Stoltenbergs norāda uz Krievijas drošības dienestu organizētu kampaņu
NATO trīs dienu ilgais samits ir noslēdzies – saturiski ir gājis labi, bet tehniski, vismaz žurnālistiem, ļoti grūti. Piemēram, mediju centrā bezvadu interneta un mobilo datu ātrums ir nožēlojams, tāpēc visi žurnālisti, it īpaši televīzijas žurnālisti ir ļoti mocījušies ar tiešā ētera pieslēgumiem un videofailu sūtīšanu.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs atzina, ka "politiskā atmosfēra šeit, NATO samitā Vašingtonā, bija laba, lietišķa un darbīga, pagaidām bez jebkādām drāmām, kā tas bija savulaik".
"Patiesību sakot, ir viena tāda maza nianse, salīdzinot dažreiz ar ministru sarunām, kurās es esmu bijis daudzas reizes, – valstu līderi ir daudz disciplinētāki,
visi sēž līdz galam un piedalās sarunās, nevis norunā un pēc tam aizklīst tikties vai kaut ko darīt. Arī lielvalstu līderi – Lielbritānijas, ASV, Francijas – bija pastāvīgi klāt, diskutēja, runāja," stāstīja prezidents.
"Kas attiecas tieši uz Austrumu flanga drošības lietām, uz Latvijas drošības lietām – es gribētu teikt, ka tas, ko mēs vēlējāmies redzēt – gaisa un pretgaisa aizsardzības jautājumi, pilnvaru apjoms NATO Eiropas spēku virspavēlniekam – daudzās jomās ir precizēti," stāsta Rinkēvičs.
"Daudzas lietas, par kurām vēl pirms kāda laika Latvijā bija diskusija – vai tad tas 5. pants strādās vai ne, ņemot vērā jaunās atziņas no Ukrainas kara – tās ir iestrādātas nepieciešamajos politiskajos un praktiskajos lēmumos, liela daļa no tiem, protams, ir klasificēta, jo tie skar plānus. Bet mums, manuprāt šie NATO plāni ir gana adaptēti situācijai, kāda valda Eiropā pēc Krievijas iebrukuma.
Tas, kas protams, paliek mūžīgi darāmais darbs visiem – plāni ir laba lieta, tagad tos ir jāpiepilda ar reāliem resursiem, ar reāliem karavīriem," atzina Rinkēvičs.
Samita pēdējā dienā Rinkēvičs arī ticies ar Kanādas premjerministru Džastinu Trudo, lai pārrunātu, kā noris Kanādas vadītās brigādes izveide. Prezidents atzina, ka kanādieši no savas puses visu ir izdarījuši pirmie. Kaut arī brigāde vēl nav pilnībā nokomplektēta, progress ir lielāks nekā citās austrumu flanga valstīs.
Bet to, ka Krievija jau tagad cenšas iespiesties ar dažādām diversijām Eiropā, tai skaitā Baltijā, NATO ir pamanījusi, un tas ir licis mobilizēties.
"Esam redzējuši Krievijas kampaņu, ko organizē tās drošības dienesti, lai veiktu naidīgas darbības pret NATO sabiedrotajiem visā aliansē – sabotāžas mēģinājumi, kibertehnoloģiju uzbrukumi, arī ļaunprātīgas dedzināšanas, dažāda veida naidīgas darbības pret NATO sabiedrotajiem," atzina NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
"Un tie nav atsevišķi gadījumi. Tie ir daļa no modeļa, daļa no notiekošās Krievijas kampaņas. Un šīs kampaņas mērķis, protams, ir iebiedēt NATO sabiedrotos [un atturēt] no atbalsta Ukrainai.
Tas, ko mēs esam redzējuši pēdējo mēnešu laikā, ir, ka NATO sabiedrotie nav bijuši iebiedēti."
Ukraina saņem solījumus
Kā jau bija prognozēts, Ukrainas vēl nesaņēma ielūgumu iestāties NATO, bet saņēma praktiska un strukturēta atbalsta apsolījumu, tai skaitā militāro palīdzību 40 miljardu eiro apmērā.
"Mums ir jāpārtrauc teikt, ka tikai Ukrainai dalība NATO ir panākums. Es domāju, ka tas būs panākums mums abiem. Mēs stiprinām NATO. Draugi, mēs esam spēcīgi. Mums ir spēcīga armija. Un mēs cīnāmies pret šo tirānu Putinu. Un tāpēc Ukraina [kopā ar] NATO – tā ir veiksme abām pusēm," pauda Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
NATO samita laikā arī parakstīts daudzpusējs dokuments, ko dēvē par "Ukrainas kompaktu" (Ukraine Compact). Tas paredz pušu saistības Ukrainas atbalstam drošības jomā, cita starpā paredzot paātrināt pūliņus Ukrainas bruņoto spēku tālākā attīstībā. Bet, ja pēc esošās karadarbības beigām Krievija vēlreiz uzbrūk Ukrainai, valstis apņemas ātri un kolektīvi tikties augstākajā līmenī, lai vienotos par nākamajiem soļiem Ukrainas atbalstam. Šo dokumentu parakstīja Ukrainas, ASV, 21 NATO dalībvalsts, kā arī Eiropas Savienības un Japānas līderi. Atzīmēts, ka šim līgumam pievienoties var arī citas valstis.
