"Karš beigsies, kad mēs būsim sasnieguši visus savus mērķus, sagraujot "Hamās" ļauno varu, nogādājot mājās visus mūsu ķīlniekus, visus – 101 ķīlnieku, gan dzīvos, gan mirušos, novēršot jebkādus turpmākus draudus Izraēlai no Gazas, un droši atgriezīsim mūsu iedzīvotājus dienvidos un ziemeļos viņu mājās. Tas ir Izraēlas pienākums," iepriekš pavēstījis Izraēlas valdības preses pārstāvis Deivids Mencers.
Šādi paziņojumi no Izraēlas amatpersonām izskan bieži. Mērķi arvien nemainīgi, taču joprojām arī nav skaidrs, kā Izraēla tos grasās sasniegt. Neskatoties uz nemitīgo karadarbību Gazas joslā, Izraēla arī paplašina sauszemes iebrukumu Libānas teritorijā, lai vērstos pret kaujinieku grupējumu "Hizbullāh".
Izraēlas aizsardzības spēki ziņo par iznīcinātu grupējuma infrastruktūru un ieročiem, kā arī par atklātu pazemes tuneli no Libānas teritorijas uz Izraēlu. Turpinās arī Izraēlas triecieni Libānas galvaspilsētai Beirūtai.
Tikmēr Izraēlas premjers uzrunājis Libānas iedzīvotājus, aicinot viņus glābt valsti, to atbrīvojot no "Hizbullāh". Pretējā gadījumā Libānu sagaidot tāds pats posts un iznīcība kā Gazas joslā:
"Jums ir iespēja glābt Libānu, pirms tā iekrīt ilga kara bezdibenī, kas novestu pie iznīcības un ciešanām, kā mēs to redzam Gazā. Tam tā nav jābūt."
"Daudziem libāniešiem, kuri klausījās Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu runu, draudi ir skaidri," viņa teikto pēcāk komentēja BBC Arabic korespondente Beirūtā Karina Torbija. "Abas iespējas ir ārkārtīgi drūmas – valsti vai nu gaida Gazas liktenis, vai ieraušana pilsoņu karā."
Arvien nav skaidrs, kāda varētu būt Izraēlas atbilde Irānai uz tās nesen veikto apjomīgo raķešu uzbrukumu Izraēlai. "The Wall Street Journal" ziņoja, ka ASV prezidenta Džo Baidena administrācija ir neapmierināta, jo Izraēlas valdība atsakoties dalīties ar informāciju par šiem plāniem.
Izraēlas premjera partijas biedrs aicinājis valdības vadītāju dot rīkojumu triecienam pa Irānas kodolobjektiem – šāda iespēja izskanējusi vairākkārt, taču pret to iebilst ASV, Izraēlas galvenā sabiedrotā. Atsaucoties uz ASV amatpersonām, "The Wall Street Journal" rakstīja, ka Izraēla jau iepriekš pārsteigusi Balto namu, pagājušā mēneša beigās bez saskaņošanas nogalinot "Hizbullāh" līderi Hasanu Nasrallu.
ASV aizsardzības sekretārs Loids Ostins pēc tam telefonsarunā ar aizsardzības ministru Joavu Galantu jautājis, vai Izraēla gatava sevi aizstāvēt pati, ņemot vērā, ka ASV nebija saņēmušas brīdinājumu, vēstīja izdevums.
"Mēs iesakām cionistu režīmam nepārbaudīt Irānas Islāma Republikas gribasspēku. Ja pret mūsu valsti tiks veikts kāds uzbrukums, mūsu reakcija būs spēcīgāka nekā iepriekš," stingrus vārdus Izraēlai veltījis arī Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči.
"Hizbullāh" vadītāja vietnieks Naims Kasems tagad ir viens no nedaudzajiem grupējuma līderiem, kas joprojām ir dzīvi. Viņš šonedēļ televīzijas uzrunā pieminēja gadu, kopš "Hizbullāh" ar raķetēm apšauda Izraēlu.
""Hizbullāh" valdīšanas laikā Libāna no labklājīgas ir pārvērtusies par neveiksmīgu valsti. Taču, tā kā Nasrallas un liela daļa grupējuma vadības vairs nav, Libānas valdībai un militārpersonām, kas vēl palikušas, ir iespēja no jauna nostiprināt kontroli un atjaunot funkcionējošu valsti — Libānas, nevis Irānas iedzīvotāju labā," vērtēja Austrijas Stratēģisko pētījumu un starptautiskās sadarbības institūta direktors Olivers Rolofs.
Kaujinieku grupējums vienmēr sevi pozicionējis kā solidāru ar palestīniešiem Gazā, uzsverot, ka uzbrukumi Izraēlai beigsies tikai, kad Gazā tiks panākts pamiers. Vienlaikus
grupējums publiski atbalstījis Libānas parlamenta spīkera centienus panākt uguns pārtraukšanu. Zīmīgi, ka šoreiz grupējums kā priekšnosacījumu neminēja karadarbības pārtraukšanu Gazā.
"Tas, kas notiek šobrīd – Izraēla dažos veidos ievērojami degradē "Hizbullāh" militārās spējas. Domāju, ka tas, ka viņi nākuši klajā un aicinājuši uz pamieru, liecina, ka "Hizbullāh" zina, ka nav spēcīgā pozīcijā, zina, ka tā spējas tiek degradētas," vērtēja ASV Valsts departamenta preses pārstāvis Metjū Millers.
Izraēla nedēļas sākumā Libānā izvietoja jau ceturto karaspēka divīziju – tādējādi palielinot tur izvietoto karavīru skaitu līdz vairāk nekā 15 tūkstošiem, rakstīja "Politico".
