Krievijas Aizsardzības ministrija novembra beigās ierosināja izmaiņas medicīniskās pārbaudes procedūrā karavīru vervēšanai. Piedāvātie grozījumi paredz ņemt vērā militāro operāciju pieredzi un izslēgt slimības, kas būtiski neietekmē spēju pildīt militārā dienesta pienākumus.

Līdz ar to Krievijas obligātā dienesta karavīri, kas iepriekš tika nosūtīti uz atveseļošanos pēc ievainojumu gūšanas, tiek atgriezti frontē uzbrukuma vienībās, neizejot militāro medicīnisko komisiju un nesaņemot atbilstošu medicīnisko aprūpi.

Tiek ziņots, ka vairāki simti cilvēku gaida nosūtīšanu uz fronti Kantemirova divīzijas atveseļošanās pulkā.

Kāda krievu karavīra sieva sacījusi, ka no turienes katru dienu uz fronti tiek sūtīti invalīdi – klibi, bezzobaini un vēl citos veidos traumēti karavīri. Tur neesot neviena, kas viņus ārstētu, un esot tikai viens mērķis – piebeigt vēl nepiebeigtos.

Mobilizācijas dekrēts nepārprotami neaizliedz mobilizēt cilvēkus ar invaliditāti, bet vēlākos paziņojumos teikts, ka invalīdi nav pakļauti mobilizācijai. Taču par jau mobilizētajiem cilvēkiem, kuri gūst traumas aktīvajā dienestā, paziņojumos nekas nav teikts.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.