Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis vēsta, ka situācija Harkivas apgabalā ir "ievērojami saasinājusies", taču Ukrainas armija zina ienaidnieka plānus un atbilstoši reaģē uz tiem. Šobrīd ir pieņemti visi atbilstošie lēmumi un operatīvi reaģēts uz situāciju, tajā skaitā nogādājot papildspēkus Harkivas apgabalā.
Sirskis uzsvēra, ka Ukrainas bruņotie spēki dara visu, lai noturētu aizsardzības līnijas un pozīcijas, kā arī nodara ienaidniekam zaudējumus.
Krievija pastiprina uzbrukumu Vovčanskai
Saskaņā ar monitoringa projekta "DeepState" ziņoto, Krievijas spēki varētu būt ieņēmuši sešas apdzīvotas vietas Harkivas apgabala ziemeļos.
"Ļoti smaga situācija pie Glubokoje, bet mūsu aizstāvji, karavīri, teritoriālās aizsardzības vienības notur šo apdzīvoto vietu, tāpēc ticam uzvarai," stāsta kāds Ukrainas armijas karavīrs.
"Krieviem ir lieli zaudējumi, bet viņi uzbrūk.. uzbrūk.. uzbrūk, un tādēļ [mums] nākas zaudēt atsevišķas pozīcijas, atsevišķas apdzīvotās vietas. Visiem ir jāapvienojas un kopīgi jāatsit ienaidnieka uzbrukumi."
Ļoti smaga situācija ir arī Vovčanskā, kas ir nedaudz lielāka pilsēta netālu no robežas, salīdzinot ar tām apdzīvotajām vietām, ko ieņēmis Krievijas karaspēks. Vovčanskā jau kopš piektdienas notiek ļoti intensīvi uzbrukumi, arī ielu kaujas.
Kā svētdien vakarā ziņoja Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs, okupācijas karaspēkam arī Vovčanskā diemžēl ir izdevies gūt taktiskas uzvaras. Iebrucējs šīs pilsētas ieņemšanai nosūtījis piecus bataljonus un sūta kaujā karavīrus, nerēķinoties ar zaudējumiem.
Ukraiņi aplēsuši, ka vienas dienas laikā cīņā par šo pilsētu krituši ap simt Krievijas karavīri, bet tas neaptur uzbrucējus, un cīņas turpinās.
Savukārt pirmdienas, 13.maija, vakarā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņo, ka Ukrainas bruņotie spēki veic operāciju Vovčanskas apkaimē. Sadursmes starp Krievijas un Ukrainas spēkiem ir sākušās apdzīvotās vietas Straritsjas tuvumā.
Tāpat kļuva zināms, ka Krievijas spēki Vovčanskā apšaudīja kārtības sargu automobili, kuram vajadzēja evakuēt civiliedzīvotājus. Cietušo uzbrukumā nav.
Sarunā ar aģentūru AFP nesen amatā ieceltais Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksandrs Litvinenko norādījis, ka šobrīd Harkivai nepastāv uzbrukuma drauds. Viņaprāt, Krievijas nesenā uzbrukuma mērķis Harkivas apgabalam bija radīt buferzonu, lai ierobežotu Ukrainas spējas uzbrukt Krievijas pierobežas reģioniem.
Tikmēr Doneckas apgabalā Ukrainas armijai izdevās notriekt Krievijas bruņoto spēku iznīcinātāju Su-25. Pateicību par šī lidaparāta notriekšanu izteicis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Pensionāri nevēlas pamest savas mājas
Krievija izmanto visa veida ieročus; svētdien vietējie mediji ziņoja, ka uz Vovčansku dienas laikā nomestas 22 vadāmās aviobumbas. Tāpat pilsētu klāj artilērijas uguns, un karadarbības rezultātā nogalināti trīs civiliedzīvotāji, septiņi ievainoti. Tie bija cilvēki, kas atteicās izbraukt.
No pierobežas notiek pastiprināta civiliedzīvotāju evakuācija. Trīs dienu laikā evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku.
Daudzi no viņiem pamet savas mājas ļoti negribīgi. Šobrīd pilna apmēra karš turpinās jau trešo gadu, un viņi bija kaut kā iemanījušies dzīvot apstākļos, kad nemitīgi apšauda, taču šobrīd situācija patiešām ir kritiska.
