Protestu laikā redzams, ka neviens poļu zemnieks nedodas ielās ar Ukrainas karogu.
"Mēs galvenokārt protestējam pret, tā teikt, Eiropas Savienības amatpersonu stulbumu," stāsta poļu zemnieks Lukašs.
Raizējas par negodīgu konkurenci
"Patiesībā mēs atbalstām Ukrainu citu iniciatīvu ietvaros. Katrs no mums sniedza atbalstu, piemēram, ziedojot vai uzņemot bēgļus utt. Būtībā problēma ar Ukrainu radās Briselē. Ievedot savu produkciju mūsu tirgū, Ukraina faktiski neievēro noteiktus pārtikas standartus, kas mums ir jāievēro. No vienas puses, mēs visu laiku esam apspiesti. Mums liedz izmantot kādas aktīvās vielas, nepiedāvājot neko pretī," sūrojas Lukašs.
"Tie produkti no Ukrainas? Rentabilitāte ir stipri kritusies, un pie šādām ražām un pie šādām platībām mēs to nevarētu paveikt.
Tehnika vēl ir jānomaksā. Bankas procenti pieaug, mūsu produkcijas cenas samazinās, izejvielas ir dārgākas – tāpēc mēs izbraucām uz ceļiem," skaidro zemnieks Juzefs.
Salīdzinoši lielākas saimniecības īpašnieks Andžejs stāsta, ka ražošanas izmaksas ir krietni pieaugušas.
"Bizness bija labs, bet tas ir beidzies. Jau divus gadus cenas ir tādas, kādas ir. Ražošanas izmaksas ir stipri pieaugušas, un katru gadu patiesībā mums pašiem jāpiemaksā pie katra hektāra."
Ukraiņu graudi paliek arī Polijas tirgū
Zemnieki arī stāsta dažādas versijas par to, kā tiek apietas prasības, kuru rezultātā lētie graudi atrod ceļu uz Poliju. Tāpēc protesti ir ne tikai pie Ukrainas robežas.
"Protams, Ukrainai ir jāpārdod sava produkcija, bet kāpēc mums, lauksaimniekiem, melo, ka šī produkcija tikai brauc caur Poliju tranzītā? Tā paliek Polijā.
Mēs nodarbojamies arī ar transportu, un es dzirdu, ka mūsu šoferi saka – cilvēks izbrauc no Ukrainas ar graudiem. Šoferim it kā ir divas pavadzīmes. Esmu dzirdējis, ka graudi saskaņā ar pavadzīmi brauc uz Lietuvu un no turienes tie atgriežas Polijā, bet ne kā Ukrainas graudi, bet gan Lietuvas graudi.
Tie pārpludina Polijas tirgu, jo kurš gan nepirktu, ja tie kvieši droši vien maksā 300–500 zlotus (70 līdz 115 eiro), bet mūsējie 800 zlotus (185 eiro)."
Kujāvijas un Pomožes reģiona reģiona lauku attīstības departamentā skaidro, ka politiskie lēmumi rada arvien lielāku spiedienu.
"Šobrīd ir grūti pateikt. No vienas puses, mums kā Eiropai ir jāatbalsta Ukraina, jo tajā šobrīd notiek karš. No otras puses, grūti pateikt, kā šobrīd atrisināt Ukrainas lauksaimniecības produkcijas ieplūdumu Eiropas Savienībā. Es domāju, ka ir jāmeklē noieta tirgi trešajās valstīs," spriež departamenta vadītājs Rafaels Hruscickis.
Ārpus kadra lauksaimnieki norāda, ka pie saviem traktoriem Ukrainas karogus nelika apzināti. Un tagad ir apņēmušies protestēt pat veselu mēnesi.
Poļu zemnieki jūtas apdraudēti
Bet kāda ir kopējā Polijas sabiedrības attieksme?
"Tādas individuālas, skeptiskas balsis, kas parādās Polijas sabiedrībā, – neteiktu, ka tās atspoguļo Polijas sabiedrības vairākumu," spriež Latvijas vēstnieks Polijā Juris Poikāns.
"Šis ir zināmā veidā emocionāls jautājums. Izpratne par Polijas lauksaimnieku problēmām, protams, sabiedrībā ir. Es domāju, ka iedzīvotāji, iespējams, neuzdod šo jautājumu, kā tas ietekmē Ukrainu. Rezultātā tiek redzēta tikai viena medaļas puse."
"Ja raugāmies uz poļu lauksaimniekiem, – nenoliedzami Ukraina ar savām ļoti auglīgajām zemēm spēj audzēt dārzeņus un augļus daudz straujāk un ātrāk nekā Polija, – protams, viņi jūtas zināmā veidā apdraudēti."
Vēstnieks arī skaidro, ka kara sākumā, kad bija bažas par tiešu apdraudējumu, atbalsts bija spēcīgāks.
Viņa vērtējumā gan sabiedrības attieksme nav būtiski citādāka kā citās Eiropas Savienības valstīs. Lomu spēlē arī tas, ka Polijā drīzumā gaidāmas pašvaldību vēlēšanas.
