"Ir jārunā ar partneriem, lai saprastu, vai viņi būtu gatavi investēt un veidot dronu ražotnes arī Ukrainā, un tādējādi palīdzēt ar piegādēm," Latvijas Televīzijai sacīja Siliņa.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekš izteicās, ka augsti novērtē Latvijas un Lielbritānijas vadīto dronu koalīciju, kas apvieno valstis, kuras piegādā dronus Ukrainai, taču norādīja, ka Ukraina būtu ieinteresēta saņemt finanses, lai attīstītu ražotnes uz vietas.
Ukraiņi ir pateicīgi Latvijai par atbalstu
Siliņa apliecināja, ka Latvija ar dronu koalīcijas partnervalstīm runās par to, kā palīdzēt ukraiņu dronu ražotājiem strauji kāpināt jaudas.
Zelenskis trešdien, atbildot uz Latvijas Radio lūgumu novērtēt Dronu koalīcijas darbu, atbildēja, ka efektivitāte ir redzama kaujas laukā, bet šajā jautājumā vajadzīga sabiedroto palīdzība. Vajadzīga nauda, lai ievērojami kāpinātu dronu ražošanas jaudu.
Siliņa ceturtdien sarunā ar Latvijas Radio atzina, ka Latvija ne tikai sūta visa veida iespējamo palīdzību, bet veic aizkulišu darbu, lai diplomātiski palīdzētu ukraiņiem ceļā uz Eiropas Savienību un NATO. Tur, kur viņiem pašiem vēl nav balsis, ukraiņi var rēķināties ar Latvijas atbalstu.
Siliņa trešdien pēc tikšanās ar Zelenski uzsvēra, ka Latvija ir un paliks ciešs Ukrainas sabiedrotais Eiropas Savienībā un NATO, kā arī turpinās nodrošināt militāro atbalstu Ukrainai 0,25% apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Zelenskis pauda pateicību Latvijai par neizsīkstošo tās atbalstu.
"Mēs esam pateicīgi visai jūsu komandai un visiem Latvijas cilvēkiem. Mēs esam priecīgi, ka mums ir tik labi draugi un labi draugi visur - ne tikai militārajā sfērā, bet arī politiski un ģeopolitiski ceļā uz iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO."
Amerikāņi un briti sola jaunu palīdzību
Kijivā šajās dienās notika Krimas platformas sanāksme, uz kuru bija ieradušies arī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens un Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Lemijs.
Blinkens atzīmēja, ka Krima simbolizē visu to, par ko ukraiņi cīnās – par savu teritoriālo nedalāmību un tiesībām pašiem lemt par savu nākotni.
Blinkens paziņoja par jaunu ASV palīdzību Ukrainai vairāk nekā 700 miljonu dolāru apmērā, kas ir paredzēta Ukrainas energoapgādes sistēmas uzlabošanai un citiem projektiem, tajā skaitā ūdensapgādes problēmu risināšanai. Arī Lielbritānija šajās dienās paziņojusi par lielu atbalstu Ukrainai - vairāk nekā 600 miljonu mārciņu apmērā.
Taču ukraiņi no abiem ciemiņiem visvairāk gaidīja atļauju izmantot ASV un Lielbritānijas piegādātos ieročus triecieniem pret stratēģiski svarīgiem mērķiem Krievijas teritorijā. Ukraiņiem tas palīdzētu efektīvāk aizstāvēties pret Krievijas uzbrukumiem. Diemžēl pagaidām šāda atļauja vēl nav saņemta.
ASV vilcinās dot atļauju ukraiņiem uzbrukt mērķiem Krievijā
"Tas, ka bija atbraukuši gan Blinkens, gan britu ārlietu ministrs, liecina, ka šo abu valstu politiskā atbalsta mazināšanās nav jūtama. Joprojām šīs valstis ir pilnībā atbalstošas Ukrainai," uzsver Latvijas premjere Siliņa.
"Manuprāt, viņu klātbūtne vakar to apliecināja - tāpat kā mana klātbūtne, tāpat kā pārējo Eiropas līderu klātbūtne šeit. Ukraiņiem tas ir svarīgi."
Britu mediji tikmēr vēsta, ka Lielbritānija jau ir nolēmusi atļaut Ukrainai izmantot spārnotās raķetes "Storm Shadow" pret mērķiem Krievijas teritorijā. Lēmums esot pieņemts, bet visdrīzāk netikšot izziņots oficiāli.
Savukārt attiecībā uz ASV ražoto ieroču pielietošanu triecieniem pa Krievijas militārajiem objektiem dziļi Krievijas iekšienē, iespējams, lielāka skaidrība varētu būt pēc Lielbritānijas premjera Kīra Stārmera un ASV prezidenta Džo Baidena tikšanās, kas paredzēta piektdien.
Izdevums "Bloomberg" gan vēsta, ka lēmums par Rietumu ieroču pielietošanas ierobežojumu mīkstināšanu, visticamāk, netiks pieņemts pirms pasaules līderu sanāksmes ANO Ģenerālajā asamblejā, kas gaidāma 24. septembrī.
Tas savukārt nozīmē, ka Ukrainai priekšā smags periods, jo Irāna nodevusi Krievijai 200 jaunas ballistiskās raķetes, kas visdrīzāk kādā brīdī atkal tiks palaistas uz Ukrainas pilsētām.