Galvenokārt tie visi ir pensionāri, daļa evakuējas kopā ar saviem mājdzīvniekiem, daļa dzīvniekus atstājuši turpat pilsētā. Harkivā cilvēkiem tiek nodrošinātas apmešanās vietas vai arī tiek palīdzēts viņiem nokļūt līdz viņu tuviniekiem citviet Ukrainā.
Harkivas vadība ziņo, ka gatava uzņemt vēl simtiem cilvēku, ja evakuācija būs jāturpina.
"Cilvēki joprojām uzturas Vovčanskā. Iedzīvotājus pilnībā evakuēsim 1-2 dienu laikā. Bija nelielas ienaidnieka grupas, kas mēģināja iekļūt pilsētas ielās, taču bruņotie spēki viņus apturēja," sacīja Vovčanskas militārās administrācijas vadītājs Tamazs Gambarašvili.
"Puskilometru tālāk jau notiek kaujas, skan automāti. Puskilometrs un Vovčas upe. Vienā pusē ir maskavieši, otrā pusē mūsējie. Tanki nepārtraukti tuvojas, šauj un tad aizbrauc. Man likās, ka viss būs labi. Pats esmu šokēts. Kaut es būtu to zinājis iepriekš," tikmēr žurnālistiem stāstīja Vovčanskas iedzīvotājs Konstantīns.
Evakuācija nereti notiek artilērijas un mīnmetēju apšaužu laikā.
Šobrīd ļoti grūti prognozēt, kā situācija varētu attīstīties.
Harkivai jābūt gatavai dažādiem scenārijiem
ASV domnīca "Kara izpētes institūts" iepriekš vēstīja, ka Harkivas ieņemšana ir maz ticama, jo tie Krievijas resursi, kas sakopoti konkrētajā virzienā, nav tik lieli, lai mēģinātu īstenot šāda apmēra operāciju. Taču pēdējās dienās Ukrainas amatpersonas jau piesardzīgāk izsakās par situāciju apgabalā.
Svētdien apgabala militārās administrācijas vadība pauda, ka Harkiva ir gatava situācijai, ja nu tomēr arī pati Harkiva būtu jāevakuē. Tad tiktu nozīmēti papildu vilcienu reisi un iedarbināts tas pats rīcības plāns, kāds bija pirms vairāk kā diviem gadiem – 2022. gada 24. februārī, kad pēc Krievijas iebrukuma tika evakuētas lielas cilvēku masas.
Harkiva ir otra lielākā pilsēta Ukrainā, saskaņā ar pēdējām aplēsēm tur dzīvo aptuveni miljons cilvēku.
Dažādu vietējo ekspertu ieskatā Harkivas apgabalā notiekošais tiek uztverts kā Krievijas mēģinājums piespiest ukraiņus pārgrupēties – pastiprināt aizsardzību Harkivas apgabalā, tādējādi atņemot spēkus kādiem citiem virzieniem, kurus Krievija jau mēnešiem cenšas ieņemt. Ļoti sīvas cīņas joprojām turpinās vairākos frontes virzienos Doneckas apgabalā, Luhanskas, Zaporižjas apgabalos.
Krievijas artilērija nevar aizsniegties līdz Harkivai
Tomēr netiek arī izslēgts, ka Krievija arī Harkivas virzienā varētu nosūtīt papildspēkus un sākt uzbrukumu arī Sumu apgabalā, tātad mēģinot vēl no vienas puses pietuvināties Harkivas pilsētai.
Šobrīd cīņas notiek vairāku desmitu kilometru attālumā no Harkivas, un pagaidām Krievija nevar ar artilēriju apšaudīt Harkivu, bet, pietuvojoties pilsētai, okupantu spēkiem būtu vieglāk apšaudīt pilsētu, lai padarītu to dzīvošanai nepiemērotu.
Krievija vienlaikus īsteno arī masīvu dezinformācijas kampaņu – jau ilgstoši sociālajos tīklos tiek izplatīti dažādi meli par situāciju Harkivā. Kampaņas mērķis ir panākt, lai Harkivas iedzīvotāji pamet pilsētu, taču līdz šim tam nav bijusi liela ietekme.
