Rubrika "Status Quo".
Rubrikā analizē starptautiskās politikas aktualitātes no Latīņamerikas līdz pat Tālajiem Austrumiem. “Status Quo” latīņu valodā nozīmē "pašreizējais lietu stāvoklis". Tāds ir arī rubrikas mērķis - informēt par ziņu virsrakstos nepateikto, piedāvāt kontekstu un rādīt, kā notikumi pasaulē atbalsojas arī Latvijā.
ĪSUMĀ:
- Krievija uz Venecuēlu decembra vidū nosūtījusi divus Tupolev TU-160 bumbvedējus.
- Bumbvedēju ierašanās Krievijas medijos pasniegta kā atbildes reakcija uz ASV prezidenta Donalda Trampa lēmumu vienpusīgi izstāties no abu valstu Līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju (INFT).
- Krievijas militārajās aprindās dzirdamas spekulācijas par pastāvīgas militāras klātbūtnes ieviešanu Venecuēlā.
- Bumbvedēji uz Venecuēlu nosūtīti laikā, kad Krievijas un ASV attiecības, pēc ekspertu vērtējuma, ir viszemākajā punktā kopš Aukstā kara beigām.
- Postošas ekonomiskās krīzes mocītajai Venecuēlai Krievijas atbalsts arī militārajā jomā ir ļoti nepieciešams. Tikmēr Krievija steidz izmantot Venecuēlas vājumu, lai demonstrētu tās militāro varenību un ietekmi starptautiskajā arēnā.
Aukstā kara retorika
"Krievijas valdība pāri puspasaulei ir nosūtījusi uz Venecuēlu bumbvedējus. Cilvēkiem Krievijā un Venecuēlā jāredz, ko tas patiesi nozīmē: divi korumpēti režīmi izšķērdē nodokļu maksātāju naudu un ierobežo brīvību, kamēr cilvēki cieš," tā 11.decembrī savā "Twitter" kontā pauda parasti diplomātiski atturīgais ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo.
Kremļa runasvīrs Dimitrijs Peskovs nepalika atbildi parādā, nosaucot Pompeo izteikumus par "ļoti nediplomātiskiem" un "pilnīgi nepieņemamiem", uzsverot, ka ASV spētu pabarot visus bada cietējus Āfrikas kontinentā, ja tam atvēlētu pusi no saviem militārajiem izdevumiem.
Šādu neierasti tiešu konfrontāciju izraisīja Krievijas vadības lēmums nosūtīt uz Venecuēlu divus "Tupolev TU- 160" bumbvedējus. Virsskaņas ātruma bumbvedēji, kas Krievijas armijā iesaukti par "baltajiem gulbjiem", kopā ar pavadošajiem lidaparātiem mērojuši ceļu pāri Atlantijas okeānam, 10.decembrī nolaidās Maikvetijas lidostā netālu no Venecuēlas pilsētas Karakasas.
Kādiem mērķiem un cik ilga plānota bumbvedēju viesošanās Venecuēlā, nav zināms.
Kā apgalvo Atomenerģijas Informācijas projekta direktors un pētnieks Hanss Kristensens, ASV un Krievijas līderu vārdu apmaiņa atgādina Aukstā kara retoriku. ASV un Krievijas pašreizējās attiecības pēc ekspertu vērtējuma atrodas zemākajā punktā kopš Padomju Savienības sabrukuma un nereti tiek salīdzinātas ar "jauno Auksto karu". ASV un Krievija "atkal oficiāli ir militāri pretinieki", norāda Kristensens.
Līdzīgos toņos notikušo atspoguļojuši vairāki rietumvalstu mediji, piemēram, "The Times" un "NBC News".
Bez tam bumbvedēji Venecuēlā ieradušies laikā, kad Krievija nesen saasinājusi situāciju Azovas jūrā, Kerčas šaurumā šķērsojot ceļu un apšaudot trīs Ukraiņu karakuģus un aizturot to apkalpi.
Bumeranga efekts
TU-160 ierašanās Venecuēlā lielā mērā ir atbilde ASV Prezidenta Donalda Trampa lēmumam vienpusēji izstāties no Līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju (INFT) - norāda analītiķi gan Krievijā, gan Rietumos. Kā Krievijas laikrakstam "Nezavisimaja Gazeta" atzina pulkvedis un Militāro zinātņu akadēmijas pētnieks Eduards Rodjukovs, "stratēģisko bumbvedēju ierašanās Centrālamerikā ir kā signāls, lai liktu Trampam saprast, ka izstāšanās no Līguma radīs bumeranga efektu".
