Pasākuma laikā daudz tika diskutēts par to, ka Vācijai vajadzētu uzņemties līdera lomu sībrīža nedrošajā ģeopoliskajā situācijā.
"Tā nav tikai Vācijas, bet visas Eiropas problēma šobrīd. Vienu brīdi jau bija zvaigžņu plejāde, tie bija 90tie gadi. Tad, godīgi sakot, Vācijas kanclere Merkele bija Eiropas līdere nenoliedzami ilgus gadus, un tagad ir tā, ka tādu izteiktu līderu nav. Taču es domāju, ka tas ir laika jautājums," vērtēja bijusī Baltijas jūras valstu padomes ģenerāldirektore Maira Mora.
No visām Eiropas valstīm Vācija sniegusi lielāko atbalstu Ukrainai, taču tas joprojām nav pietiekami. Tāpat konferencē apspriesta Vācijas karavīru ierašanās Lietuvā.
"Atceroties pagātni, doma par vācu karavīriem, kas dodas uz austrumiem, atsauc atmiņas par Otro pasaules karu, taču valstis apkārt Baltijas jūrai, īpaši tās, kas atrodas austrumos, izmisīgi aicina Vāciju darīt vairāk un uzņemties līdera lomu. Tajā pašā laikā nav runa tikai par militāro jomu, ir arī jautājumi par enerģijas nozari, un Vācija te ir daļa no problēmas, jo paļāvās uz Krievijas gāzi," sacīja Ģeopolitikas centra Baltijas programmas zinātniskais līdzstrādnieks Travelins Vings.
Viena no paneļdiskusijām bija veltīta enerģijas krīzei un atjaunojamajai enerģijai, jo Krievija jau kopš 90. gadiem mēdz izmantot enerģijas piegādi politiskiem mērķiem.
"Atklāju šokējošu lietu – 2 gadu laikā, kamēr notiek karš, Eiropa ir samaksājusi Krievijai četrreiz vairāk naudas, nekā tā ir sniegusi militāru, pat ne militāru, bet ekonomisku palīdzību. Kas nozīmē, ka no vienas puses, Eiropa atbalsta Ukrainu karā pret Krieviju, bet no otras puses, tā joprojām finansē karu pret Ukrainu. Un Krievija labi māk apiet sankcijas," pauda "Tortoise Media" žurnāliste Nina Kurjata.
Sanākušie eksperti arī sprieda, ka arī pasaules valstu līderu maiņa var ietekmēt reģiona drošību.
"Oficiāli paziņots, ka jaunā Lielbritānijas valdība turpinās pilnībā atbalstīt Ukrainu tieši tāpat, kā to darīja iepriekšēja valdība. Taču ir daudz neskaidrību. Daļēji tādēļ, ka nav zināms, kas notiks ASV. Lai arī prezidents joprojām ir Baidens, tomēr viņam bija ļoti grūti dabūt palīdzības paketes apstiprināšanu kongresā," sprieda "The Independent" žurnāliste Mērija Dejevska.
