ĪSUMĀ:

• G7 valstis apņemas sākt divpusējās sarunas ar Ukrainu par tās drošības stiprināšanu.
• Rietumvalstis turpinās moderna bruņojuma piegādi Ukrainai.
• Ilgtermiņa drošības garantiju mērķis ir novērst Krievijas agresijas atkārtošanos.
• Ukrainai gan nav izdevies saņemt ielūgumu par uzņemšanu NATO konkrētā termiņā.
• Ukrainas prezidents Zelenskis uzskata, ka var doties mājup ar "svarīgu drošības uzvaru".

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas delegācija var doties mājup no Viļņas samita ar "svarīgu drošības uzvaru".

"Šodien tiek sniegtas drošības garantijas Ukrainai ceļā uz NATO – būtiska drošības garantiju pakotne.

Ukrainas delegācija ved mājās būtisku drošības uzvaru Ukrainai, mūsu valstij, mūsu cilvēkiem, mūsu bērniem. Tas mums paver pilnīgi jaunas drošības iespējas."

Zelenskis gan uzsvēris, ka šīs drošības garantijas būs svarīgas Ukrainas ceļā uz NATO, bet tās nevar kalpot kā aizvietotājs dalībai NATO.

Zelenskis iepriekš pauda neapmierinātību par NATO samita deklarāciju, kas nedeva Kijivai konkrētus solījumus ceļā uz dalību NATO, jo tam iebilda ASV un Vācija.

Zelenskis nebrauc mājup tukšām rokām

Taču Zelenskis nebrauc prom no Viļņas tukšām rokām. Ukrainai apsolīti ieroči – Francija, Vācija un citas valstis paziņoja par jaunām ieroču piegādēm, apņemoties nosūtīt vairāk raķešu Krievijas piegādes noliktavu iznīcināšanai, kā arī vairāk bruņumašīnu un munīcijas.

Ukraina un 11 valstis parakstījušas memorandu par Ukrainas pilotu apmācību uz iznīcinātājiem "F-16", kas notiks Dānijā un Rumānijā un sāksies jau augustā.

NATO līderi ir vienojušies par paketi, lai palīdzētu Ukrainas spēkiem pāriet uz Rietumu standartiem, atcelta prasība pēc Dalības rīcības plāna, jo Ukraina jau to pāraugusi, un izveidota jauna NATO–Ukrainas padome, kas trešdien jau sanāca uz pirmo tikšanos.

"Kāds droši vien gaidīja – diezgan daudzi no tiem, kas atrodas šajā telpā un šajā valstī –, gaidīja vairāk, nekā šodien notika.

Bet domāju, ka stratēģiski mēs uzvarējām. Mēs apņēmāmies Ukrainai sniegt dalību NATO. Tas ir stratēģiski lielākais sasniegums," uzskata Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis.

Landsberģis skaidro, ar ko šajā samitā paustais atšķiras no tā, ko Ukrainai un tolaik arī Gruzijai solīja NATO samitā 2008. gadā Bukarestē.

"Solījums Bukarestē, lai gan tas bija spēcīgs paziņojums, ka Gruzija un Ukraina kļūs par NATO dalībvalstīm – tas bija tikai paziņojums. Problēma nebija pašā paziņojumā. Tas bija ar mūsu apņemšanās trūkumā pie tā atgriezties. Mēs atgriežamies trīs iebrukumus vēlāk. Tā bija tā problēma," norāda Landsberģis.

"Tāpēc tagad esmu diezgan pārliecināts, ka mēs esam fokusēti, mēs netērēsim vēl vienu gadu, mēnesi un vēl vienu dienu, un darīsim visu, kas mūsu spēkos, lai mēs paliktu uzticīgi deklarācijā ietvertajai nozīmei."

ASV prezidents Džo Baidens iepriekš teica, ka šīs drošības garantijas būs līdzīgas ASV līgumam ar Izraēlu. Taču atšķirībā no dalības NATO tās neietver punktu par tiešas militārās palīdzības sniegšanu uzbrukuma laikā.

Ukrainas nākotne ir NATO

Baidens vēsta, ka G7 valstis palīdzēs Ukrainai stiprināt aizsardzību uz sauszemes, jūrā un gaisā.

"Visi sabiedrotie ir vienisprātis: Ukrainas nākotne ir NATO," teica Baidens. "Mēs sūtām signālu, ka mūsu atbalsts turpināsies ilgi nākotnē."

G7 valstu līderu paziņojumā teikts, ka G7 valstis atbalsta brīvu, neatkarīgu, demokrātisku un suverēnu Ukrainu tās starptautiski atzītajās robežās, spējīgu aizstāvēt sevi un novērst agresiju nākotnē.

"Mēs būsim kopā ar Ukrainu, kamēr tā aizstāv sevi pret Krievijas agresiju, tik ilgi, cik būs nepieciešams," uzsvērts paziņojumā.

G7 valstis sola nekavējoties uzsākt divpusējas sarunas ar Ukrainu par tās drošības un ekonomikas stiprināšanu.

Ukrainai jāveic reformas

G7 apņemas piegādāt Ukrainai modernu bruņojumu, it sevišķi pretgaisa aizsardzības sistēmas, artilēriju un bruņumašīnas.

G7 sola veicināt Ukrainas militārās rūpniecības attīstību, sadarboties Ukrainas armijas apmācīšanā, kā arī dalīties ar izlūkošanas informāciju. Tāpat plānots atbalstīt Ukrainu kiberdrošības jomā.

G7 norāda: nākotnē, ja pret Ukrainu tiktu vērsts jauns Krievijas uzbrukums, G7 valstis apņemas nekavējoties sazināties ar Ukrainu par nepieciešamo palīdzību. G7 sola, ka tādā gadījumā Ukraina nekavējoties saņems militāro un ekonomisko palīdzību, bet pret Krieviju tiks vērstas sankcijas.

Apmaiņā pret šo palīdzību Ukrainas valdībai tiek prasīts turpināt reformas ekonomikas, tieslietu un citās jomās.

G7 deklarācijai pievienojusies arī Spānija, preses konferencē pēc samita paudis premjers Pedro Sančess. Pēc Sančesa domām, praksē Spānijas pievienošanās G7 garantijām daudz neatšķirsies no lomas, ko Madride jau tagad uzņēmusies Ukrainas atbalstam. Viņš precizēja, ka patiesībā Spānija tikai formāli apstiprināja, ka jau sniegtais atbalsts turpināsies ilgtermiņā.

KONTEKSTS:

NATO dalībvalstu līderi 11.–12.jūlijā pulcējušies uz samitu Lietuvas galvaspilsētā Viļņā. Samitā piedalās ap 40 delegāciju no NATO dalībvalstīm un partnervalstīm. Viļņā ieradies arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. NATO līderi samitā Viļņā vienojušies, ka aicinās Ukrainu kļūt par NATO dalībvalsti, kad tiks izpildīti noteikti nosacījumi.

Samitā tika spriests arī par NATO valstu aizsardzības spēku stiprināšanu un gaidāmo Zviedrijas uzņemšanu aliansē.