Kā ziņo Krievijas ziņu aģentūra "Tass", bumbvedēju izvietošana ir daļa no Maskavas plāna izveidot pastāvīgu militāru klātbūtni Venecuēlā.
Venecuēlas likums aizliedz izveidot pastāvīgu ārvalstu militāro bāzi tās teritorijā, taču militārās tehnikas izvietošana uz nenoteiktu laiku ir pieļaujama.
Jauna Kubas raķešu krīze?
Maskavas rīcība izraisījusi pamatīgu satraukumu. TU-160 stratēģiskie bumbvedēji tiek uzskatīti par vieniem no modernākajiem bumbvedējiem pasaulē, kas lidojumā ir spējīgi divas reizes pārsniegt skaņas ātrumu. Lai gan nav zināms, vai lidaparāti līdzi veda arī bruņojumu, TU-160 ir spējīgi nest gan konvencionālās raķetes, gan vadāmas kodolraķetes, vēsta "Military Times".
Tomēr eksperti nesteidz salīdzināt bumbvedēju ierašanos ar Kubas raķešu krīzi Aukstā kara laikā.
Krievijas un Venecuēlas sadarbība, tai skaitā militārajā jomā nav jaunums. Laikā, kad komunistiskas valsts ekonomika auga līdz ar naftas cenām, Venecuēla regulāri papildināja savus militāros resursus ar Krievijā ražotu militāro tehniku un ieročiem. Kopš naftas cenu krituma, kas reizē atklāja arī gadu desmitiem ilgušu nemākulīgu ekonomikas pārvaldību un iesvieda valsti postošā ekonomiskā krīzē, Venecuēla ir vērsusies pie Krievijas pēc aizdevumiem.
Spēka demonstrēšana
Kā norāda "The Times", Krievija ir steigusies izmantot Venecuēlas vājumu, lai nostiprinātu ietekmi reģionā. Krievija veikusi arī ievērojamas investīcijas Venecuēlas naftas industrijā un sākusi militāru sadarbību. Kā apgalvo Krievijas ziņu aģentūra "Tass", tas darīts, lai "demonstrētu savu gatavību aizsargāt valsti no potenciālas agresijas no ASV puses, kas uzskata [Venecuēlas prezidenta] Nikolasa Maduro režīmu par neleģitīmu". Jāpiebilst, ka Maduro nereti ir ASV vainojis valsts smagajās ekonomiskajās problēmās, kā arī spekulējis par militāru iebrukumu, lai gāztu valdošo režīmu. Vašingtona abus apgalvojumus kategoriski noliedz.
Citā starpā Krievijas TU-160 bumbvedēji Venecuēlā ir viesojušies jau iepriekš. "Baltie gulbji" uz Venecuēlu pirmoreiz tika nosūtīti 2008.gadā, kas tolaik tika interpretēta kā spēka demonstrēšana uz tobrīd notiekošā Krievijas iebrukuma Gruzijā fona. Tāpat divi TU- 160 bumbvedēji Venecuēlā ieradās arī 2013.gadā.
Eksperti nesteidz celt trauksmi par reālu militārā apdraudējuma palielināšanos Latīņamerikas reģionā līdz ar TU-160 bumbvedēju ierašanos. Turpretī
iespējamā pastāvīgā Krievijas militārā klātbūtne Venecuēlā būtu gan līdz šim nepieredzēta apjoma investīcija, gan daudz nopietnāka provokācija ASV virzienā.
Tomēr šādi plāni Krievijas militārajās aprindās pastāv vien spekulāciju līmenī.
Gaidot tālāku situācijas attīstību, Venecuēlas un Krievijas attiecības turpina balstīties uz savstarpēju ekonomisko izdevīgumu un politisku aprēķinu, un kopīgu nostāju pret ASV. Militāra sadarbība atbalsta ekonomisko problēmu mocīto Venecuēlas režīmu tāpat kā demonstrē Krievijas militāro varenību un ietekmi starptautiskajā arēnā. Tikmēr Rietumu eksperti uzmanīgi turpinās vērot Krievijas militārās aktivitātes Venecuēlā, kas var izvērsties par nopietnu draudu stabilitātei reģionā.
