- "Attīstībai/Par!" lielas ambīcijas – tēmē uz trim mandātiem Eiroparlamentā.
- Jauno partiju "KPV LV" un Jaunās konservatīvās partijas kandidāti vēl nav zināmi.
- Zaļo un Zemnieku saraksta līdere būs bijusī finanšu ministre Reizniece-Ozola.
- Arī Nacionālajai apvienībai un "Jaunajai Vienotībai" – politiskie smagsvari.
- Latvijas Krievu savienības (LKS) pirmais numurs varētu būt Ždanoka, pieļauj Mamikins.
- Par viņa kandidēšanu no LKS neesot spriests; Mamikins skeptiski vērtē LKS izredzes.
- Ušakovs: "Saskaņa" Eiroparlamentā cer iegūt vairāk nekā vienu deputāta mandātu.
"Attīstībai/Par!" "tēmējot" uz trim mandātiem
Latvijas Radio ar Latvijas Universitātes (LU) asociēto profesoru Ivaru Ījabu tiekas universitātes galvenajā ēkā Raiņa bulvārī. Šaurajos gaiteņos ar augstiem griestiem atbalsojas daudzu garāmejošu studentu, pasniedzēju un citu darbinieku soļi un čalas. Akadēmiskajā pasaulē dzīves ritms ir nenogurdināms. Taču šo vidi Ījabs vēlas mainīt, pārejot politikas veidotāju, ne vērotāju pusē.
"Tas bija pārdomāts solis, jo es jau kādu laiku meklēju iespēju paplašināt savu darbības loku no politikas teorijas uz politikas praksi. Bet tas ir bijis arī piedāvājums, kas nāca šādā formātā pamēģināt. Manuprāt, nebūtu bijis pareizi no šī piedāvājuma atteikties," stāsta Ījabs.
Piedāvājums startēt EP vēlēšanās Ījabam nāca no partiju apvienības "Attīstībai/Par!". Šo lēmumu viņš nožēlojis neesot. Pēdējā pusgada laikā centies mazāk komentēt politiskos procesus. "Savas komentēšanas aktivitātes pēdējā pusgada laikā esmu diezgan pamatīgi ierobežojis... Es nekomentēju neko īpaši daudz attiecībā uz, piemēram, 13. Saeimas vēlēšanām. Es pat vēlēšanu naktī negāju viesoties nevienā medijā."
Uz norādi, ka pirms 13. Saeimas vēlēšanām pērnruden kopā ar Mārci Bendiku politiskās norisies komentēja Latvijas Radio 2 raidījumā "Vēlēšanu grābeklis" raidījums, Ījabs atbildēja:
"Tā ir bijusi aktivitāte uz žurnālistikas robežas. Vai tad mums mazums politikā žurnālistu? Kādi tikai žurnālistikas dižgari nav taisījuši savas politiskās karjeras. Tādu nav mazums."
Un šis arguments ir neapstrīdams. Arī svaigākie piemēri nav tālu jāmeklē. Piemēram, neoficiāli zināms, ka pētnieciskais žurnālists Ansis Pūpols šogad varētu startēt no Nacionālās apvienības (NA) saraksta. Sarunā ar Latvijas Radio viņš apliecināja, ka pārrunas ir bijušas, taču, kā norādīja Pūpols, "domas [kandidēt] ir, bet oficiāla lēmuma nav". No plašākiem komentāriem Pūpols atteicās.
Cik zināms, NA vēlas visus kandidātus virzīt no savu biedru rindām. Tātad žurnālistam būtu jāiestājas NA. Arī Ījabs pagaidām nav "Attīstībai/Par!" biedrs. Biedra kartes iztrūkumu viņš pamato ar nevēlēšanos nostāties kādas vienas partijas pusē. Tagad viņš ir visas apvienības virzīts līderis: "Protams, ja jau esmu piekritis kaut kam tādam, tad manas nosacīti neitrāla, akadēmiska politologa gaitas ir beigušās. Vismaz pārskatāmā nākotnē."
