Francisks ir devies savas karjeras ilgākajā ceļojumā, lai gan viņa veselības stāvoklis nav pārāk spožs. Tomēr dažādas veselības problēmas nav spējušas apturēt pāvestu.
Aicina domāt par kopīgu nākotni
Lai arī veselības likstas ievērojami apgrūtina ceļošanu, Francisks devās tālākajā un garākajā ārvalstu vizītē 11 pāvesta amatā pavadīto gadu laikā.
Viņš apmeklēja četras reģiona valstis: Indonēziju, Austrumtimoru, Papua Jaungvineju un Singapūru. Trijās no tām katoļi ir minoritāte.
Viens no vizītes spilgtākajiem brīžiem tika aizvadīts Indonēzijā - valstī, kuru apdzīvo lielākais musulmaņu skaits pasaulē un vien 3% katoļu. Reģiona lielākajā mošejā pāvests Francisks skūpstīja valsts galvenā imāma roku un aicināja nolikt malā visu, kas reliģijas šķir.
"Tā ir mūsu atbildība runāt par nopietnām krīzēm, kas apdraud cilvēces nākotni, kā kari un konflikti, kas diemžēl nereti radušies reliģijas manipulācijas rezultātā. Šādos gadījumos ir svarīgi sludināt vērtības, kas visām reliģijām ir kopīgas, un tās stiprināt, lai sakautu vardarbības un vienaldzības kultūru un veicinātu mieru," teica Francisks.
Pāvests kā mūsdienu misionārs
Veicināt saskaņu starp reliģijām ilgstoši bijusi Franciska misija, un tāds ir arī viens no šīs - jau vairākus gadus plānotās - vizītes galvenajiem mērķiem.
"Šī tūre bija plānota jau 2020. gadā, bet pandēmijas dēļ tika atcelta. Tā kā šis brauciens jau bija viņa dienaskārtībā. Bet šī vizīte ilustrē viņa interpretāciju par baznīcas misiju, kas nozīmē uzrunāt arī to, ko viņš uzskata par perifēriju - par atšķirīgām sabiedrības un reliģijas grupām.
Piemēram, Papua Jaungvineja ir tik tālu no Romas, cik vien iespējams. Un tā ir viņa - kulturāli daudzveidīgās baznīcas – misija," norāda Insbrukas universitātes politikas zinātnes profesors Jodoks Trojs.
Kristiešu misija ir gadsimtiem sena - tā ir par evaņģelizāciju jeb cilvēku pievēršanu Dievam, tomēr Vatikānā norāda, ka Argentīnā dzimušais pāvests Francisks iemieso misionāra mūsdienu versiju, proti, tas vairs nav par reliģisko konvertāciju, bet gan dažādu - gan ticīgo, gan neticīgo - uzrunāšanu, sociālā taisnīguma sludināšanu. Šī pāvesta liberālā pieeja nereti satricinājusi kristiešu tradicionālistus.
Vatikāns vēlas stiprināt ietekmi Āzijā
"Baznīcai joprojām ir grūti nošķirt misiju no evanģelizācijas, īpaši ņemot vērā koloniālisma vēsturi. Francisks mēģina to visu sabalansēt, cenšoties atrast, kas vieno dažādas reliģijas. Tas vienmēr ir bijis viņa mērķis," norāda Trojs.
"Saskaņu starp atšķirīgām reliģijām sasniegt ir grūti, īpaši valstīs, kur ir liela plaisa starp reliģiskām grupām.
Bet pāvests var runāt ar vietējās varas vai reliģijas pārstāvjiem un censties panākt kādas vienošanās, piemēram, lai uzlabotu katoļu minoritātes apstākļus."
Ekspertu ieskatā, viens no vizītes mērķiem varētu būt arī centieni paplašināt katoļu baznīcas ietekmi reģionā, ņemot vērā, ka katoļticīgo skaits Eiropā sarūk, bet Āzijas un Klusā okeāna valstis ir viena no retajām pasaules daļām, kur tas aug.
Pāvesta vizītes maratons noslēgsies Singapūrā, kur lielākā daļa iedzīvotāju ir etniskie ķīnieši, tāpēc viņa vizīti cieši vēro arī Pekinā. Singapūru, kas ir valsts ar lielu reliģisko daudzveidību, apdzīvo arī liels skaits katoļu.
Ķīnas attiecības ar Vatikānu ilgstoši bijušas problēmatiskas, jo ķīniešu izcelsmes katoļi dalās divās grupās - tie, kas uzticīgi baznīcai Pekinā, un tie, kas uzticīgi Romai. Francisks jau vairākus gadus centies uzlabot attiecības ar Ķīnu, kā arī apvienot šīs grupas.
