Šī jau ir otrā EP priekšsēdētājas vizīte Rīgā. Iepriekš viņa apmeklēja Latvijas galvaspilsētu, lai piedalītos Saeimas simtgades svinībās.
Vizītes galvenais mērķis ir censties pārliecināt iedzīvotājus doties balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kas Latvijā notiks 8. jūnijā.
Līdz šim vēlētāju aktivitāte nav bijusi liela arī nacionālajās un kur nu vēl Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Preses konferencē Ministru kabinetā, kur Metsola tikās ar premjeri Eviku Siliņu ("Jaunā Vienotība"), vēstījums par nepieciešamību piedalīties vēlēšanās bija galvenais.
Kā uzsvēra Metsola, Eiropas Parlamenta vēlēšanas noteiks Eiropas Savienības kursu nākamos piecus gadus, tādēļ tās ir svarīgas.
Tiks ievēlēti cilvēki, kas noteiks kursu daudzās svarīgās jomās, un katra balss ir būtiska, protams, arī šeit, Latvijā. Latviešiem ir iespēja lemt par to, kādu vēlamies redzēt Eiropu, teica Metsola.
"Mēs esam sastapušies ar bezprecedenta spēku un arī vienotību attiecībā uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. Bezprecedenta apjoma sankcijas, kas attiecas uz visu valstu pieņemtajām [sankciju] pakotnēm pret Krieviju. Esam pārvarējuši ārkārtīgi sarežģītu pandēmiju, kas apdraudēja visu Eiroas Savienību. Un tas viss pateicoties Eiropas Savienībai. Ja skatāmies uz citām lietām – migrāciju – un skatāmies uz riskiem, kas var notikt jebkurā brīdī, kā redzējām iepriekš ar migrantu izmantošanu uz robežām ar Baltkrieviju un Krievijas un Somijas robežas. Tas viss ir kas tāds, kas jārisina Eiropas Savienības līmenī," teica EP priekšsēdētāja.
Tikmēr Latvijas premjerministre Evika Siliņa norādīja, ka Metsolas vizīte Rīgā kā pirmā vizīšu sērijā ir būtiska, jo tieši tagad Latvijā ir vēsturiski augstākais uzticības līmenis Eiropas Savienībai.
Savukārt iedzīvotājiem ir būtiski saprast, ka tie politiķi, kurus ievēl Eiropas Parlamentā, lemj par Latvijai būtiskiem jautājumiem.
"Mūsu vēlētāji lemj par Eiropas un Latvijas nākotni. Balsojot Eiropas Parlamenta vēlēšanās, tās ir tieši tādas pašas vēlēšanas kā Saeimas un pašvaldību vēlēšanas. Jo tie cilvēki, kurus mēs ievēlam Eiropas Parlamentā, ir tie, kas vēlāk lemj par sankcijām pret Krieviju, par atbalstu Ukrainai. Tie ir cilvēki, kas lemj arī par Latvijas nākotni," sacīja premjere.
Metsola un Siliņa arī runāja par jautājumiem, kas saistīti ar Ukrainu. Kā norādīja Latvijas premjere, pārrunāts tas, cik svarīgi ir panākt tās finansiālās palīdzības sniegšanu Ukrainai no Eiropas Savienības, kas pašreiz ir iestrēgusi dēļ Ungārijas uzliktā veto.
"Es palieku cerīga, ja ne optimistiska... Patiesībā es esmu optimistiska, ka mums izdosies panākt vienošanos 1. februārī," norādīja Metsola.
Neoficiāli izskanējušas ziņas, ka, lai panāktu vienošanos par šo 50 miljardu atbalstu Ukrainai, Eiropas Komisija būtu gatava piekāpties dažām Ungārijas prasībām. Ungārija kā vienu no prasībām noteikusi, ka vēlas līdzekļu piešķiršanu sadalīt daļās – proti, akceptēt nevis visu 50 miljardu izmaksu uzreiz, bet gan dalīt to četrās daļās un par katru pēc tam lemt atsevišķi.
Tāpat arī jāturpina Ukrainas integrācijas ceļš Eiropas Savienībā. Siliņa arī piebilda, ka ir būtiski, lai Eiropas Savienība ir vienota un saprot Latviju un izaicinājumus, kādi šeit ir, dzīvojot blakus tādiem kaimiņiem kā Krievija un Baltkrievija.
Piektdien vēlāk Metsola tiekas arī ar ārlietu ministru Krišjāni Kariņu ("Jaunā Vienotība") un abi pārrunās aktuālos Eiropas Savienības darba kārtības jautājumus.
Metsola pabūs arī Eiropas Parlamenta biroja Rīgā un piedalīsies Latvijas Ārpolitikas institūta rīkotajā diskusijā ar jauniešiem Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.
Arī jaunieši ir tā auditorija, kuru jācenšas uzrunāt un mudināt doties vēlēt. Metsola skaidroja, ka vēlas, tēlaini izsakoties, pārplēst Briseles burbuli un runāt ar cilvēkiem jebkur, lai pārliecinātu arī tos, kas nejūtas nekādā veidā tuvi Eiropas Savienībai.
Līdz šim Eiropas Savienības politiķi ar vēlētājiem runājuši par maz, teica Metsola, tādēļ tas jālabo. Tālāk pēc vizītes Rīgā Metsola dosies uz Viļņu.
KONTEKSTS:
Eiropas Parlamenta vēlēšanas Eiropas Savienības dalībvalstīs notiks 2024. gadā no 6. līdz 9. jūnijam.
Nākamā Eiropas Parlamenta (EP) sastāvā Latvijai būs deviņas deputātu vietas pašreizējo astoņu vietā.
Līdz šim Latvijas vēlētāju aktivitāte EP vēlēšanās bijusi zema – 2019. gadā tajās piedalījās 33,5% balsstiesīgo. Pērn "Eirobarometra" dati liecināja, ka 2024. gadā balsot šajās vēlēšanās apsver 59% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, taču kopumā vien 24% uzskata, ka Eiropas Savienībā (ES) viņu viedoklis tiek ņemts vērā.
