Ukrainai izdevies ielauzties Krievijā 35 kilometru dziļumā

ASV Kara studiju institūta eksperti tikmēr vēstīja, ka Ukrainai izdevies ielauzties 35 kilometru dziļumā. Ukrainas karaspēks ziņojis par vairāku apdzīvotu vietu ieņemšanu Kurskas apgabalā. Ukraiņi bija redzami Sverdļikovē, Porogā un citviet. Par spraigām kaujām ziņots arī Sudžas pilsētā, kas pilnībā ieņemta gan nav. Kaujas notiek arī citviet.

Ukrainas karaspēks pārņēmis kontroli pār lielu gāzes objektu, kas saistīts ar dabasgāzes tranzītu no Krievijas uz Eiropas Savienību caur Ukrainu.

Sumu apgabalā, kas robežojas ar Kurskas apgabalu, vērojama pastāvīga bruņutransportieru un tanku straume, kas turpina virzīties uz Krieviju. Pēdējo pāris dienu laikā plaša teritoriju sagrābšana gan vairs nav notikusi un ukraiņi arvien vairāk cenšas nostiprināt jau iegūtās teritorijas. Atsevišķās vietās Krievija īstenojusi lokālus pretuzbrukumus.

Raidsabiedrība BBC vēsta, ka Krievijas spēki ir sākuši būvēt aizsardzības līnijas un rakt tranšejas pie Kurskas atomelektrostacijas (AES). Ukrainas spēki šobrīd atrodas aptuveni 50 kilometru attālumā no stacijas, savukārt Kurskas apgabala robežpilsēta Sudža, kas bija Ukrainas iebrukuma centrā, atrodas gandrīz 80 kilometrus no stacijas.

Krievija par notiekošo tās teritorijā turpina izplatīt propagandu, lai no sabiedrības slēptu notiekošo Kurskas apgabalā. Krievijas neatkarīgais izdevums "The Insider" vēsta, ka propagandā tiek izmantoti video kadri, kuros it kā tiek sakautas Ukrainas armijas vienības, taču patiesībā tie ir kadri no citām karadarbības vietām, kuros redzami notikumi, kas risinājušies jau pirms nedēļām vai mēnešiem. Ukrainas armija notikušo nekomentē.

Zelenskis publiski atzīst Ukrainas spēku klātbūtni Krievijā

Volodimirs Zelenskis tikai iebrukuma trešajā dienā savā ikvakara uzrunā tautai izteica pateicību visiem tiem karavīriem, kas saņem gūstā krievu karavīrus un "papildina apmaiņas fondu". Zināms, ka Kurskas apgabalā ukraiņiem šajā ziņā ievērojami veicies.

 Par to vēstīja arī ukraiņu projekts "Gribu dzīvot", kas ir īpaša programma, veltīta iebrucējam. Tā aicina Krievijas armijas karavīrus padoties gūstā. Projekta mājaslapā svētdien arī publicēts video ar vairākiem Kurskas apagablā gūstā paņemtiem čečenu kaujiniekiem.

Tāpat iepriekš bija informācija arī par desmitiem citu karagūstekņu, kas šajās dienās paņemti ciet Kurskas apgablā. Cik tieši tur ir ukraiņu karavīru, kas karo – par to līdz šim izskanējusi ļoti dažāda informācija. Daļa avotu ziņo, ka tur atrodas daži simti līdz 2000 karavīru.

Zināms gan, ka tās ir pilnībā bruņotas un ļoti labi sagatavojušās vienības, kas spējušas savus plānus iebrukt Krievijā paslēpt no ienaidnieka.

"Tā ir kopumā Kurskas vienības, arī tās komandiera ģenerāļa Lapina neizdarība. Tā ir arī Krievijas specdienestu neizdarība – izlūkošana un pretizlūkošana un tā tālāk. Tā ka pilnīga izgāšanās," vērtēja ukraiņu militārais eksperts Oleksandrs Kovalenko.

