Viens no Krievijas pēdējiem neatkarīgajiem medijiem, interneta vietne "Mediazona" ieguvusi un izanalizējusi Krievijas Iekšlietu ministrijas meklēšanā izsludināto personu datubāzi un secināja, ka šajā sarakstā iekļautas kā Ukrainas militārpersonas un Bruņoto spēku starptautiskā leģiona karavīri, tā arī Eiropas politiķi un amatpersonas.

Krievija pirmo reizi ir izsludinājusi meklēšanā ne tikai vairākus Baltijas valstu ministrus, bet arī citas valsts vadītāju – Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu.

Līdz februāra sākumam Krievijā meklēšanā izsludinātas vairāk nekā 96 tūkstoši personu saistībā ar pret tām ierosinātām krimināllietām, bet vēl 41,5 tūkstoši cilvēku tika meklēti kā pazudušas personas.

Paziņojumos par meklēšanu gan nav norādīts, saskaņā ar kuru pantu persona tiek vajāta, tāpēc ir gandrīz neiespējami atšķirt politiskās lietas no pārējām.

Gandrīz visas meklēšanā izsludinātās personas ir Krievijas vai bijušo PSRS valstu pilsoņi, un pārējās valstis veido tikai 2% no kopējā paziņojumu par meklēšanu skaita.

Lielākā daļa ārvalstnieku, pret kuriem vēršas Maskavas policijas dienesti, ir ukraiņi – vismaz 176 personas, kuras aizmuguriski vajā dažādu iemeslu dēļ, tostarp par dalību karā, sakariem ar Ukrainas iestādēm vai publiskiem paziņojumiem.

Krievija ir vērsusies pret virkni Ukrainas amatpersonu, tostarp trim bijušajiem aizsardzības ministriem – Mihailu Kovaļu, Stepanu Poltoraku, Andriju Zagorodņuku, diviem bijušajiem bruņoto spēku vadītājiem – Mihailu Kučinu un Ruslanu Homčaku, kā arī vairākiem ģenerāļiem, bijušajiem parlamenta deputātiem un amatpersonām par viņu lomu pretterorisma operācijā Donbasā. 

Arī Valērijs Zalužnijs – tagad jau bijušais bruņoto spēku vadītājs – 2023. gada maijā tika izsludināts meklēšanā un neilgi pēc tam aizmuguriski arestēts par iespējamiem kara noziegumiem.

Meklēšanā izsludināti arī tā dēvētie ārvalstu algotņi Ukrainas bruņotajos spēkos, no kuriem lielāko daļu veido Gruzijas, Lielbritānijas un Baltkrievijas pilsoņi.

Krievijas Izmeklēšanas komiteja "pret nacismu" vērsusies, uzsākot arī vairāku politiķu kriminālvajāšanu, jo īpaši par tādām darbībām kā padomju laika pieminekļu demontāža. 

Visvairāk Krievijā meklēšanā izsludināto politiķu un amatpersonu ir no Latvijas – kopā 83 cilvēki, otrajā vietā ierindojas Ukraina ar 43 cilvēkiem, kamēr no Lietuvas meklēšanā izsludinātas 29 personas.

Krievijā meklēšanā izsludināti arī trīs Polijas un divi Igaunijas politiķi vai amatpersonas.

Tā, piemēram, 2022. gada maijā rūpīgi pārbaudīts Latvijas Saeimas lēmums izstāties no vienošanās ar Krieviju par piemiņas vietu saglabāšanu, kā rezultātā Latvijā demontēti vairāki padomju pieminekļi, tostarp arī Rīgā, Uzvaras parkā.

Pēc šo pieminekļu nojaukšanas komiteja ierosināja lietas par apbedījumu vietu iznīcināšanu, taču sākotnēji nekonkretizēja personas, pret kurām tās vērstas. 

Tagad zināms, ka 59 no 68 Saeimas deputātiem, kuri balsoja par līguma izbeigšanu, izņemot partijas "Saskaņa" deputātus, kuri iebilda pret šo likumu, ir izsludināti meklēšanā.

Saistībā ar padomju karavīru pieminekļu demontāžu meklēšanā izsludināti 15 Rīgas pašvaldības deputāti un arī tālaika iekšlietu ministre Marija Golubeva.

Tāpat zināms, ka Krievijas policija meklē arī zemkopības ministru Armandu Krauzi, finanšu ministru Arvilu Ašeradenu un tieslietu ministri Inesi Lībiņu-Egneri, jo šīs personas 2022. gada pieminekļa balsojuma laikā bija deputāti, un, kā vērtēja medijs, sarakstā, visticamāk, iekļauti jau tad.

Lietuvā meklēto personu sarakstā ir 25 cilvēki, tostarp Klaipēdas mērs Arvīds Vaitkus, viņa vietnieks, 13 pilsētas domes locekļi, amatpersonas un divi vēsturnieki, kuri atbalstīja pieminekļu nojaukšanu.

Šī jautājuma saistībā vajāti tiek arī seši Viļņas pilsētas domes deputāti un kultūras ministrs Simons Kairis.

2022. gada beigās Krievijas Izmeklēšanas komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Bastrikins saviem padotajiem lika koncentrēties arī uz Igaunijas varasiestādēm, pēc tam, kad Narvā tika demontēts memoriāls ar tanku T-34 un citi padomju pieminekļi.

Un pirmo reizi mūsdienu vēsturē Krievija meklēto personu sarakstā tika iekļauts citas valsts vadītājs – Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa, kura publiski atbalstīja padomju pieminekļu nojaukšanu.

Līdzās viņai sarakstā ir arī Igaunijas valsts sekretārs Taimars Peterkops.

Medijs skaidroja, ka 2020. gada beigās, pusotru gadu pirms Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā, Bastrikins izveidoja īpašu nodaļu, kas veltīta "denacifikācijai". Tās galvenais mērķis bija veiksmīgāk cīnīties informācijas karā un apslāpēt mēģinājumus atdzīvināt nacisma idejas kā Krievijā, tā ārpus tās, tolaik valsts ziņu aģentūrai RIA Novosti skaidroja Bastrikins.

Sākotnēji viņa izveidotā nodaļa meklēja personas, kas, piemēram, "Nemirstīgā pulka" tīmekļa vietnē publicēja Ādolfa Hitlera fotogrāfijas. Drīz vien departaments sāka vākt materiālus par Otrā pasaules kara veterāniem un pieprasīja tiesām atzīt vācu armijas pastrādātās masu slepkavības par "padomju tautas genocīdu".

Taču, sākoties Krievijas pilna apmēra iebrukumam Ukrainā, vārds "denacifikācija" ieguva jaunu nozīmi un turpmāk Bastrikina izveidotajā nodaļā par darba apmēru sūdzēties nevarēja.

Ap šo laiku arī tika atdzīvināts vēl viens Krievijas Izmeklēšanas komitejas priekšsēdētāja projekts – Donbasa apšaudes izmeklēšanas departaments.

Iepazīstoties ar Iekšlietu ministrijas datubāzi, "Mediazona" secināja, ka šo departamentu darba rezultāts ir vairāki simti krimināllietu un apmēram 700 meklēšanā izsludinātu ārvalstnieku, kuri, visticamāk, Krieviju nekad neapmeklēs. 

Ja izmeklētājs uzskata, ka apsūdzētais ir aizbēdzis no tiesas, šādu personu izsludina meklēšanā. Un, lai arī Iekšlietu ministrija uztur šādu meklēto personu datubāzi, nav zināms, kā tā tiek organizēta.

Ar visu "Mediazona" apkopoto sarakstu var iepazīties šeit.