"Es savu atvadu uzrunu izvēlējos teikt, dziedot kopā ar kori, parādot šo mūsu, latviešu, tradīciju, kora kultūru un pasakot galvenos vēstījumus dziesmas formā," uzsver no Latvijas ievēlētais tiesnesis Mārtiņš Mits.
Tiesnešu atvadas pēc amata termiņa beigām ir iekšējs pasākums, kur tradicionāli pulcējas pārējie tiesneši (kopā to ir 46) un tiesas darbinieki, tiesas priekšsēdētājs pateicas par darbu, bet pats tiesnesis saka runu par to, kas viņam šķiet svarīgi, aizejot no šī amata.
Mārtiņš Mits izvēlējās citu veidu, un saka – tas šķitis gluži dabiski: "Runas vai uzstāšanās formas jau var būt dažādas, un vienu un to pašu saturu var izteikt dažādās formās. Un tā es nodomāju, ka, ņemot vērā mūsu, latviešu, skaisto dziedāšanas tradīciju un to, ka mēs šeit esam savu kori nodibinājuši un cītīgi, priecīgi tajā dziedam, galveno vēstījumu atvadoties var arī izdziedāt. Kolēģi pēc tam nāca klāt un teica, ka šī bijusi lieliska "runa", un viss, ko ar to gribēts pateikt, viņiem bijis skaidrs!"
Acīmredzot mūzika patiešām ir īsts esperanto, jo dziesmas tulkotas netika, vien pirms uzstāšanās Mārtiņš Mits angliski vienā teikumā īsi pateica, kāds ir galvenais dziesmu vēstījums.
Izvēlas simboliskas un spēcīgas dziesmas
Koris izpildīja latviešiem labi zināmas un simboliskas latviešu dziesmas: šamaniski folkloristisko "Mīl katrs baltu maizes riku" (I. Ziedonis / "Iļģi"), himniski patriotisko "Saule, Pērkons, Daugava" (Rainis / M. Brauns), melodiski aizkustinošo "Piena ceļš", fināla dziesmu no kinofilmas "Sprīdītis" (M. Zālīte / I. Kalniņš).
Priekšnesumu krāšņāku darīja ne tikai ierastais klavieru pavadījums, bet arī svilpaunieki, trijstūris, sitamkociņi un celma bunga. Koris uzstājās latviešu tautastērpos.
Mārtiņš Mits teic, ka arī dziesmu izvēle nākusi viegli un dabiski, sava nozīme arī satura nozīmīgumam: "Pirmā dziesma ir par dzīvošanu kopā un cieņu vienam pret otru; tas mums mūsdienu Eiropā un pasaulē tik ļoti ir nepieciešams. Otrā dziesma ir par to, ka, lai cik grūti laiki nenāktu – un tagad atkal ir gana grūti laiki –, mums ir jābūt stipriem un mūsu zemei, valstij, Latvijai ir jāstāv stingri. Un trešā dziesma ir atklāsme par to, ka, lai kur laimi nemeklētu, vislabākais ceļš, kas ved uz laimi, ir tas, kas ved uz mājām. Tomēr ir arī jāiet pasaulē, jāmācās un jāveido pasaule tāda, kādā mēs vēlamies dzīvot. Arī muzikāli dziesmas ir dažādas, no dažādiem žanriem, sniedz nelielu ieskatu mūsu plašajā dziedāšanas tradīciju spektrā."
Koris stiprina identitāti
Korī Mārtiņš Mits sāka dziedāt vien Strasbūrā: "Godīgi sakot, iepriekš man nekad nebija ienākusi prātā doma dziedāt korī!
Bet, kad atbraucām uz Strasbūru un satikām šos jaukos cilvēkus, kas dzīvo šeit un arī tepat Vācijā un Šveicē, tā ideja, kas radās – dibināt ģimeņu kori, likās tik simpātiska, un cilvēki bija tik jauki, ka uzreiz šķita, ka tā vajag darīt. Un iespēja, dzīvojot prom no Latvijas, dziedāt latviešu dziesmas, turklāt darīt to kopā ar ģimenes locekļiem, ir brīnišķīga. Dziedāšana dod prieku. Mana saskarsme ar mūziku lielākoties arī notikusi caur dziedāšanu korī, un varu teikt, ka tā ir arī ļoti lielā mērā stiprinājusi manu identitāti. Pateicoties korim, es esmu dziedājis Vispārējos latviešu dziesmu svētkos, un šī pieredze, emocijas un enerģija, ko iegūsti, dziedot kopā ar citiem, ir kaut kas, kas ir jāpiedzīvo, jo vārdos nav iespējams izteikt, ko tas īsti dod cilvēkam. Tā ir dziļa, visaptveroša sajūta, ka esi daļa no savas tautas."
Ģimeņu korī "Staro" Mārtiņš Mits dzied no tā pirmsākumiem. Koris apvieno latviešu ģimenes un viņu draugus no vairākām valstīm: Vācijas, Francijas, Šveices, Luksemburgas, tā mēģinājumi norit Strasbūrā, bet kora diriģente Lāsma Pommere ik mēnesi mēro tālo ceļu no Latvijas.
Koris ir piedalījies Vispārējos latviešu dziesmu svētkos, Eslingenas dziesmu svētkos, uzstājies Francijā, Austrijā un Vācijā gan atsevišķi, gan kopā ar latviešu un vācu koriem un profesionāliem mūziķiem. Jūnijā "Staro" ar sirsnīgu koncertu atzīmēja piecu gadu jubileju.