Harkivā jau kopš marta otrās puses ir regulāri elektroenerģijas atslēgumi, bet postījumi tiek nodarīti arī dzīvojamām mājām un citai civilajai infastruktūrai – piemēram, pagājušajā nedēļā viens Krievijas lādiņš nokrita sporta laukumā, kur bija bērni.
Darbu sākusi pazemes skola
No Belgorodas izšautās raķetes sasniedz Harkivu tik ātri, ka nereti gaisa trauksmi nepaspēj pat izsludināt, kad ir jau eksplozija. Tā notika arī pagājušonedēļ, kad smagas traumas sporta laukumā guva trīs bērni, vienam pēc tam veikta arī atsevišķu ķermeņa daļu amputācija.
Taču, neskatoties uz dzīvošanai smagiem apstākļiem, nekāda panika šajās dienās Harkivā netiek novērota. Netiek ziņots arī par masveida cilvēku izbraukšanu. Vietējā vara cenšas padarīt dzīvošanas apstākļus Harkivā pēc iespējas drošākus, piemēram, nesen darbu sākusi pazemes skola, kurā vienlaikus var mācīties simtiem bērnu.
Tāpat pilsēta ļoti nopietni gatavojas nākamajai ziemas sezonai. Harkivas apgabala trūcīgajiem iedzīvotājiem arī tiek kompensēti izdevumi par elektroenerģiju tādā apmērā, lai viņi varētu atļauties izmantot elektroenerģiju, kas saražota ar ģeneratoriem, tātad kā izejvielu izmantojot degvielu.
Šādā veidā saražota elektrība ir ļoti dārga – apmēram piecas reizes dārgāka nekā vispārējā sistēmā. Tagad valsts trūcīgajiem plāno to kompensēt, tādējādi palīdzot saglabāt gaismu. Tiek domāts arī par citiem veidiem, kā palīdzēt iedzīvotājiem izdzīvot šo smago periodu.
Drošības eksperts: Krievija vēlas novājināt Ukrainu, "izstiepjot" fronti
"Tas, ka šī būs sarežģīta vasara Ukrainai, jau kādu laiku bija paredzams," sarunā ar Latvijas Radio norādīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.
Tieši tāpēc, viņaprāt, uzbrukums Harkivai ne starptautiskās politikas vērotājiem, ne arī pašiem ukraiņiem nebija pārsteigums.
"Viņi jau gaidīja šo uzbrukumu, tāpēc ir salīdzinoši sagatavoti. Un, kā mēs redzam, straujas virzības noteikti nav," viņš teica.
Krievijas mērķis karā šobrīd ir novājināt Ukrainas spēkus, izstiepjot fronti, vērtēja eksperts.
"Mēs varam skatīties Sumu virzienā – vai tur neatvērsies kāda papildu fronte, jo apstākļos, kad Krievijai ir vairāk gan cilvēku, gan munīcijas, tās interesēs ir fronti "izstiept" un tā piespiest ukraiņus "izstiept" arī savus resursus," pauda Sārts.
Šādā veidā Krievija arī cer izlauzties atsevišķās frontes līnijās.
Prasīts, kāda varētu būt turpmākā kara gaita tagad, kad Ukraina saņēmusi militāro atbalstu ne vien no vairākām Rietumu sabiedrotajām, bet arī ilgi gaidīto palīdzību no ASV, Sārts sacīja, ka tas viss ukraiņiem, protams, palīdzēs, taču tikai ar laiku.
"Pēkšņi Ukrainā viss [militārās palīdzības] apjoms neieradīsies. Tas nāks pakāpeniski. Viens ir, ka dzird ziņās – ir nodota [palīdzība], bet otrs ir praktiskais jeb kā to visu nogādāt līdz kaujas līnijām," atgādināja Sārts. "Ja arī pirmās piegādes bija tiešām ātras, viss apjoms parādīsies tikai pakāpeniski."
Vienlaikus Ukrainā liela problēma, ar kuru jāturpina rēķināties, ir ne tikai ieroču trūkums, bet arī cilvēkresursi, atzīmēja drošības eksperts. Ukraiņiem karavīru ir krietni mazāk nekā Krievijai, un pietiekami daudz jaunus papildspēkus piesaistīt ar mobilizāciju pagaidām nav izdevies.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.
