar prezidentu Baidenu jau šomēnes. Taču katrs mūsu dialogs ar ASV ir ārkārtīgi svarīgs, jo viņi ir devuši un dod mums vislielāko atbalstu gan militāri, gan finansiāli. Tāpēc mēs ļoti uz viņiem paļaujamies. Un bez tā mēs nevaram būt stiprāki."
