Šī iespēja ļauj apiet galveno problēmu – juridiskos traucēkļus, kas neļauj uzreiz un tieši konfiscēt iesaldētos Krievijas aktīvus un atdot tos Ukrainai.

Šogad – 50 miljardi dolāru

"Mums ir politiska vienošanās par šo darījumu augstākajā līmenī, un tie šogad ir 50 miljardi dolāru, kas domāti Ukrainai," izteikusies kāda anonīma ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas augsta ranga amatpersona.

50 miljardu vērto aizņēmums plānots atmaksāt ar procentiem no Krievijas iesaldētajiem aktīviem, kas kopumā pārsniedz 300 miljardus ASV dolāru. Līdz ar to Krievijas nauda netiešā veidā joprojām maksās par militāro atbalstu Ukrainai.

Sīkāka informācija par šo vienošanos vēl tiek precizēta, taču līdzekļi varētu sasniegt Kijivu līdz gada beigām, atsaucoties uz kādas Francijas amatpersonas teikto, ziņoja "Euronews".

Lielākā daļa naudas tiktu piešķirta ASV valdības aizdevuma veidā, kas tiktu nodrošināts ar neparedzētu peļņu, kas gūta no aptuveni 278 miljardiem eiro vērto Krievijas iesaldēto aktīvu atsavināšanas.

Lielākā daļa šīs naudas tiek glabāta Eiropas Savienības valstīs.

Atjaunos Ukrainas enerģētikas nozari

Ukrainas enerģētikas ministrija ceturtdien paziņoja, ka

Ukrainas sabiedrotie un G7 valstis ir apsolījušas piešķirt Ukrainai aptuveni vienu miljardu ASV dolāru (926 miljonus eiro), lai palīdzētu atjaunot tās enerģētikas nozari, kas cietusi no vairākiem Krievijas raķešu uzbrukumiem.

Palīdzība ietvers vairāk nekā 70 miljonus eiro jaunu dotāciju veidā Ukrainas enerģētikas atbalsta fondam, 500 miljonus ASV dolāru kā jaunu finansējumu, 300 miljonus eiro no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) un 47 miljonus dolāru kā papildu dotācijas no Pasaules Bankas un Eiropas Savienības (ES), ziņoja Vācijas raidorganizācija "Deutsche Welle".

Kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī kara plosītās valsts enerģētikas nozarei nodarītie zaudējumi ir sasnieguši vairāk nekā 16,1 miljardu ASV dolāru, liecina 2024. gada Kijivas Ekonomikas augstskolas veiktie aprēķini.

Krievija sola atbildēt

Krievijas Ārlietu ministrija jau paspējusi piesolīt sāpīgu atbildi Eiropas Savienībai, ja Krievijas līdzekļi tiks izmantoti Ukrainas labā,

ceturtdien notikušajā preses konferencē paziņoja Ārlietu ministrijas preses pārstāve Marija Zaharova.

Zaharova šādus plānus nosauca par kārtējo triecienu starptautiskajām tiesībām un sacīja, ka noteikti sekos atbildes pasākumi, kā tas vienmēr ir bijis.

"Mēs esam informēti par iespējamām principiālām vienošanām, kas panāktas G7, lai sniegtu Ukrainai vēl 50 miljardu ASV dolāru aizdevumu, kas nodrošināts ar nākotnes ieņēmumiem no Krievijas iesaldētajiem līdzekļiem. Šāds solis Rietumus pie nekā laba nenovedīs," viņa teica.

ASV un Ukraina paraksta drošības līgumu

G7 samitā ASV un Ukraina arī parakstījušas ilgtermiņa drošības līgumu. Tas paredz militāru atbalstu Ukrainai, sadarbību izlūkošanā un Ukrainas atjaunošanā pēc uzvaras. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to nosauca par vēsturisku un vitāli svarīgu lēmumu, pateicoties prezidentam, Kongresam un katrai amerikāņu sirdij, kas nenodod brīvību.

Līdzīgus līgumus ar Ukrainu noslēgušas jau 15 valstis, tajā skaitā Lielbritānija, Francija un Vācija. Tiesa,

ar ASV noslēgtais līgums neparedzēs Vašingtonas saistības izvietot Ukrainā savu karaspēku, nedz arī saistības piegādāt Kijevai noteiktas ieroču kategorijas.

Parakstītajam līgumam nav nepieciešama Kongresa ratifikācija, taču tas nozīmē, ka gadījumā, ja rudenī gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās uzvar Donalds Tramps, viņš varēs šo vienošanos atcelt.