"Ņemot vērā situācijas attīstību, mūsu vēstnieks Erevānā atgriežas Minskā," režīma kontrolētajai ziņu aģentūrai BELTA pavēstījis Baltkrievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis.
Armēnija paziņojusi, ka
diplomātisko konfliktu izraisījis Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko atbalsts Azerbaidžānai, kas pērn atkaroja līdz tam armēņu kontrolēto Kalnu Karabahu.
Tiekoties ar Azerbaidžānas prezidentu Ilhamu Alijevu, Lukašenko viņam atgādināja abu tikšanos, pirms Baku atguva kontroli pār Kalnu Karabahu.
"Tolaik mēs par to pie pusdienām runājām filozofiski un nonācām pie secinājuma, ka šo karu var uzvarēt," norādīja baltkrievu diktators, piebilstot, ka tagad šo uzvaru nepieciešams noturēt.
Turklāt Lukašenko Azerbaidžānas militāro operāciju nosauca par atbrīvošanās karu.
Azerbaidžāna pērn zibensofensīvā sagrāba vairākas desmitgades pastāvējušo "de facto" neatkarīgo Kalnu Karabahas armēņu republiku, un visi tās vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju devās bēgļu gaitās.
Kalnu Karabahas zaudēšana izsaukusi Armēnijā politisko krīzi, un mēnešiem ilgi valstī turpinās protesti, kuru dalībnieki pieprasa premjerministra Nikola Pašinjana atkāpšanos, vainojot viņu pārāk lielā piekāpībā Azerbaidžānai.
Trešdien kārtējās protesta akcijas laikā aptuveni 100 cilvēku tika aizturēti, bet vairāki desmiti guvuši ievainojumus.
Savukārt Pašinjans notikušajā vaino Krieviju, kuras tā dēvētie miera uzturētāji atteicās iejaukties, kad Azerbaidžāna sāka savu uzbrukumu, kā arī Maskavas vadīto Kolektīvās drošības līguma organizāciju (ODKB), kuras atsevišķi locekļi atbalstīja Azerbaidžānu, nevis Armēniju.
Trešdien viņš paziņoja par nodomu izstāties no šīs organizācijas.
Pašinjans arī izteicies, ka neapmeklēs Baltkrieviju, kamēr diktators atradīsies pie varas.
KONTEKSTS:
Armēnijas un Azerbaidžānas konflikts par Kalnu Karabahu prasījis vairākus desmitus tūkstošu dzīvību. Kalnu Karabaha (armēņu valodā – Arcaha) starptautiskā likuma acīs ir atzīta par Azerbaidžānas teritoriju, lai gan to pārsvarā apdzīvoja armēņi.
1923. gadā Padomju Savienība iekļāva Kalnu Karabahas Autonomo apgabalu Azerbaidžānas Sociālistiskās republikas sastāvā, lai gan līdz pat 90% reģiona iedzīvotāju bija armēņi.
Konflikts saasinājās PSRS norieta posmā, 80. gadu beigās, kad izcēlās pirmais Kalnu Karabahas karš, kurā uzvarēja Armēnija. Tā rezultātā kontroli pār Kalnu Karabahas teritoriju pārņēma Erevānas atbalstīta etnisko armēņu valdība Kalnu Karabahas galvaspilsētā Stepanakertā.
2020. gada septembrī uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas atkal sākās smagas kaujas, Azerbaidžānas armijai izdevās atkarot apmēram piekto daļu armēņu spēku iepriekš kontrolētās teritorijas.
2023. gada 19. septembrī Azerbaidžānas karaspēks atkal sāka plaša mēroga militāro operāciju Kalnu Karabahā. Pēc nepilnas diennakts tika paziņots par pamieru, kas faktiski nozīmēja Kalnu Karabahas kapitulāciju un šī reģiona atgriešanos Azerbaidžānas kontrolē.
Lielākā daļa armēņu ir pametuši Kalnu Karabahu un devušies bēgļu gaitās uz Armēniju.
