Vācija jau gandrīz gadu veic robežpārbaudes uz robežas ar Čehiju, Poliju, Austriju un Šveici. Tagad tādas būs uz visām robežām, jo tas ir līdzējis cīņā ar nelegālo migrāciju.
"Cilvēku skaits, kas ierodas pie mums, ir samazinājies, jo esam ieviesuši robežkontroli, un tagad šīs nedēļas sākumā esam nolēmuši, ka turpināsim to darīt uz visām Vācijas robežām, cik ilgi vien iespējams. Mums tas ir izdevies, un mēs turpināsim šo veiksmīgo pieeju," uzsver Vācijas kanclers Olafs Šolcs.
Šis lēmums par robežpārbaužu ieviešanu ir sekas vairākiem nāvējošiem uzbrukumiem, tai skaitā ar nazi, ko pastrādāja cilvēki, kas Vācijā ieradušies kā patvēruma meklētāji.
Taču šis Šolca valdības solis saistīts arī pret imigrāciju vērstās partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) popularitātes pieaugumu – tā tikko guvusi lielus panākumus reģionālajās vēlēšanās divās federālajās zemēs (Tīringenē un Saksijā). Lai izvairītos no šīs partijas uzvaras arī Brandenburgā, kur drīzumā gaidāmas vēlēšanas, Šolcam jāparāda, ka valdība rīkojas.
Tikmēr policistu arodbiedrība pauž bažas par personāla un resursu trūkumu, lai nodrošinātu kontroli uz Vācijas gandrīz 4000 km garās sauszemes robežas.
Arī kaimiņvalstu reakcija nav viennozīmīga – Polija un Austrija ir sašutušas par šādu Vācijas lēmumu, jo tas nozīmētu, ka migranti netiktu ielaisti Vācijā, bet tiktu sūtīti atpakaļ.
"Šāda veida rīcība ir nepieņemama no Polijas viedokļa," apgalvo Polijas premjers Donalds Tusks.
"Esmu ļoti skaidri pateicis, ka nekādi nevaru samierināties ar to, ka uz robežas notiks atgriešana! Par to nevar būt ne runas. Ne par milimetru nepiekāpšos," brīdina Austrijas iekšlietu ministrs Gerhards Kārners.
Pagājušajā gadā Vācijas policija reģistrēja vairāk nekā 127 tūkstošus cilvēku bez derīgiem dokumentiem. No tiem tikai ļoti neliela daļa ieradās no Nīderlandes, tāpēc holandieši par Vācijas lēmumu nav pārāk satraukti.
"Jā, manuprāt, tas ir lieliski. Ka viņi vienkārši to dara un pēc tam paziņo Eiropai. Tāpēc es ceru, ka arī mūsu valdība tā izdarīs. Redzēsim. Manuprāt, jo ātrāk, jo labāk," spriež Nīderlandes valdošās partijas līderis Gērts Vilderss.
Vai šie lēmumi nozīmē arī Šengenas zonas "de facto" beigas, Eiropas politiķi pagaidām izvairās komentēt.