Pēc neoficiālām ziņām, apvienība pasūtīja socioloģisko izpēti. Noskaidrojās, ka Ījabam ir augsti popularitātes rādītāji un tie varētu palīdzētu viņam iekļūt EP. Protams, ja vēlētāji būs aktīvi. Visu sarakstu apvienība paziņos nākamnedēļ. Taču jau tagad ir zināms, ka būs arī citi nepolitiski kandidāti.
Vārdus pagaidām neatklāj, jo ne visi kandidāti ir pieņēmuši gala lēmumu.
Taču ambīcijas ir lielas: "Kāpēc mums vajadzētu rēķināties ar kaut ko tik pieticīgu un nelielu kā tikai viens mandāts? Mēs tēmējam uz trim [mandātiem]."
"KPV LV" un JKP kandidāti miglā tīti
Plašu ekspertu loku EP vēlēšanām piesaistījusi arī partija "Progresīvie", kas par pirmo numuru virzīs Guntu Anču, Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" vadītāju. Ir sarakstā arī LU Medicīnas fakultātes asociētā profesore Solvita Olsena un vides aktīvists Edmunds Cepurītis.
Kādi būs partijas "KPV LV" kandidāti, arī noskaidrosies pēc divām nedēļām. Nu jau bijušais partijas biedrs Aldis Gobzems savā profilā sociālajā tīklā "Facebook" paziņojis: kandidēs arī Artuss Kaimiņš, kurš gan pats šo jautājumu nekomentē.
"Mēs līdz 23. datumam būsim apzinājuši tos cilvēkus, kuri gribēs iet uz EP. Šobrīd mēs šos vārdus nedosim. Līdz ar to - esiet pacietīgi," teica Kaimiņš.
Kandidātus partijas EP vēlēšanu sarakstam var virzīt desmit "KPV LV" biedri. Frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs stāstīja: kandidēt piedāvā arī viņam. Bet, vai piekritīs kandidēt, deputāts vēl nezina.
"Mani ir uzrunājuši vairāki mūsu partijas biedri. Bet tas nav nekādā oficiālā kanālā. Tagad viņiem būs oficiāls veids, kā šo interesi padarīt zināmu publiski. Tad, kas tas notiks, tad arī būs saraksts," teica Zakatistovs.
Apjukums valda arī Jaunās konservatīvās partijas (JKP) rindās. Kandidātu vārdus oficiāli nosauks vien marta sākumā.
Lai arī neoficiāli kandidātu vidū izskanēja Saeimas priekšsēdētājas biedres Dagmāras Beitneres Le-Gallas vārds, viņa to noliedz.
"Paldies tam vai tiem, kas šo informāciju virza, bet tāda opcija nepastāv. Mūsu frakcijā ir tāda situācija, ka visi tik ļoti ir gatavi strādāt Latvijā, ka mums tādu cilvēku nav, kas paši pieteiktos. Mums būtu diezgan jāmotivē cilvēki doties EP virzienā, pieteikt sevi. Tās ir īpašas rūpes, jo ir jādomā par finansējuma piesaisti.
Mēs esam partija, kurai nav sponsora aizmugurē. Kā redzam, vēlēšanās uzvar tie, kuru sejas ir salīmētas autobusu aizmugurē.
Droši vien ar lielām naudām kampaņas ir efektīgas. Mēs neesam partija ar stipri lielām naudām," viņa sacīja.
"Zaļzemnieku" saraksta līdere – Reizniece-Ozola
"Stipri naudīga" priekšvēlēšanu kampaņa – ar masīvu reklamēšanos presē, radio un televīzijā – pirms pieciem gadiem palīdzēja EP iekļūt Ivetai Grigulei. Lielais plusiņu skaits pacēlis viņu no trešās vietas Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) sarakstā uz pirmo. Savās intervijās tagad Grigule-Pēterse sauc EP par bezjēdzīgu pļāpātavu.