Ukrainas militārie eksperti nosauc vairākus uzbrukuma mērķus

Lai arī Ukraina izvairīgi runā par saviem mērķiem Kurskā, militārie eksperti lēš, ka Ukraina neplāno šo iekaroto teritoriju paturēt. Pirmais mērķis varētu būt panākt, ka tiek iznīcinātas Krievijas armijas rezerves. Otrs – vājināt Krievijas spēkus, kas šobrīd tiek veltīti uzbrukumam Ukrainas austrumos.

Tiek lēsts, ja Krievija pārvirzītu daļu spēku no Harkivas apgabala, tad ar to arī šim Krievijas atkārtotajam mēģinājumam iekarot plašākas teritorijas Harkivas apgabalā varētu pielikt punktu.

Vēl viens mērķis visam šim iebrukumam – pārceļot kaujas pašā agresorvalsts teritorijā – varētu būt centieni iegūt kādas priekšrocības nākošajās sarunās par mieru Ukrainā.

"Nepieciešams izdarīt spiedienu uz Krieviju, tajā skaitā kaujas laukā. Šobrīd tas ir par spiedienu, lai iespējamās nākotnes miera sarunās, kādas varētu notikt, nodrošinātu sev pozīcijas tieši kaujas laukā," lēsa ukraiņu militārais eksperts Oleksandrs Musijenko.

Medijs: Krievijas karaspēka "pārsviešana" no frontes Harkivā nenotiek tik ātri, kā plānots

Ukrainas armijas uzbrukuma rezultātā Kurskas apgabalam Krievija spiesta arī daļēji atvilkt savu karaspēku no frontes Harkivas apgabalā, taču tas nenotiek tik strauji, kā ukraiņi vēlētos, nedēļrakstam "The Economist" atzinis avots Ukrainas ģenerālštābā.

Izdevums norāda, ka Ukrainas operācijas galējais mērķis Kurskas apgabalā joprojām neesot skaidrs, taču acīmredzami, ka minimālais uzdevums, domājams, ir panākt krievu spēku atvilkšanu no frontes pie Harkivas un Doneckas apgabalā.

Tomēr avots Ukrainas ģenerālštābā atzinis, ka krievu komandieri neesot idioti un pārvietojot savas vienības "ne tik ātri, cik [mums] gribētos".

"The Economist" norādīja, ka notiekot karaspēka pārsviešana no Hersonas apgabala, taču no frontes Donbasā atvilkti daudz mazāki spēki. Tajā pašā laikā izdevums atzīst, ka ukraiņu operācija Krievijas teritorijā ievērojami pacēlusi Ukrainas armijas morālo noskaņojumu.

Tikmēr Krievija pirmdien paziņojusi, ka Ukrainas armijas aktivitātes dēļ uzsākusi iedzīvotāju evakuāciju arī no Krasnaja Jarugas rajona kaimiņos esošajā Belgorodas apgabalā.

Tīmekļa izdevums "Mediazona" ziņo, ka jau svētdien daļa Krasnaja Jarugas un tās apkārtnē esošo ciemu iedzīvotāju aizbēguši patstāvīgi, lai gan, kā izteicies apgabala gubernators, tad "evakuācijas nepieciešamības vēl nav bijis".

Slaidiņš: Līdzīgi Ukrainas pretuzbrukumi Krievijai iespējami arī nākotnē

"Ja mēs paskatāmies uz ukraiņu darbību – tā ir klasiska uzbrukuma operācija ar ievērojamu spēku iesaisti. Precīzas informācijas nav, bet skaidrs, ka tas nav reids, – tas ir iebrukums, un tur ir diezgan ievērojami spēki. Tāpat arī plaši tiek pielietots dažāda bruņojuma spektrs, ieskaitot aviāciju no Ukrainas puses," sarunā Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" vērtēja Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš.

Tāpat viņš norādīja, ka acīmredzams bija Krievijas pārsteigums par šo uzbrukumu. 

Viņaprāt, Ukrainas mērķis, visticamāk, ir Sudžas pilsēta, kas tiek dēvēta arī par Krievijas militārās apgādes artēriju.

"Līdz ar to šobrīd Krievijas spēkiem ir sarežģīta situācija ar apgādi armijas grupai "Ziemeļi"," skaidroja Slaidiņš.

