"Tiekoties ar pāvestu Francisku, jautājums par mūsu cilvēku nogādāšanu mājās no gūsta bija galvenais temats," pēc sarunām Vatikānā platformā "X" pauda prezidents.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma šī Zelenskim bija otrā privātā audience Vatikānā. Abi līderi tikās arī G7 samitā jūnijā Itālijas dienvidos.

Žurnālisti, sabiedrībā pazīstami cilvēki, kopienu līderi un vienkārši cilvēki, kurus sagūstījusi Krievija, smok Krievijas cietumos, pauda Zelenskis.

"Mums visiem Ukrainā jautājums par sagūstītajiem un deportētajiem cilvēkiem joprojām ir ārkārtīgi sāpīgs," norādīja prezidents.

Ukraina jau iepriekš ir lūgusi Vatikāna palīdzību, lai dzimtenē nogādātu uz Krieviju piespiedu kārtā aizvestos bērnus.

Francisks vairākkārt aicinājis uz mieru un konfliktā centies spēlēt vidutāja lomu. Tiesa, šiem viņa centieniem pagaidām rezultātu nav.

Zelenska tikšanās ar pāvestu Francisku ilga 35 minūtes. Tās gaitā līderi apmainījās ar dāvanām. Zelenskis uzdāvināja Franciskam gleznu "Bučas slaktiņš".

Pēc tam Ukrainas prezidents tikās ar Vatikāna valsts sekretāru Pjetro Parolinu un ārlietu ministru Polu Ričardu Galaheru.

Šīs sarunas bija veltītas "kara stāvoklim un humānajai situācijai Ukrainā, kā arī veidiem, kā to varētu izbeigt, valstī panākot taisnīgu un stabilu mieru", teikts Vatikāna paziņojumā.

Vatikāns piebilda, ka "tika izskatīti arī daži jautājumi, kas saistīti ar reliģisko dzīvi valstī".

Francisks ceturtdien pirms Zelenska vizītes tikās ar Ukrainas Grieķu katoļu baznīcas vadītāju.

Volodimirs Zelenskis šonedēļ devies šķietamā zibenstūrē pa Eiropu, valstu līderus iepazīstinot ar Ukrainas miera plānu.

Ceturtdien viņš bija Londonā, tad Parīzē, kur tikās ar Francijas prezidentu, vēlāk vakarā Romā satika Itālijas premjeri, un piektdien turpināja ar tikšanos Vatikānā.

Taču jau šobrīd Zelenskis ir ieradies Berlīnē, ar Vāciju noslēdzas viņa zibenstūre. Zelenska un Vācijas kanclera Olafa Šolca kopējā preses paziņojumā Šolcs sacīja, ka Vācijas pastāvīgs atbalsts Ukrainai nemainīsies, un ka Putinam neizdosies izmantot laiku savā labā.

Vācijas kanclers arī apsolījis līdz gada beigām kopā ar Beļģijas, Dānijas un Norvēģijas partneriem papildu militārā atbalsta paketi aptuveni 1,4 miljardu vērtībā. Tajā būs arī pretgaisa aizsardzības sistēmas.

"Tas viss liecina par divām lietām: pirmkārt, Ukraina var uz mums paļauties. Otrkārt, tas ir skaidrs vēstījums Putinam: spēle uz laiku nederēs. Mēs turpināsim atbalstu Ukrainai," pauda Šolcs.

"Šodien ir mūsu trešā tikšanās šajā rudenī. Un jums taisnība – jau ceturtā šogad. Un šī tikšanās, iespējams, ir viena no vissvarīgākajām visā pilna mēroga kara laikā. Vēlreiz gribu uzsvērt – priekšā ir ziema, šī kara trešā ziema. Un tagad mēs savus galvenos draugus iepazīstinām ar mūsu stratēģiju miera nodrošināšanai Ukrainā," tikmēr sacīja Zelenskis.

"The Washington Post" raksta, ka dažas amatpersonas, kuras jau ir informētas par Zelenska uzvaras plānu, līdz šim paudušas vēsu reakciju. NATO sabiedroto starpā ir arī atšķirīgi viedokļi par to, vai uzņemt Ukrainu aliansē.

Izdevums arī raksta, ka Zelenskis ir kļuvis atvērtāks par sarunu sākšanu ar Krieviju – pat, ja Maskavas spēki okupējuši vairāk nekā 20 procentus Ukrainas.

Zelenskis arī piekritis, ka Krievija tiks uzaicināta uz nākamo miera samitu. Lai gan Ukrainas sabiedrības uzticība Zelenskim joprojām ir augsta, tomēr pieaugot neapmierinātība ar kara gaitu, raksta ietekmīgais izdevums. Pie tam pašiem ukraiņiem būšot jāmaksā vairāk, lai to finansētu – valsts parlaments ceturtdien apstiprināja iedzīvotāju ienākumu nodokļa palielināšanu militārajiem izdevumiem no 1,5% līdz 5%.

ASV prezidentu Džo Baidenu Zelenskim šoreiz Eiropā neizdevās satikt, jo abu sestdien gaidāmā tikšanās Vācijā – ASV gaisa spēku bāzē Ramšteinā – ir atcelta, vētras "Miltons"ASV dēļ.