Viņš iesaka Latvijai turpmāk labāk sagatavoties šādām situācijām, aprīkot robežu ar radariem un pretgaisa aizsardzības sistēmām, kas ļautu nekavējoties notriekt šādus "nelūgtos viesus".

Oleksandru Musijenko uz sarunu aicināja LTV žurnālists Gints Amoliņš.

Gints Amoliņš: Latvijas armija teica, ka šis "šaheds" bija paredzēts uzbrukumam Ukrainai, taču acīmredzot novirzījies no sākotnējā kursa. Cik iespējams, ka tas notika kļūdas dēļ, piemēram, tehniska problēma, vai arī tas bija apzināti?

Oleksandrs Musijenko: Tā būs Krievijas versija, ka tas viss tehniskas kļūmes dēļ un ka tā bija kļūda. Viņi vienmēr atradīs, ko teikt. Bet tas viss bija apzināti. Man ir pilnīgi acīmredzams, ka Putins tādējādi pārbauda NATO reakciju. Un viņš mēģina pārbaudīt, cik tālu viņš var iet. Tas ir absolūti reāli.

Bet pievērsiet uzmanību tam, kā Krievija to dara. Daudziem radās jautājums - kāpēc Baltkrievija? Kāpēc Baltkrievijā sākuši lidot droni? Bet tagad ir skaidrs, kāpēc. Jo tagad Lukašenko var mazgāt rokas nevainībā un teikt, ka viņš ir bez vainas. Ka Krievija palaiž dronus, ka "mēs tos pat notriecam, bet visus nevaram notriekt".

Tagad viņi paziņos savu versiju, ka droni nav tehniski nevainojami, ka novirzās un rada draudus pat Baltkrievijai. Un tāpēc dažreiz var aizlidot uz Latviju un Lietuvu, un vēl uz Poliju.

Un tādēļ visa šī operācija saistībā ar "šahediem" Baltkrievijā ir piesegs, lai lidotu tālāk. Un tādējādi šī provokācija ir absolūti apzināta, es par to nešaubos.

Pēdējās nedēļās Krievijas "šahedi" sākuši ielidot arī Baltkrievijā. Tātad jūsu versija ir, ka viņi tos izmanto incidentiem Baltijā un Polijā?

Domāju, ka tas, ko mēs tagad redzam, ir jāsadala divos posmos.

Pirmais ir draudi, kas tagad pastāv Baltijas valstīm un Polijai no Baltkrievijas, jo var ielidot "šahedi". Un es domāju, ka tādā veidā Krievija vēlas radīt apstākļus bailēm un haosam un sēt paniku par to, ka viņi terorizēs, biedēs un mēģinās izdarīt psiholoģisku spiedienu uz Baltijas valstu, Latvijas, Lietuvas un Polijas iedzīvotājiem.

Tam ir arī otrais posms. Tā ir ne "šahedu, bet cita veida dronu palaišana no Baltijas jūras. Piemēram, kā mēs redzējām Zviedrijā un Vācijā. Un tas jau ir nopietns izaicinājums. Šeit ir jāpievērš uzmanība.

Tagad šis jautājums ir izvirzīts, un tas ir jāatrisina pat NATO līmenī. Kāpēc? Jo vai par uzbrukumu NATO valstīm uzskatāms parasta, pat civilā bezpilota lidaparāta lidojums ar izlūkošanas kameru, kas veic spiegošanas darbības un vāc informāciju? Kā kvalificēt, vai tas ir uzbrukums, ja Krievija uzstāj, ka tās ir tehniskas kļūmes un darbības traucējumi? Vai tā ir apzināta rīcība vai nē?

Proti, Krievija cenšas radīt papildu izaicinājumus NATO vienotībai. Un šeit ir jāsaprot, ka tas viss izraisīs diskusijas. Vai atcerieties Poliju – kā ar raķetēm, tā droniem? Es labi atceros Polijas reakciju, kad prezidents Duda, kad pirmo reizi notika viens no incidentiem, sasauca Drošības padomi un, teiksim, diezgan izlēmīgi nosodīja Krievijas rīcību. Taču pēc konsultācijām ar Briseli reakcija sāka mīkstināties. Un ar to Putins rēķinās.

Putins cer salauzt alianses vienotību, kad dažas valstis, piemēram, tā sauktais NATO austrumu flangs, paziņos, ka ir jārīkojas izlēmīgi, jānotriec "šahedi", jānotriec viss, kas lido, bet Briselē vēl domās. Tas ir viņa uzdevums. Tas ir tas, ko viņš vēlas globāli sasniegt. Tas ir, provocēt krīzi Ziemeļatlantijas alianses pozīciju vienotībā.

Jūs teicāt, ka incidents Latvijā notika, lai pārbaudītu NATO reakciju. Kāda, jūsuprāt, bija NATO reakcija?

Domāju, ka reakcija nav pietiekami izlēmīga. Un tāpēc šādi incidenti var notikt un var turpināties. Pievērsīsim uzmanību ne tikai Latvijai, bet vēl citai valstij, kur ielidojuši droni – Rumānijai. No Izmailas Odesas apgabalā līdz militārajai aviobāzei Rumānijā, kur bāzējas rumāņu "F-16" lidmašīnas, taisnā līnijā ir tikai 150 kilometru.

