Viens no Putina galvenajiem "naudas makiem" Arkādijs Rotenbergs daļu savu aktīvu noformē uz kādas Latvijas pilsones vārda.
Oligarhi Rotenbergi kontrolē arī Latvijas firmu "IMNI" caur Kipras ofšoriem, caur ko īpašnieku ķēde ved gan uz māju Austrijā, kas dāvināta vienai no Putina meitām, gan arī uz šo īpašumu Latvijā Priedkalnē.
Oligarhiem Latvijā ir savi "emisāri", kas starptautiski tirgojas ar vērtspapīriem, nodarbojas ar auto līzingu un hipotekāro kreditēšanu. Tas viss palīdz apiet sankcijas un veikt pirkumus Eiropā, secinājis "The Insider".
"Kā izrādās, tuvākie Vladimira Putina draugi līdz pat šim Latvijā pārvalda aktīvus. Te bizness ir daudziem Krievijas militāriem uzņēmējiem. Dzīvo Putina un "Vienotās Krievijas" fani," pauda "The Insider" izmeklējošais žurnālists Sergejs Ježovs.
"The Insider" vērš uzmanību arī uz Jūrmalas īpašumiem. Tur bijušajai Krievijas Domes deputātei no "Vienotās Krievijas" Tatjanai Krivenko un viņas vīram Valērijam Fokinam, neraugoties uz nesamaksātiem parādiem, arvien vēl pieder dzīvoklis.
Māja Jūrmalā ir arī Krievijas Drošības padomes vicepriekšsēža Dmitrija Medvedeva bijušās preses sekretāres Natālijas Timakovas ģimenei.
Izdevums norādīja, ka Krievijas gāzes milzis "Gazprom" joprojām gūst peļņu Latvijā, Rietumu Bankas mazākuma akcionāros ir Krievijas pārstāvji, kas ražo kara kuģus un citus militārus pasūtījumus, arī, ka Latvijas firmā Fiber Optical Solution ir akcionārs, kurš saistīts ar ieroču ražošanas uzņēmumiem, ka Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīcā akcionāru vidū ir militāri-kriminālie oligarhi Iskandars Mahmudovs un Andrejs Bokarevs un pēc izdevuma "The Insider" iegūtajiem datiem "Rīgas rūpnīcas produkcija tagad nonāk Krievijā ne tikai pa tiešo, bet, sankciju ierobežojumu gadījumā – pa apkārtceļiem caur Turciju".
"Kā jau visi saprotam, Eiropas sankcijas ir tālu no ideāla. Piemēram, tie paši Bokarevs un Mahmudovs ir pakļauti ASV sankcijām, bet ne zem Eiropas," sacīja Ježovs. "Ir ļoti daudz trūkumu Eiropas sankciju politikā tā skaitā, jo šeit vajadzīgi konsolidēti lēmumi. Un kāda valsts, piemēram, Ungārija, var bloķēt kāda nonākšanu zem sankcijām.
Attiecīgi – Latvija it kā neko nevar izdarīt, piebilda žurnālists, vienlaikus minot arī dažādus piemērus, kad nacionālās valdības, kas ir saskārušās ar šādām problēmām, tās tomēr ir risinājušas.
"Es vienmēr minu Polijas piemēru," viņš turpināja. "Un viņi, piemēram, ieviesa savas nacionālās sankcijas. Sākumā pēc būtības varēja kaut kādus uzņēmumus nacionalizēt, veikt piespiedu izpirkšanu, meklēt jaunu īpašnieku."
Latvijas valdībā savukārt atzīst, ka situācija pastāvīgi tiekot vērtēta, taču par iejaukšanos aizdomīgā biznesā vairāk sliecas uz Eiropas līmeņa, nevis nacionāliem risinājumiem.
"Tad tam jābūt pamatojumam. Nu, ja tā prece ir tāda, kas var palīdzēt kaut kādā veidā karadarbībai, protams, ka mēs varam doties un pieņemt sankcijas, līdzīgi, kā mēs to izdarījām ar mangāna rūdu," norādīja Ekonomikas ministrs (ZZS) Viktors Valainis. "Mēs panācām ne tikai to, ka tas neceļo caur Latvijas ostām. Bet to, ka tas vispār neceļo uz turieni, jo bija aizdomas par to, ka tā ir duālās pielietojamības prece. Tiklīdz tas ir par duālo pielietojamību vai tādu, kas ir uz militāro jomu, tad jau tur mums mehānisms ir rokā, ko mēs darām. Ja tas tāds nav, nu tur ir kārtība, kādā veidā izvērtē to, vai tas ir vai nav, ja tas nav, tad būs diezgan grūti pieņemt kaut kādus tādus lēmumus."
Tomēr, arī pie jauniem priekšlikumiem valdība turpinot strādāt.
