Pēdējo mēnešu laikā Ukrainas sabiedrotie, šķiet, ir nedaudz atmodušies un reaģējuši uz arvien uzstājīgākiem Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska aicinājumiem nodrošināt Ukrainu ar pēc iespējas vairāk pretgaisa aizsardzības sistēmām. Taču tagad Ukrainas pretgaisa aizsardzības lielākā problēma būs raķešu, nevis palaišanas iekārtu un to atbalsta radaru trūkums, raksta izdevums "Forbes".
Ukrainas sabiedrotie ir iztērējuši miljardiem dolāru raķetēm Ukrainas pretgaisa aizsardzības baterijām, taču piegādes gandrīz noteikti neatbilst Ukrainas vajadzībām.
Izdevums apgalvo, ka brīvā pasaule neražo pietiekami daudz pretgaisa aizsardzības raķešu, un tas ir galvenais iemesls, kāpēc Krievija var turpināt triecienus Ukrainas bērnu slimnīcām un citiem civiliem mērķiem.
Kā vēsta "Forbes", tiklīdz visas jaunās solītās sistēmas nonāks ekspluatācijā, Ukrainā būs vismaz deviņas labākās Rietumos ražotās pretgaisa aizsardzības baterijas, bet tajā pašā laikā Kijivai nav tik daudz raķešu, lai tās varētu darboties nepārtraukti.
"Forbes" lēš, ka ukraiņiem ideālā gadījumā ik gadu var būt nepieciešams vairāk nekā 2000 tāla darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības raķešu. Tas ir aptuveni četras reizes vairāk, nekā Kijiva saņemot šobrīd.
Tikmēr naktī uz sestdienu Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevies notriekt četrus no pieciem Krievijas armijas trieciendroniem. Ukrainas Gaisa spēku komandieris Mikola Oleščuks informēja, ka pieci trieciendroni "Šahed" tika palaisti no Krievijas dienvidrietumiem.
Četrus no droniem Ukrainas mobilās vienībās notrieca virs Doneckas un Harkivas apgabaliem. Bet piektais trieciendrons izlidoja no Ukrainas gaisa telpas Baltkrievijas Gomeļas apgabala virzienā.
Savukārt Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbrukuši naftas bāzei Krievijas Rostovas apgabalā, naktī izraisot ugunsgrēku. Kā apgalvoja gubernators Vasilijs Golubevs, ugunsgrēka dzēšanas darbos bija iesaistīts ugunsdzēsēju vilciens. Par cietušajiem ziņu nav. Ukrainas spēki regulāri veic bezpilota lidaparātu triecienus un sabotāžas darbības Krievijas teritorijā, vēršoties pret militāriem mērķiem, naftas pārstrādes rūpnīcām un rūpniecības objektiem.
Saskaņā ar prezidenta Volodimira Zelenska teikto, līdz jūnija beigām Ukrainas speciālo operāciju spēki uzbruka kopumā vairāk nekā 30 Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, termināļiem un bāzēm.
Kā norāda ASV domnīcas "Kara studiju institūts" analītiķi, Ukrainas karaspēks mēģina pārņemt taktisko iniciatīvu, veicot ierobežotus pretuzbrukumus atsevišķiem frontes sektoriem. Savukārt pretuzbrukuma īstenošana būs atkarīga no Rietumu palīdzības ierašanās.
Rietumu amatpersonas pieļauj, ka Ukrainas armijas spēki paliks aizsardzībā vēl vismaz nākamos sešus mēnešus un nespēs uzsākt plaša mēroga pretuzbrukumu līdz 2025. gadam.
Tomēr domnīcas "Kara studiju institūts" militārie analītiķi atzīmē, ka Ukrainas karaspēks jau tagad mēģina sagrābt taktisko iniciatīvu, veicot ierobežotus pretuzbrukumus atsevišķiem frontes sektoriem. Esot maz ticams, ka Krievijas armija nākamo sešu mēnešu laikā spēs gūt nozīmīgus panākumus.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
2024. gada vasarā Krievija sāka ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.