Reportāža par kora jubilejas koncertu. Mārtiņš Mits piedalījās arī kora "Staro" jubilejas koncertā:
Jāpiebilst, ka pērn, ieskandinot Latvijas prezidentūras periodu Eiropas Padomē, latviešu ģimeņu koris "Staro" uzstājās arī Eiropas Padomes ēkā. Tas, ka ar muzikāliem priekšnesumiem vai mākslas izstādēm tiek atzīmēta kādas valsts prezidentūra, nav retums.
Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atvērta kultūras pasākumiem – tā, piemēram, pērnā gada rudenī tiesas vestibilā varēja aplūkot izstādi, veltītu Latvijas arhitektūrai un dabai.
Ik pa laikam kāds tiesnesis atvadu pasākumā piesaista profesionālus mūziķus, bet kora uzstāšanās, piedaloties pašam tiesnesim, šķiet, notika pirmo reizi. Turklāt korī dzied arī Mārtiņa dzīvesbiedre un abu atvasītes, kas izpildīja arī solo partiju dziesmā "Piena ceļš".
Tieši šis bija brīdis, kad vairākiem skatītājiem noritēja arī pa aizkustinājuma asarai.
Gandrīz visi tiesneši ir tajā pašā situācijā – tālu prom no mājām. Ir tādi, kam drīz jāatgriežas mājās, vieniem tas ir vienkāršāk, citiem sarežģītāk. Var teikt, ka latviešu kora dziesmas aizskāra dvēseles stīgas visu tautību pārstāvjos.
Iespēja parādīt savu kultūru un tradīcijas
Turklāt daudzi tiesneši bija patīkami pārsteigti, ka korī dzied daudz jaunu cilvēku un arī bērni, jo, piemēram, Rietumeiropā tas nemaz nav tik ierasti. Arī par pašu ideju un kora uzstāšanos gan kordziedātāji, gan Mārtiņš Mits saņēma ļoti sirsnīgas atsauksmes: "Ārkārtīgi daudzi kolēģi nāca klāt, lai teiktu pozitīvus vārdus, arī tiesas priekšsēdētājs Marko Bošņaks vēlāk lūdza nodot korim, ka visi bijuši pārsteigti par to, cik lieliska bijusi šī uzstāšanās. Bija kolēģi, kas teica, ka šādā veidā ir tikusi parādīta latviešu dvēsele un lepnums par savu zemi, daudzi uzsvēra, cik emocionāli spēcīgs bijis priekšnesums, cik labi varējuši arī nolasīt vēstījumu, noskaņu.
Vairāki vēlējās uzzināt ko vairāk, piemēram, visus dziesmu vārdus vai nosaukumus.
Es domāju, ka tas ir lieliski, ka šajā starptautiskajā organizācijā ir iespējams parādīt savas tautas identitāti, kas šajā gadījumā izpaužas caur dziesmām. Tas ir arī kaut kas atšķirīgs. Jo tiesneši ir pieraduši pie precīzām un formālām runām, bet šādā muzikālā izpausmes veidā tas nenotiek bieži.
Ja šis priekšnesums raisīs arī citos tiesnešos vēlmi atvadoties parādīt kaut ko no savas kultūras, tas būtu fantastiski.
Šī ir starptautiska institūcija, mēs esam tiesneši un darbinieki no 46 Eiropas valstīm, mēs esam ar savu vēsturi, kultūru, un, man liekas, tas ir brīnišķīgi, ka mēs varam nedaudz parādīt viens otram mūsu tradīciju un kultūras mantojumu, ar ko mēs šeit esam atnākuši."
Simboliskais atvadu pasākums tika rīkots 9. jūlijā, tajā klātesošs bija arī Latvijas pārstāvniecības Eiropas Padomē Strasbūrā vēstnieks Jānis Kārkliņš. Atvadu vārdus šajā dienā tiesai teica arī no Lihtenšteinas ievēlētais tiesnesis.
No Latvijas ievēlētajam tiesnesim Mārtiņam Mitam pilnvaru termiņš oficiāli beigsies 2. septembrī, bet jau nākamajās dienās viņš nodos zvērestu Valsts prezidentam, lai stātos Satversmes tiesas tiesneša amatā Latvijā. Interesanti, ka šajā amatā viņš tika apstiprināts tieši 15. februārī – dienā, kad 1922. gadā tika pieņemta Satversme.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa pastāv kopš 1950. gada, kad to Eiropas Padomes ietvaros izveidoja kā reģionālu cilvēktiesību aizsardzības institūcija. Tiesā ir 46 tiesneši – pa vienam tiesnesim no katras Eiropas Padomes dalībvalsts. No trim dalībvalsts nosauktajiem kandidātiem Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja ievēlē vienu. Atbilstoši tiesnešu amata kritērijiem tiesnešiem ir jābūt ar nevainojamu reputāciju un atbilstoši kvalificētiem.
Jāuzsver, ka amata pienākumu laikā tiesneši ir neatkarīgi, tie nepārstāv valsti, kura tos izvirzījusi tiesneša amatam. Tiesnešus ievēlē uz deviņiem gadiem bez pārvēlēšanas iespējām. Mārtiņš Mits ir trešais no Latvijas ievēlētais tiesnesis ECT.
Pirmais no 1995. līdz 2004. gadam bija Egils Levits, bet no 2005. līdz 2014. gadam – Ineta Ziemele. Savukārt 2024. gada septembrī amatā stāsies ceturtais no Latvijas ievēlētais tiesnesis – Artūrs Kučs.
Vienkārši un saprotami par to, kas un kā notiek ECT, skatiet intervijā ar Mārtiņu Mitu šeit.
