Lietuvas konstitūcijas 12. pantam, kas reglamentē pilsonības iegūšanas kārtību, noteikta stingra aizsardzība un to var mainīt vienīgi tad, ja par to referendumā nobalso vairāk nekā puse balsstiesīgo Lietuvas pilsoņu.
Šoreiz, lai priekšlikums par dubultpilsonības atļaušanu stātos spēkā, bija nepieciešams savākt 1 192 617 balsis.
Svētdien notikušajā referendumā piedalījušies 1 396 828 vēlētāji, no kuriem 73,9% nobalsoja par konstitūcijas grozījumiem. Taču "par" balsu skaits (1 014 304) bija zemāks, nekā iepriekš minētais slieksnis.
2019. gadā līdzīgā referendumā vajadzēja savākt 1,24 miljonus balsu, bet par dubultpilsonības atļaušanu nobalsoja 956 564 vēlētāji.
Patlaban likums nosaka, ka neviens, kas emigrējis no Lietuvas pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas 1990. gada 11. martā, nevar būt vienlaikus Lietuvas Republikas un citas valsts pilsonis, izņemot atsevišķus likumā paredzētus gadījumus.
Lietuva ir viena no retajām Eiropas Savienības valstīm, kas nepieļauj dubultpilsonību: no 27 dalībvalstīm šāds aizliegums ir spēkā tikai piecās (Lietuvā, Igaunijā, Slovākijā, Nīderlandē un Austrijā). Ik gadu Lietuvas pilsonību zaudē aptuveni 1000 lietuviešu, kas ieguvuši kādas citas valsts pilsonību.
