Pirms dažiem gadiem atjaunotajam Gotlandes pulkam šobrīd bruņojumā ir zviedru ražojuma "CV90" bruņumašīnas, un tanki "Stridsvagn122", kas ir vācu "Leopard2" tanka zviedru versija. Personālsastāvā 450 militārpersonu, kā arī krietni lielāks skaits obligāto apmācību izgājušo rezerves karavīru.
Savas spējas pulks stiprina arī piedaloties vienās no lielākajām militārajām mācībām Baltijas jūras reģionā – "Baltops". Šī gada martā Zviedrijas iestājās NATO, tādēļ šī gada "Baltops" notika jau kopā ar NATO sabiedrotajiem.
"Arī iepriekšējos gados mūsu sabiedrotie piedalījās "Baltops" mācībās, bet šī ir pirmā reize, kad rīkojam tās kā NATO dalībvalsts, tādēļ šoreiz esam ielūguši mūsu sabiedroto – ASV un Polijas karavīrus, mācīties, trenēties un sadarboties ar mums šeit Gotlandē," stāstīja Gotlandes pulka komandieris Dans Rasmusens.
Gotlande reiz jau piedzīvojusi Krievijas okupāciju. Tiesa – īslaicīgu un pat nedaudz dīvainu.
1808. gadā no Liepājas ostas miglas aizsegā Gotlandē ieradās 9 Krievijas impērijas kuģi ar 1800 vīriem admirāļa Nikolaja Bodisko vadībā. Uz salas tobrīd neatradās Zviedrijas aizsardzības spēku, tādēļ krievi bez pretestības iesoļoja Visbijā, atlaida gubernatoru, Bodisko iecēla sevi viņa vietā un paziņoja, ka Gotlande kļuvusi par Krievijas impērijas sastāvdaļu.
Bet citādi – salenieku ikdienas dzīve turpinājās bez izmaiņām. Mēnesi vēlāk ieradās Zviedrijas karalistes karakuģi, krievi kapitulēja bez kaujas un aizbēga no Gotlandes.
Vienīgais šīs okupācijas upuris bija kāds zviedru jūrnieks, kurš nokrita no karakuģa takelāžas. Taču vienlaikus – šis notikums kalpoja par pamudinājumu Gotlandē no vietējiem iedzīvotājiem veidot militārā iesaukuma dienestu.
Otrā pasaules kara laikā no 1941. līdz 1945.tajam gadam Gotlandi okupēja nacistu karaspēks. Taču lielas kaujas uz salas nenotika, tādēļ tā pārlaida karu bez būtiskiem postījumiem.
Aukstā kara laikā, 20. gadsimta vidū uz salas izveidots Zviedrijas armijas Gotlandes pulks. Pēc Padomju savienības sabrukuma nepieciešamība pēc šādas militāras klātbūtnes uz salas Zviedrijas armijas vadības acīs zaudēja nozīmi. Pēc vairākām reformām, Gotlandes regiments 2004. gadā tika likvidēts.
Taču, saasinoties ģeopolitiskajai situācijai, 2018. gadā tas atjaunots. 2021. gadā atjaunota arī pirms tam likvidētā pretgaisa aizsardzības sistēma.
"Ar katru gadu kopš 2018. gada mēs esam strauji auguši. Un ar katru gadu stiprinām savas spējas veikt gan miera laika pienākumus, gan militārās spējas," skaidroja Gotlandes pulka virsseržants Frederiks Skogenass.
Gotlandes pulkā ietilpst mehanizētais bataljons, kas sastāv daļēji no profesionālā dienesta karavīriem un daļēji no profesionālā dienesta karavīriem un daļēji no obligātā dienestā iesauktajiem.
"Mūsu specializācija ir mehanizētā sauszemes karadarbība," norādīja Skogenass.
Pulks apmāca arī Zviedrijas armijas obligātajā dienestā jauniesauktos jauniešus. Papildus tam uz salas aktīvi darbojas arī brīvprātīgi aizsardzības spēki – Zviedrijas Zemessardzes nodaļa.
"Viņi šeit ir spēcīgi uz salas. Ņemot vērā pašreizējo situāciju ir daudz brīvprātīgo, kas pievienojas Zemessardzei," teica Gotlandes pulka virsseržants. "To var just ne tikai Zemessardzē, bet arī sabiedrībā kopumā. Tādēļ esam daudz gatavāki, lai kara gadījumā īstenotu savu totālo aizsardzību, kas ietver arī civilo faktoru. Es teiktu, ka šodien esam daudz gatavāki nekā mēs bijām līdz šim."
Zviedrijas aizsardzības stratēģija paredz arī turpmākajos gados stiprināt Gotlandes pulka spējas. Taču, neskatoties uz salas stratēģisko nozīmi Baltijas jūras vidū, Gotlandē pagaidām nav ne jūras spēku bāzes, ne darboties spējīgas krasta artilērijas.
Stacionārās artilērijas vietā tiek izmantotas pārvietojamās "RBS15" sistēmas. Zviedrijas armija arī iegādājusies Kapelshamnas ostu Gotlandes ziemeļos, ko plānots pārbūvēt militārās flotes vajadzībām.
