Šogad aprit 30 gadi, kopš dibināta Baltijas Ministru padome. Šoreiz premjeru tikšanās notika Sapiegu pilī Viļņā. Tā ilga vairākas stundas, un visi pārrunātie jautājumi vairāk vai mazāk bija saistīti reģiona drošību – pilnīgu atslēgšanos no Krievijas energosistēmas, reģionālās savienojamības stiprināšanu, "Rail Baltica" projekta virzību, atbalstu Ukrainai, sankcijām pret Krieviju, Eiropas Savienības (ES) paplašināšanos.
Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte preses konferencē pēc tikšanās pauda, ka viens no svarīgākajiem stratēģiskajiem jautājumiem ir turpmākā Eiropas Savienības paplašināšanās. Igaunijas, Latvijas un Lietuvas divdesmit gadus ilgā dalība ir veiksmes stāsts.
"Mums ir ne tika jālepojas ar saviem panākumiem, bet arī jāaizstāv pamatvērtības, kas ir ES pamatā, un jādara viss iespējamais, lai paplašinātu šo panākumu telpu. Tāpēc mēs sāksim reālas sarunas par dalību ES ar Ukrainu un Moldovu, cik drīz vien iespējams, līdz gada vidum," teica Šimonīte.
"Lietuvai un Igaunijai ir īpaša vieta Latvijas iedzīvotāju sirdīs. Mēs viens otru atbalstām un esam solidāri, jo mums ir kopīga vēsture un vērtības.
Savas vērtības aizstāvam un sargājam, tāpēc mums ir arī kopīgas drošības intereses," uzsvēra Latvijas valdības vadītāja Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība").
"Baltijas valstu ārējās robežas ir arī NATO un ES robežas, līdz ar to Latvijas, Lietuvas un Igaunijas atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšana ir būtiska visai aliansei un ES. Latvija turpinās veikt ieguldījumus, lai stiprinātu gan mūsu robežas, gan arī kaujas spējas," solīja Siliņa.
Baltic sisterhood. 🇱🇻🇱🇹🇪🇪
— Evika Siliņa 🇱🇻🇺🇦 (@EvikaSilina) May 13, 2024
With @IngridaSimonyte and @kajakallas. Vilnius, Lithuania, 13.05.2024. pic.twitter.com/GzbTpOzAuk
Baltijai šobrīd ir ļoti svarīgi turēties kopā, uzvēra arī Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte.
"Ļoti cieša un intensīva sadarbība mūsu valdību starpā ataino mūsu spēcīgo stratēģisko partnerību. Un tas ir ļoti svarīgi šajos laikos, kad Krievija nebeidz agresiju, un tuvojas augsta līmeņa samiti, kuros būs svarīga vienota pozīcija, jo mēs izaicinājumus mūsu drošībai saprotam vienādi."
Domājot par drošību, Baltijas valstis arī pakāpeniski atslēdzas no Krievijas energosistēmas tīkliem, un pilnīgu pieslēgšanos Rietumeiropas infrastruktūrai ir paredzēts īstenot 2025. gadā. Tikmēr ne tik gludi veicas ar dzelzceļa savienojumu "Rail Baltica", ko nevarēs pabeigt laikā, jo tas ir sadārdzinājies.
"Papildu aspekti, kas iepriekš nebija paredzami, ir militārā mobilitāte. Mēs par to nedomājām, kad tapa "Rail Baltica". Sākumā tas bija pilnībā civils projekts.
Tāpēc tagad budžets, protams, ir galvenā problēma, bet, lai diskutētu par tālāko finansējumu, mums ir jāsaprot projekta gatavība un termiņš," atzina Šimonīte.
"Arī pārrobežu savienojumu attīstība mūsu reģionā ir Eiropas drošības jautājums," uzsvēra Igaunijas premjere Kaja Kallasa.
"Mūsu mērķis ir pabeigt "Rail Baltica" projektu līdz 2030. gadam. Lai to sasniegtu, mums visiem ir jātupina strādāt. Igaunijā gatavojamies jau šogad sākt izbūvēt pirmos 74 kilometrus dzelzceļa līnijas."
Militārās mobilitātes ietekmi uz "Rail Baltica" izmaksām atzina arī Latvijas valdības vadītāja Siliņa.
"Iepriekš projektam tika aprēķinātas iespējamās izmaksas, dizains, bet tagad mēs redzam reālo ainu. Klāt nākusi arī militārā mobilitāte, kas nozīmē, ka tiltiem ir jāiztur noteikts smagums. Bet mēs to turpinām, esam arī samazinājuši izmaksas."
Tikmēr Baltijas valstīm kopīgi arī jārisina arvien pieaugošie hibrīddraudi. Krievija tos īsteno visdažādākajos veidos, arī traucējot satelīta navigācijas sistēmām, ko izmanto aviokompānijas. Premjerministres atzina, ka dienesti darbojas un arī partneri ir par to informēti.
"Uzreiz tādu risinājumu neviens neatradīs, jo Krievijas pusē mums nav partneru, kam piezvanīt un pateikt: beidziet tā darīt!
Tas, ko mēs varam darīt, ir izdomāt, kādā veidā likt Krievijai reaģēt, netraucējot mums mūsu civilajai darbībai, bet skaidrs, ka tas būs ļoti sarežģīts uzdevums," atzina Siliņa.
Baltijas valstis arī raugās vasaras virzienā, kad Vašingtonā notiks NATO samits, un tur tad arī ir cerības saņemt apsolījumu vēl lielākai Baltijas valstu aizsardzībai.
Latvijas premjerministre Evika Siliņa arī apstiprināja, ka Baltijas valstis ir aicinājušas Eiropas Savienību pakļaut sankcijām mangāna rūdu.
"Visas Baltijas valstis ir parakstījušas kopīgu vēstuli [Eiropas] Komisijai, lai iekļautu mangāna rūdu nākamajā, 14. sankciju kārtā. Mēs ceram, ka nākammēnes tas tiks apstiprināts laikā, kad notiks debates par sankcijām," teica Siliņa.
