Makrons, atgriežoties no vizītes Ķīnā, intervijā vairākiem žurnālistiem teicis, ka Eiropai ir "lielais risks" tikt ierautai svešās krīzēs, ar to domājot situāciju ap Taivānu. Makrons apgalvo, ka Eiropai nevajag kļūt par "ASV sekotāju" un jādomā par pašai savu "stratēģisko autonomiju", kuru, domājams, vadītu Francija, kļūstot par "trešo lielvalsti" līdzās ASV un Ķīnai.
Daži eksperti norāda, ka "Eiropa ir vairāk gatava pieņemt pasauli, kurā Ķīna kļūst par reģionālo hegemonu". Iespējams, Makrons pat uzskata, ka šāda pasaules kārtība varētu būt Eiropai izdevīgāka.
"Pandēmija un karš mūs novedis situācijā, kad mums ir jāsamazina atkarība no citiem, ja vēlamies saglabāt Eiropas identitāti. Pretējā gadījumā mēs pakāpeniski kļūsim atkarīgi no visa," pavēstīja Makrons, uzstājoties ar lekciju Hāgā.
Šajā lekcijā Makronam nācās saskarties arī ar vairākiem protestētājem. Bet par Makrona izteikumiem dusmojas arī vairākās Eiropas galvaspilsētās.
Polijas premjers Mateušs Moraveckis pat izteicās, ka daži Rietumu līderi sapņo par sadarbību ar visiem, tai skaitā ar Krieviju un Tālo Austrumu lielvarām.
Eiropā daudziem ir bažas, ka Makrons palīdz Pekinai izjaukt transatlantisko vienotību starp Eiropu un ASV, kas tagad, kad Eiropā notiek karš, ir svarīgāka kā jebkad agrāk. Franču diplomāti gan centušies Makrona izteikumus mīkstināt.
Citi arī norāda, ka Francijai par līderību vajadzētu runāt piezemētāk, jo Francija nav līdere, ja runa ir par atbalstu Ukrainai.
Saskaņā ar Ķīles Pasaules ekonomikas institūta datiem Francija ir 10. vietā pēc tās atbalsta apjoma Ukrainai – aiz Norvēģijas un Nīderlandes, un 23. vietā, ja palīdzība tika mērīta attiecībā pret valsts iekšzemes kopproduktu (IKP).
"Politico" pat uzdod jautājumu – ja Francija grib Eiropas autonomiju no ASV, vai tā spētu bez ASV sniegt drošības garantijas Baltijas valstīm?
Tai pašā laikā citas valdības Eiropā daļēji atbalsta Makrona centienus pēc "stratēģiskās autonomijas", padarot Eiropu mazāk atkarīgu no citiem – aizsardzībā, tehnoloģijās un svarīgu izejvielu ieguvē. Vācija, Itālija un Spānija ir atbalstījušas Eiropas Savienības sadarbību ar Ķīnu, pat ja Vašingtona aicina būt atturīgākiem.
