Harkivieši palīdzēt sāka jau pirms vairākiem gadiem – līdz ar pirmajiem Krievijas uzbrukumiem
Harkivas centrā LTV tikās ar Leonīdu Kovtunu. Viņš ir viens no tiem, kurš rūpīgi uzmana pilsētas galvenajā Brīvības laukumā uzslieto telti. To šeit izveidoja jau pirms vairākiem gadiem, kad Krievija īstenoja uzbrukumus Donbasam, melojot, ka tur esot sācies pilsoņkarš un ka ir teritorija, kas vēloties atdalīties no Ukrainas.
"Mūsu harkivieši sāka palīdzēt tur esošajiem cilvēkiem – gan mierīgajiem iedzīvotājiem, gan karavīriem. Šeit vāca mantas tiem, kas cietuši karā, palīdzēja cilvēkiem iekārtoties dzīves vietās, darbos un vāca palīdzību arī armijai – naudu, maskēšanās tīklus, un tagad šo tīklu pīšana turpinās arvien, tikai vēl lielākā intensitātē," stāstīja Kovtuns.
Krievijas uzbrukumu posts nav salauzis harkiviešu garu
Tagad, kad Krievijas iebrukums Ukrainā noticis pilnā mērogā, arī pati Harkiva piedzīvojusi nežēlīgas apšaudes, upurus un postu.
Centrālajā laukumā, kur atrodas telts, pirms gada martā Krievijas karaspēks nometa raķeti, izpostot ēkas un nogalinot cilvēkus. Taču tas nesalauza harkiviešu garu.
Dažus kvartālus tālāk no pilsētas centrālā laukuma atrodas jaunrades nams, kur tagad, kara laikā, gan augšstāvos, gan pagrabstāvā iekārtojušās maskēšanās tīklu pinējas. No cilvēku saziedotiem drēbes gabaliem, kurus saplēš strēmelītēs, pinot rūpīgi kārtu pa kārtai, top gan sniega, gan zemes krāsas tīkli.
Tīklu pinēja Olena Jelajina sacīja: "Daļa tīklu iet uz dienvidu fronti, daļa iet uz Donecku, Luhansku, Bahmutu."
Tīklu pinēja Ludmila stāstīja, ka sūtījumos uz fronti līdzi tīkliem tiek ieliktas arī citas dāvaniņas. Jelajina piebilda: "Parādīšu, ko mēs liekam šajā sietā – liekam šādas ukraiņu lellītes, sargātājas. Liekam pareizticīgo krustiņus. Liekam bērnu zīmējumus. Mūsu karavīriem tie ļoti patīk. Nēsā sev līdzi kabatiņās. Pilnīgi dievina bērnu zīmējumus un visu to, kas radīts bērnu rociņām. Lūk, bieži liekam šādas rokassprādzītes."
Jelajina tāpat kā pārējās sievietes ir brīvprātīgā, un viņai, kā pati sacīja, ir divas – miera un kara – dzīves. Miera dzīvē viņa ir augstskolas pasniedzēja, Etnogrāfijas muzeja direktore un dokumentālo filmu autore, bet kara dzīvē – maskēšanās tīklu pinēja.
Jelajina stāstīja: "Šie tīkli aizsargā mūsu puišus. Viņi mums raksta – "tur, kur mēs ar jūs tīkliem esam pārklājuši mūsu automašīnas, ierakumus, tur neviens nav trāpījis. Caur jūsu tīkliem mēs neesam redzami." Un, kad es to dzirdu, es nemaz nevaru šurp nenākt."
Un tā ir arī Tamārai, Katerīnai un citām sievietēm, kuras katru dienu ir jaunrades centrā, lai pītu tīklus.
Tīklu pīšanas punkts izveidots arī daudzdzīvokļu mājas kāpņu telpā
Tikmēr cits maskēšanās tīklu pinēju punkts ir kādā no Harkivas daudzdzīvokļu namiem, kur darbi notiek treptelpā. Saplēsuši palagus mazos gabaliņos, sien tīklā.
Kad darba diena beigusies, viņi visi ir kopā – draugi, kaimiņi.
Brīvprātīgā Larisa stāstīja: "Es dzīvoju šajā mājā un ar tīklu pīšanu mēs nodarbojamies jau kopš vasaras. Pinam zaļos, baltos. Lai mums nevajadzētu tērēt laiku un kaut kur braukt, palūdzām šīs akcijas rīkotājiem, lai mūs nodrošina šeit, jo mums ir liela kāpņu telpa, un mēs te ļoti labi varam palīdzēt mūsu karavīriem, frontei."
Savukārt Oksana, kura arī treptelpā nodarbojas ar tīklu pīšanu, pauda: "Tad, kad strādā ar rokām, mazliet vari atslēgties. Mana draudzene Oļa labi izšuj, viņa sagatavojusi pašu tīklu, bet mēs sienam."
Tīklu pinēja Jeļena stāstīja: "Mēs lūdzamies un runājamies, lai tīkls sargātu mūsu karavīrus. Sargi, Dievs, lai visi atgrieztos mājās sveiki un veseli."
Tā līdz pašai vakara komandantstundai top tīkls pēc tīkla, gaidot un cerot, ka kādu dienu tos vairs nevajadzēs, jo karš būs beidzies.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, bet kopš vasaras nogales smagas cīņas notiek pie Bahmutas, kas kļuva par vienu no galvenajiem krievu uzbrucēju mērķiem; tikmēr vairāki analītiķi aizvien biežāk runā par gaidāmo Ukrainas pretuzbrukumu.