"Es domāju, tas ir atkarīgs no tā, cik prasmīgi cilvēks ir spējis izmantot tās iespējas, ko dod Eiropas Parlaments politikas veidošanā," tā secina Reizniece-Ozola, bijusī finanšu ministre, tagad Saeimas deputāte no ZZS. Viņa būs saraksta līdere.
"Es būtu kā pirmais numurs. Mūsu pieredzējušie ministri Anda Čakša, Raimonds Bergmanis un arī Armands Krauze būtu starp pirmajiem saraksta cilvēkiem," teica Reizniece-Ozola.
Risināmo jautājumu ir daudz, turpina Reizniece-Ozola. Daudzgadu budžets, demogrāfijas problēmas, vienlīdzīgs atbalsts zemniekiem, atkritumu apsaimniekošana. Tie ir tikai daži no jautājumiem, kas jārisina visai Eiropai, uzskata "zaļzemnieki".
"Es sagaidu dinamisku un interesantu cīņu. Pēdējās vēlēšanas parādīja, ka politiskie spēki varbūt arī ierobežotu resursu dēļ kļuvuši daudz radošāki veidā, kā uzrunāt vēlētāju, mazāku akcentu liekot uz televīzijas dārgām reklāmām un plakātiem. Vairāk ejot ielās, tiekoties ar iedzīvotājiem, izmantojot sociālos tīklus," vērtēja Reizniece-Ozola.
Politiķe saka – svarīgi, lai nebūtu tā kā iepriekš, kad kandidāti uzsvēra jautājumus, kurus EP nevarēs ietekmēt.
"Dažkārt šķita, ka kandidāti, kas startē uz EP, ne līdz galam saprot EP specifiku un savus piedāvājumus veido tā, ir kā tās būtu pašvaldību vai parlamenta vēlēšanas, nevis Eiropas Parlamenta vēlēšanas," teica politiķe. "Tagad dažus mēnešus var redzēt, ka plašsaziņas līdzekļos parādās reklāmas materiāli un mēģinājumi atskaitīties par to, kas ir darīts. Bet tas ir jādara regulāri, to nevar darīt vienreiz dažos gados, kad vēlēšanas tuvojas."
Arī NA un "Jaunajai Vienotībai" – politiskie smagsvari
Cits bijušais ministrs – ekonomikas ministrs – Arvils Ašeradens ir trešais "Jaunās Vienotības" sarakstā. Pirmajā vietā ir šī brīža Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis, iepriekš ticis EP divreiz. Dombrovskis arī šoreiz cer uz eirokomisāra posteni ar ekonomiku saistītā jomā. "Faktiski starts EP vēlēšanās dod papildu demokrātisku mandātu arī virzībai uz darbu Eiropas Komisijā," stāstīja Dombrovskis.
"Jaunās Vienotības" saraksta otrajā rindiņā bija plānots ierindot Krišjāni Kariņu. Taču viņš kļuva par Latvijas premjeru. Tāpēc apvienība lūgusi Sandru Kalnieti atteikties no plāna nekandidēt.
"Valde uzrunāja Kalnietes kundzi tomēr izvērtēt šo jautājumu un startēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kam viņa arī piekrita. Viņas politiskā pieredze, – sākot no Atmodas laikiem, gan pašreizējā amatā kā Eiropas Tautas partijas grupas viceprezidente –, ir ļoti nopietns pienesums gan "Jaunās Vienotības" sarakstā, gan Latvijas interešu pārstāvniecībai Eiropas Savienībā kopumā," uzskata Dombrovskis.
Spēcīgus kandidātus gaidāmajās vēlēšanās piedāvās Nacionālā apvienība. Roberts Zīle strādāja EP arī trīs iepriekšējos sasaukumos. Populāra ir arī kultūras ministre Dace Melbārde, kura vēlas izmēģināt savus spēkus arī plašākā politikas mērogā.
"Ceru, ka cilvēki atbalsta mani nevis tikai kā kultūras ministri, bet kā cilvēku, kas vispār izrādījis gatavību strādāt Latvijas labā.