Kurš var garantēt, ka rīt "šahedi" neparādīsies tur, Krievija neteiks, ka tas ir negadījums? Bet tas patiesībā faktiski jau ir uzbrukums. Un šeit šādās situācijās ir jādod izlēmīga atbilde. Ja tādas nebūs, Krievija turpinās to darīt. Tas neapstāsies.

Ukraina tagad ir izstrādājusi dažādus veidus, kā notriekt, neitralizēt "šahedus". Kā Latvijai tam vislabāk sagatavoties? Kāda, jūsuprāt, varētu būt labākā pieeja no Latvijas puses šajā situācijā?

Pieredze liecina, ka "šahedi" sākuši lidot lielākā augstumā. Tagad tie paceļas divu līdz trīs kilometru augstumā. Iepriekš pamatā pietika ar mobilajām grupām ar ložmetējiem. Tās pietiekami ātri pārvietojas ar lielkalibra ložmetējiem, piemēram, "Browning". Tās diezgan efektīvi notrieca "šahedus".

Vai arī darbojās ar pārnēsājamā pretgaisa aizsardzības sistēmām, piemēram, "Stinger" – arī, lai pietaupītu pretgaisa aizsardzības sistēmu raķetes augstākā līmeņa draudiem, spārnotajām un ballistiskajām raķetēm.

Patlaban "šahedus" ir iespējams notriekt vai nu ar zenītlielgabalu iekārtām, piemēram, zenītlielgabalu tanku "Gepard", kādu izmanto Ukrainas armija, vai arī citu bruņojumu, kas aprīkots ar radaru un "šahedu" var ieraudzīt naktī. Tas tāpēc, ka "šahedus" sākts pārkrāsot melnus, un viņus ir grūti saskatīt.

Arī ar tuva vai vidēja darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmām. Bet, sākot ar tām, kurām ir radari, kas tiešā veidā var redzēt un piefiksēt "šahedus". Piemēram, "Starstreak", tie paši vācu "Gepardi", franču "Crotale" un tamlīdzīgi. Tuva un vidēja darbības rādiusa, un ar radariem. Un beidzot ar citiem, kā "NASAMS" un citiem.

Kas attiecas uz radioelektroniskās cīņas sistēmām. Varu teikt, ka ir zināmi panākumi arī šajā ziņā, ir noteiktas metodes, kas "šahedu" ļauj pat nosēdināt. Taču Krievija un Irāna pastāvīgi strādā, lai atrastu veidus, kā apiet esošās elektroniskās karadarbības sistēmas. Tas ir kā vīruss un antivīruss datoru programmatūrām. Proti, vīruss allaž ir kaut kur priekšā, un elektroniskā karadarbība ir antivīrusu programmatūra, kas uz to reaģē.

Un kāda būtu labākā stratēģija Latvijas gadījumā? Mums nav tā, ka katru dienu un nakti šeit lido droni. Lai līdzsvarotu to, cik izmaksā būt uz robežas gadījumam, ja kas tāds notiek. Kāda, jūsuprāt, būtu labākā pieeja mūsu gadījumā, kādas sistēmas izmantot?

Domāju, ka vislabāk, saprotot un izvērtējot, no kurienes uz robežas var rasties apdraudējumi, izvietot zenītartilērijas sistēmas ar radariem, ja jums tādas ir. Tas būtu visefektīvāk un neprasītu lielas izmaksas un nopietnu apkopi.

Un jebkuras maza darbības rādiusa sistēmas, kuras var redzēt - kurām ir radars. Jūs tos uzreiz neredzēsiet, jo "šaheds" var lidot augstu, to varbūt var kur sadzirdēt. Bet ar dzirdēšanu nepietiek, pa viņu vēl ir jātrāpa.

Visas, jebkuras pretgaisa zenītarlilērijas sistēmas, pat padomju tipa sistēmas notriec "šahedus". Galvenais ir radars, galvenais ir ieraudzīt. Galvenais, lai būtu acis. Tagad galvenais, lai būtu radars.

Pat vecā padomju "Osa" var viņu notriekt, var notriekt modernizētā "Strela-10". Jo "šaheds" ir diezgan liels un lido ar ātrumu 120, 140, 150 km/h. Un jebkurai šādai raķetei tas ir gana sasniedzams mērķis.

KONTEKSTS:

7. septembrī Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā tika atrasts Krievijas "Šahed" tipa drons. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki situāciju monitorēja, taču netika pieņemts lēmums dronu notriekt vai pacelt gaisā Latvijā dežurējošos NATO iznīcinātājus. Šāda rīcība izpelnījusies kritiku daļā sabiedrības.

Pēc drona atrašanas uz zemes deaktivizēta tā kaujas galviņa, kas sākotnēji nebija eksplodējusi. Pēc notikušā Aizsardzības ministrija sākusi gan izmeklēšanu, gan konsultācijas ar sabiedrotajiem, kas pēdējā laikā saskārušies ar līdzīgiem incidentiem. Tāpat tiek iniciētas plašākas konsultācijas, lai kopā ar NATO sabiedrotajiem meklētu kopīgus risinājumus.

Saistībā ar atrasto dronu Latvija izteikusi kategorisku protestu Krievijai.