Abi kandidāti un viņu atbalstītāji politiķi patiesi aktīvi turpina piedalīties dažādos kampaņas pasākumos dažādās vietās ASV. Šajos un arī citos pasākumos, kur vien kandidāti uzstājas ar uzrunām, neizpaliek otras puses nopelšana un vājo vietu izcelšana. Bet uzskatāmi tas redzams republikāņu nometnē.
Īpaši aktīvi otru pusi nomelnot cenšas eksprezidents, republikānis Donalds Tramps. Vēl pagājušajā piektdienā kampaņas pasākumā Montanā Tramps Harisu nosauca par stulbu, savukārt pagājušajā mēnesī nepatiesi apgalvoja, ka viņai "gadījās kļūt melnai", to viņš teica, norādot uz viņas ādas krāsu. Skaidrs, ka ar šādiem skaļiem un asiem izteicieniem, viņš, visticamāk, iepriecināja vismaz daļu savu kvēlāko atbalstītāju.
Taču šāda un līdzīga veida komentāri Trampam var nākt par sliktu. Piemēram, tas var mazināt sieviešu atbalstu Trampam, mazināt atbalstu neizlēmušo vēlētāju vidū un atbalstu svārstīgajos štatos, kā arī mazināt atbalstu minoritāšu vidū, ko Tramps ar lepnumu ir iepriekš mēnešiem ilgi uzsvēris – ka minoritātes viņu atbalsta.
Tramps aizvien mēģina sēt bažas amerikāņos arī par postu, ko Harisa un Baidens it kā nodarījuši ASV ekonomikai, un sagaidāms, ka to viņš piesauks arī šovakar plānotajā intervijā tehnoloģiju magnātam Īlonam Maskam.
Tramps arī turpina izplatīt dezinformāciju, piemēram, nesen izplatot nepatiesu informāciju par to, ka Harisas kampaņas pasākumā Mičiganā nav bijis teju neviena atbalstītāja un fotogrāfijas ar cilvēku pūli ir viltotas.
Tikmēr Harisa, saprotot, ka sacīkstēs ir ielēkusi pēdējā brīdī, kampaņo ārkārtīgi aktīvi, aktīvi runājot gan par ekonomikas, gan migrācijas problēmām. Kamēr Tramps kopš jūlija vidus ir piedalījies piecos mītiņos, Harisa piedalījusies sešos pasākumos vienas nedēļas laikā.
Vēlētāju aptaujas gan ļauj vismaz aptuveni sajust to noskaņojumu, kurā virzienā vairāk sliecas amerikāņi. Tiesa, uzreiz jāsaka, ka līdz vēlēšanām ir palikuši vēl gandrīz trīs mēneši un aptauju rezultāti var svārstīties vairākas reizes. Tomēr skaidrs ir tas, ka līdz ar Džo Baidena izstāšanos no sacīkstes un Kamalas Harisas ienākšanu atstarpe starp demokrātiem un republikāņiem sarūk.
Laikraksta "New York Times" publicētā aptaujā Harisa ir priekšā Trampam trīs svārstīgajos štatos, kas ir svarīgi, lai uzvarētu vēlēšanās. Un šie štati ir Mičigana, Viskonsina un Pensilvānija.
Tāpat aptauju kopā ar Mičiganas Universitātes Rosa Biznesa skolu ir veicis laikraksts "Financial Times". Šajā aptaujā uzdoti jautājumi par ekonomiku. Arī te Harisa apsteigusi Trampu amerikāņu uzticībā ekonomikas politikai.
Un ekonomika līdz ar imigrāciju ir būtisks jautājums amerikāņu vēlētājiem. Par to liecina kaut vai tas, ka vairums amerikāņu joprojām min inflāciju kā galveno lietu, kas viņus šobrīd satrauc.
Aptauja atklāja, ka tikai 19% vēlētāju uzskata, ka viņiem šodien klājas labāk nekā tad, kad Džo Baidens stājās amatā 2021. gadā.
KONTEKSTS:
ASV prezidenta vēlēšanas notiks 2024. gada 5. novembrī. ASV prezidents netiek ievēlēts tiešā tautas balsojumā, bet gan ar tā sauktās Elektoru kolēģijas starpniecību. Vēlēšanu dienā pilsoņi ievēlēs savus pārstāvjus Elektoru kolēģijā, kas pēc tam balsos par prezidenta ievēlēšanu.
Demokrātu partija prezidenta amatam grasījās izvirzīt tagadējo Baltā nama saimnieku Džo Baidenu, kurš bija apņēmies kandidēt uz otro termiņu. Taču pēc neveiksmīgā snieguma TV debatēs pastiprinājās šaubas par 81 gadu vecā Baidena spēju vēl četrus gadus pildīt prezidenta pienākumus.
21. jūlijā Baidens paziņoja par izstāšanos no cīņas. Viņš aicināja demokrātus atbalstīt tagadējās viceprezidentes Kamalas Harisas kandidatūru ASV prezidenta amatam un viņa saņēma arī nepieciešamo savas partijas atbalstu.
Republikāņu partijas kandidāts prezidenta amatam būs eksprezidents Donalds Tramps, kura kampaņu līdz šim nav iedragājušas viņam izvirzītās apsūdzības un notiesājošais spriedums.