Būt par Eiropas Parlamenta deputātu nenozīmē strādāt kaut kādā mistiskajā Briselē, bet tas ir pienākums Latvijai strādāt, izmantojot tās iespējas, ko piedāvā Eiropas Parlaments."
"Saskaņa" vēlas vairāk nekā vienu mandātu
Asai cīņai par krievvalodīgo elektorātu gatavojas sociāldemokrātiskā partija "Saskaņa" un Latvijas Krievu savienība (LKS). Par savienības plāniem stāsta Andrejs Mamikins:
"Es esmu pārliecināts, ka LKS pirmais numurs sarakstā būs Tatjana Ždanoka, otrais vai trešais būs Miroslavs Mitrofanovs, esošais deputāts, kurš nomainīja Tatjanu dotajā sasaukumā. Tad es būšu otrais vai trešais.
Mēs neesam runājuši par manu kandidēšanu vai nekandidēšanu no LKS saraksta."
EP deputātu Mamikinu ievēlēja no "Saskaņas", bet vēlāk viņš ar partiju sastrīdējās. Vai, līdzīgi kā Saeimas vēlēšanās, kandidēs no LKS saraksta, bijušais žurnālists nav izlēmis. Savas izredzes tikt ievēlētam viņš pārāk augsti nevērtē.
""Saskaņa" ir pietiekami populārs politisks spēks, un "Saskaņai" ir visas izredzes dabūt vismaz vienu vietu nākamajā sasaukumā. Teorētiski es pieņemu, ka Ušakova kungs varētu kandidēt gadījumā, ja [pašvaldību lietu] ministrs [Juris] Pūce nevis atlaidīs visu domi, bet atlaidīs tikai Ušakovu no amata.
Šajā gadījumā "Saskaņai" varētu būt divas vietas nākamajā Eiropas Parlamentā. Līdz ar to izredzes LKS tikt vismaz pie viena mandāta ir minimālas.
Es saprotu, ka es runāju ciniski, bet balsu ir tik daudz, cik ir. Krievu etniskās izcelsmes Latvijas pilsoņu elektorālais lauciņš nav liels. Es paredzu, ka labākajā gadījumā maijā vēlēšanās piedalīsies ap 100 tūkstošu krievu Latvijas pilsoņu."
Rīgas mērs un "saskaņietis" Nils Ušakovs atkārto – viņš savu politisko karjeru ar EP šobrīd nesaista. "Saskaņas" saraksta līderis ir Vjačeslavs Dombrovskis, kuram būšot jācīnās par vēlētāju intereses kāpināšanu kopumā.
"Nav jautājums par krievvalodīgajiem vēlētājiem, par latviešu vēlētājiem. Tas ir jautājums kopumā. Katrai partijai izaicinājums būs pārliecināt nevis nobalsot par sevi, bet vispār atnākt un šajās vēlēšanās piedalīties.
Attiecīgi viens no scenārijiem, par kuru visi aktīvi runā, ka astoņas partijas iegūs astoņas vietas, - mēs strādāsim pie tā, lai mums būtu vairāk nekā viena vieta.
Tas būs atkarīgs ne tikai no tā, kā partijas uzrunās vēlētājus kopumā, bet arī no tā, kāda būs katras partijas vēlētāju aktivitāte," teica Ušakovs.
Visas partijas ir vienisprātis: šogad cīņa par astoņām EP deputātu vietām varētu izvērsties īpaši spraiga. Nenoliedzami, sava pārstāvniecība Briselē ne tikai uzlabo deputātu finansiālo stāvokli, bet arī partijas tēlu. Tāpēc partijas lūko izvirzīt spēcīgākos kandidātus. Vai viņi spēs uzrunāt "vēlētāju parasto" pirms vēlēšanām, ir viens jautājums. Taču vēl svarīgāk, lai šī saikne ar Latvijas sabiedrību nepārtrūktu arī tad, kad vēlēšanu drudzis būs garām.