Zelenskis lūdz atļauju izmantot ieročus Krievijas militārajiem objektiem
Ukrainas prezidents, piedaloties preses konferencē ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu pirms NATO–Ukrainas padomes sēdes, paziņoja, ka Ukrainai par veiksmi būtu uzskatāma pēc iespējas drīzāka pretgaisa aizsardzības sistēmu saņemšana. Viņaprāt, šobrīd par veiksmi ir grūti runāt, kad notiek karadarbība. Šādus komentārus Ukrainas valsts galva paudis saistībā ar nedēļas sākumā notikušajiem krievu masveida raķešu triecieniem.
Tikmēr, jau uzstājoties NATO–Ukrainas padomes sēdes laikā, Zelenskis uzsvēra, ka viņa valstij ir nepieciešams pietiekams skaits F-16 iznīcinātāju, lai varētu stāties pretī Krievijas pārspēkam. Viņš teica, ka Krievija izmanto apmēram 300 kaujas lidmašīnu, Ukrainai nepieciešama vismaz puse no šī skaita. Zelenskis arī aicināja izvērst pilotu apmācību programmas.
NATO–Ukrainas padomes sēdes laikā Zelenskis pateicās alianses dalībvalstīm par katru piešķirto pretgaisa aizsardzības sistēmu, jo tā aizsargā cilvēku dzīvības. Viņš arī pateicās par pieņemto lēmumu nodot Ukrainai "Patriot" pretgaisa aizsardzības sistēmas un doto atļauju veikt uzbrukumus mērķiem Krievijas teritorijā. Ukrainas prezidents arī teica, ka
ATACMS, SCALP un "Storm Shadow" ieroči būtu vēl efektīvāki, ja būtu iespēja ukraiņu spēkiem dot triecienus pa Krievijas militārajiem lidlaukiem, no kurienes paceļas lidmašīnas ar vadāmajām aviobumbām.
Zelenskis aicināja sabiedrotos, bet vispirms tieši ASV, dot atļauju izmantot ieročus uzbrukumiem šiem militārajiem objektiem.
Zelenski nosauc par Putinu, Herisu par Trampu
Samita noslēgumā visus satrauca ASV prezidenta Baidena pārteikšanās, nosaucot Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski par Putinu.
Džo Baidens: "Un tagad es vēlos dot vārdu Ukrainas prezidentam, kuram ir tikpat daudz drosmes, cik apņēmības. Dāmas un kungi, prezidents Putins.... Prezidents Putins? Mēs uzvarēsim prezidentu Putinu. Prezident Zelenski, es esmu tik koncentrējies uz Putina pieveikšanu, mums par to tik un tā jāuztraucas. Prezidenta kungs!"
Volodimirs Zelenskis: "Es esmu labāks."
Džo Baidens: "Tu esi daudz labāks."
Volodimirs Zelenskis: "Paldies."
Ja agrāk tas tiktu vienkārši norakstīts uz to, ka Baidens ir Baidens un mēdz pārteikties, tad šoreiz tam tika pievērsta lielāka uzmanība. Vēl jo vairāk tāpēc, ka ar tādu uzmanību gaidītajā Baidena stundu garajā preses konferencē pēc NATO samita Baidens kļūdījās ar vārdiem vēlreiz, šoreiz savu viceprezidenti Kamalu Herisu nosaucot par Donaldu Trampu.
"Paskatieties, es nebūtu izvēlējies viceprezidentu Trampu par viceprezidenti, ja viņa nebūtu kvalificēta kā prezidente. Sāksim ar to," teica Baidens.
Toties pārējā preses konference noritēja pārliecinoši. Lai gan lielākā daļa jautājumu bija dažādās formās formulēti par Baidena vecumu, tomēr ASV prezidents pamanījās ļoti pārliecinoši izrunāt dažādus tematus. Baidena izturēšanās šajā preses konferencē nedos pārliecinošus argumentus, lai iebilstu pret viņa kandidēšanu uz otru termiņu ASV prezidenta amatā, bet laiks rādīs, vai ar to būs pietiekami.
Citi NATO samita dalībnieki lielākoties izturējās iecietīgi pret Baidena misēkļiem, paužot viņam atbalstu.
"Pārteikšanās notiek, un, uzmanīgi kādu vērojot, jūs drīz pamanīsiet pietiekami [daudz šādu pārteikšanos]," sacīja Vācijas kanclers Olafs Šolcs pēc Baidena misēkļa.
Francijas prezidents Emanuels Makrons sacīja, ka Baidens parādījis, ka "ir galvenais". Jaunais Lielbritānijas premjers Kīrs Stārmers sacīja, ka Baidens "bija labā formā".
Jāatgādina, ka šaubas par Baidena piemērotību ASV prezidenta amatam parādījās pēc viņa nepārliecinošās uzstāšanās debatēs ar republikāņu kandidātu eksprezidentu Donaldu Trampu. Tas radīja bažas demokrātu vidū, ka viņš vēlēšanās varētu zaudēt Trampam.