Eksperts atzina, ka Ukrainas iebrukums esot "novilcis" jaunu frontes līniju Krievijas uzsāktajā karā un līdzīgi ukraiņu "pārsteiguma uzbrukumi" varētu būt gaidāmi arī nākotnē.

"Ukraina turpinās meklēt vājās vietas Krievijas aizsardzībā un arī turpmāk varētu veikt šādas nestandarta operācijas – tiklīdz atradīs vājo vietu, tā mēģināt iesist," viņš teica.

Kurskas apgabala vietvaldis: Ukraiņi apgabala teritorijā kontrolē 28 apdzīvotās vietas

Ukrainas armija šobrīd kontrolē 28 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā, kurās ir aptuveni 2000 iedzīvotāju, pirmdien, sniedzot ziņojumu Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam, pavēstījis apgabala gubernatora pienākumu izpildītājs Aleksejs Smirnovs.

Interesanti, ka Putins viņu pārtrauca, norādot, ka par karadarbības situāciju ziņojumu sniegšot armija, savukārt Smirnovam esot jāstāsta par sociālekonomisko situāciju apgabalā. Tas tiek vērtēts kā vēl viens piemērs tam, ka Krievija cenšas publicēt iespējami maz un sagrozītu informāciju par notiekošo Kurskas apgabalā.

Pirmdienas vakarpusē analītiskais projekts "DeepState" lēsa, ka Ukrainas armijas kontrolē Krievijas Kurskas apgabalā varētu atrasties pat aptuveni 44 apdzīvotās vietas.

Ukrainas armija Kurskas apgabala teritorijā, saskaņā ar Smirnova teikto, ielauzusies 12 kilometru dziļumā, platumā Krievijas robežas pārrāvums sasniedz 40 kilometrus.

No savām dzīvesvietām aizbēguši vai evakuēti jau 121 000 krievu, bet vēl 180 tūkstošus varasiestādes grasās evakuēt.

Kara ieiešana tās iniciatora teritorijā – tās ir neizbēgamas kara sekas, par kurām jau brīdināja Zelenskis, pamatīgi satraucis Putinu, kurš šīs dienas pavada, regulāri tiekoties ar drošībspēkiem.

"Tā teritorija, ja salīdzina ar abu valstu teritorijām, protams, ir neliela, bet militārā ziņā tā ir diezgan liela – lielāka nekā dažas teritorijas, par kurām abi spēki ir cīnījušies mēnešiem," vērtēja drošības analītiķis Maikls Klārks. "Un turklāt Krievijas avoti ziņo, ka kaujas fiksētas arī vietās ārpus šiem reģioniem, kas nozīmē, ka Ukraina turpina virzību uz priekšu. [..] Ja šī operācija izgāžas, tad Kijiva riskē ar zaudējumiem galvenajā frontē.

Ja viņiem izdodas, Kijiva saņem visus politiskos ieguvumus – mainās priekšstats par notiekošo karā – un viņi var gūt atspaidu pārējā Donbasa frontē, kas var palīdzēt sagatavoties ziemai."

Ukraina jau vairākkārt teikusi, ka Krievijas pierobežas reģioni ir leģitīmi mērķi šajā karā, jo tos ienaidnieks izmanto kā platformas uzbrukumiem Ukrainas teritorijā – šāda argumenta vadītas arī daudzas Rietumvalstis piekrita to sniegto ieroču izmantošanai Krievijā.

Ekspertu ieskatā, arī tik nozīmīgs solis nav noticis bez starptautisko partneru ziņas, jo, neraugoties uz Ukrainas iepriekšējiem pārrobežu reidiem un gaisa uzlidojumiem Krievijas  iekšienē, tik plaša mēroga operācijas pretinieka teritorijā šajā karā paver jaunu lappusi.

Sirskis: Ukraina šobrīd kontrolē 1000 kvadrātkilometru lielu Krievijas teritoriju

Tikmēr Ukrainas armijas virspavēlnieks ģenerālis Oleksandrs Sirskis pirmdien pavēstīja, ka ukraiņu karavīri šobrīd kontrolē aptuveni 1000 kvadrātkilometru lielu Krievijas teritoriju.

"Turpinām veikt uzbrukuma operācijas Kurskas apgabalā," Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sociālajos tīklos publicētā video teica Sirskis.