Reformas pretinieki uzskata, ka Meksikas demokrātija ir apdraudēta. Savukārt Meksikas aizejošais prezidents un viņa pēctece uzskata, ka iedzīvotāju izvēlēti tiesneši būs neatkarīgāki.
Valdošā partija grib izskaust korupciju tiesu sistēmā
Aizejošā Meksikas prezidenta Andresa Manuela Lopesa-Obradora ierosinātā reforma paredz, ka turpmāk tiesneši vairs nevirzīsies pa karjeras kāpnēm tiesu sistēmā, bet tiks ievēlēti līdzīgi kā pilsētu mēri vai parlamenta deputāti. Meksikā valdošā partija "Nacionālā atdzimšanas kustība" uzstāj, ka tas ļaus izskaust korupciju tiesu sistēmā.
Savukārt tiesneši uzskata, ka izmaiņas politizēs tiesu sistēmu, apdraudēs tiesu neatkarību un izjauks kontroles un līdzsvara sistēmu.
Dažas stundas pirms balsojuma Senāta ēkā ielauzās vairāki simti protestētāju, kuriem pievienojās arī opozīcijas politiķi, lai mēģinātu nepieļaut reformas pieņemšanu.
Taču, neraugoties uz protestiem, valdošās kreisi populistiskās partijas "Nacionālā atdzimšanas kustība" un tās sabiedroto spēku deputāti tomēr atbalstīja pretrunīgi vērtēto tiesu sistēmas reformu, ko iepriekš atbalstīja arī Kongresa apakšnams Pārstāvju palāta.
Būtu jāievēl tūkstošiem tiesnešu
Lai abu Kongresa palātu pieņemtā reforma stātos spēkā, tā būs jāratificē vismaz 17 no 32 Meksikas štatu likumdevējiem. Sagaidāms, ka valdošajai partijai izdosies savākt nepieciešamo atbalstu un tiesu reforma stāsies spēkā.
Ja tas notiks, tad Meksikas iedzīvotājiem būs jāievēl vairāk nekā 6500 tiesnešus. Aptuveni pusi no viņiem ievēlētu 2025. gadā, bet pārējos – 2027. gadā.
Reforma arī paredz, ka Augstākās tiesas tiesnešu skaitu samazinās no 11 uz 9, bet tiesnesis nevarēs pildīt amatu ilgāk kā 12 gadus, lai gan līdz šim tiem bija 15 gadi.
Tāpat tiks atcelts ierobežojums, ka par Augstākās tiesas tiesnešiem nevar kļūt personas, kuras ir jaunākas par 35 gadiem, bet nepieciešamā darba pieredze tiks samazināta uz pusi – līdz pieciem gadiem.
Meksikas prezidents Lopess-Obradors, kura pilnvaru termiņš noslēgsies 1. oktobrī, un jaunievēlētā prezidente Klaudija Šeinbauma uzsver, ka iedzīvotāju ievēlēti tiesneši palīdzēs izskaust korupciju tiesu sistēmā, kas pašlaik strādājot lielo korporāciju un organizētās noziedzības interesēs.
Tiesnešiem jāvadās pēc likuma, nevis vairākuma gribas
Vairums tiesnešu un tiesu darbinieku to neatbalsta un liela daļa no viņiem jau vairākas nedēļas streiko. Tiesneši uzskata, ka plānotās izmaiņas politizēs tiesu sistēmu un apdraudēs tās neatkarību. Turklāt tiesnešu amatos varot nonākt nepieredzējuši un nekompetenti cilvēki, tādējādi samazinot lietu izskatīšanas kvalitāti.
Arī Meksikas Nacionālās advokātu asociācijas viceprezidente Andrea Rovira norādīja, ka jaunā kārtība vājinās nevis stiprinās tiesu sistēmu.
"Tiesnešiem ir jābūt godīgiem un jārīkojas saskaņā ar likumu, nevis jālemj tā, kā vēlas vairākums. Īpaši attiecībā uz krimināllietām, lielākā daļa iedzīvotāju, zinot par konkrēto lietu, vēlas, lai apsūdzētais tiktu notiesāts.
Tāpēc ir vajadzīgs īpašs cilvēks, kurš spēj nonākt pie sprieduma, vadoties pēc likuma, un pateikt - pat ja es rīkojos pretēji vairākuma viedoklim, šim cilvēkam ir jābūt brīvībā. Tāpēc, jo īpaši attiecībā uz krimināltiesiskajiem procesiem, es uzskatu, ka tiesnešus nevajadzētu ievēlēt, ņemot vērā popularitāti, bet gan pamatojoties uz viņu sasniegumiem un kompetenci," Rovira sacīja raidsabiedrībai "France 24".
Analītiķi ir norādījuši, ka prezidents Lopess-Obradors, aizejot no amata, būs panācis, ka valdošās partijas kontrolē nonāks vienīgais neatkarīgais valdības atzars – tiesu vara - un konkrētāk Augstākā tiesa, kas pēdējos gados ir atcēlusi vairākus prezidenta pieņemtus lēmumus.
