183 metrus garais kuģis ar nosaukumu "Rūbija" kuģo zem Maltas karoga, uz tā ir 19 cilvēku liela komanda, pārsvarā jūrnieki no Sīrijas.
Lietuva nevēlas riskēt
Saskaņā ar vietnes "Marine Traffic" datiem 22. augustā kuģis atstāja Krievijā esošo Kandalakšas ostu. Šī osta atrodas Krievijas ziemeļos, Murmanskas apgabalā.
Kuģa galamērķis ir Spānijai piederošās Kanāriju salas, bet tam šo galamērķi vēl nav izdevies sasniegt. 1.septembrī jeb teju pirms divām nedēļām Norvēģijas atbildīgās iestādes tam deva patvērumu valsts ziemeļos esošajā Trumses ostā, jo kuģis lūdza patvērumu lielas vētras dēļ. Kuģis ticis pārbaudīts, un tam līdzās arī noenkurojās armijas fregate.
Vēlāk jau kuģim tika pavēlēts izbraukt no ostas un noenkuroties citviet, līdz tam kādā vietā tiks dota atļauja remontam. Un tagad kuģa apkalpe lūgusi veikt šo remontu Klaipēdas ostā.
Tātad noenkuroties tur, izkraut kravu un veikt remontdarbus. Klaipēdas osta norādījusi, ka lēmumu vēl neesot pieņēmusi, taču, kā ceturtdien Seimā paziņoja Lietuvas premjere Ingrīda Šimonīte, kuģim šāda atļauja netiks dota.
Amonija nitrāts ir bīstama viela
Lēmums sīkāk vēl nav paskaidrots, bet skaidrs, ka Lietuvas varasiestādēm ir vairāki apsvērumi. Daudzi atceras milzīgo sprādzienu Beirūtas ostā pirms četriem gadiem, kas prasīja aptuveni 200 cilvēku dzīvības un tūkstošiem tika ievainoti. Toreiz ostā eksplodēja teju 2800 tonnu liela amonija nitrāta krava.
Amonija nitrāts tiek izmantots gan kā sprāgstviela, gan kā mēslojums. Un tieši šādu kravu ved arī šis Krievijas kuģis, precīzāk, uz tā ir aptuveni 20 000 tonnu amonija nitrāta.
Tādēļ viens no apsvērumiem, kas licis neielaist kuģi Lietuvā, noteikti ir drošības riski.
Krievija kopumā saražo divas trešdaļas no pasaules amonija nitrāta apjoma, un, lai gan daudzas valstis ir aizliegušas to pārdot kā mēslojumu, citas valstis joprojām iepērk to lielos daudzumos.
Par drošību bija nobažījušies arī Norvēģijas pilsētas Trumses iedzīvotāji, jo pie ostas netālu atrodas Norvēģijas Arktiskās universitātes pilsētiņa un arī slimnīca. Līdzīgas bažas ir arī lietuviešiem. Kā medijiem norādījis ķīmiķis no Lietuvas Fizikālo un tehnoloģisko zinātņu centra, potenciāla sprādziena gadījumā sekas Klaipēdai būtu postošas – pilsētas centrs tiktu sagrauts, bet sprādziena vilnis sasniegtu arī apkārtējās pilsētas un ciemus.
Krievijas sāktais karš sarežģījis dzīvi tās kuģiem
Arī Norvēģijas amatpersonas lika kuģim pamest Trumses ostu, jo secināts, ka sprādziena risks ir pārāk liels.
Otrs apsvērums arī ir saistīts ar drošību, bet tādā izpratnē, ka Krievija šobrīd īsteno karu Ukrainā un arī izvērš dažādas naidīgas darbības rietumvalstu teritorijās, īsteno hibrīdkaru. Ņemot vērā, ka šo lēmumu neielaist kuģi ir izteikusi premjere Šimonīte, saprotams, ka tas ir politisks lēmums.
Arī politologs Nerijs Maļukevičs Lietuvas sabiedriskajiem medijiem norādījis, ka kuģa ielaišana būtu apšaubāma morālā izvēle.
Viņaprāt, pati Krievija ir sarežģījusi sev kuģošanas apstākļus, vairākkārt militārām operācijām izmantojot civilos transporta kuģus, transportējot raķetes uz Kaļiņingradu un tamlīdzīgi. Tādēļ svarīgākais esot izvērtēt Lietuvas drošības intereses, un tas arī šoreiz ticis izdarīts.
