Šis ir raksta tulkojums latviešu valodā.
Lasi arī citās valodās:
► angliski ► baltkrieviski ► krieviski ► poliski ► ukrainiski
Jau desmito reizi Eiropas tīkls "Atcere un solidaritāte" (European Network Remembrance and Solidarity, ENRS) pievērš uzmanību šo vēsturisko notikumu svarīgumam un mudina godināt totalitārisma upuru piemiņu savā starptautiskajā izglītojošajā kampaņā "Atceries. 23. augusts".
Īsfilmas, veltītas cilvēkiem, kuru dzīvē atstājusi pēdas dramatiska cīņa pret totalitārajām sistēmām, piemiņas nozīmītes, mediju un vides kampaņa vairākās Eiropas valstu galvaspilsētās, raksti par mūsdienu pretrunām saistībā ar Molotova-Ribentropa paktu un 'Ceļvedis 23. augusta pieminēšanai' ir tikai dažas no šā gada kampaņas aktivitātēm. Kampaņas kulminācija būs sienas gleznojuma atklāšana Varšavā. Šis gleznojums mudinās uz pārdomām un dzīvo pagātnes liecību saglabāšanu.
Šā gada kampaņas varoņi ir Johans Trollmans (1907–1944) – romu izcelsmes Vācijas bokseris, kurš kļuva par nacistu vajāšanas upuri; viņu nogalināja Kapo, kuru viņš pirms tam bija uzvarējis ringā; un Emīlija Mahālkova (1926–2017) – romu izcelsmes sieviete Čehijā, kas izdzīvoja holokaustā un bija romu kultūras veicinātāja.
Iepriekšējos gados ENRS iepazīstināja ar šo cilvēku likteņiem:
Vladislavs Bartoševskis (1922–2015), poļu sabiedriskais darbinieks, vēsturnieks un politiķis, Aušvicas koncentrācijas nometnes ieslodzītais, "Armia Krajowa" karavīrs, kurš komunistu valdīšanas laikā vairākkārt nonāca ieslodzījumā,
Boriss Romančenko (1926–2022), ukraiņu aktīvists, izdzīvojis holokaustā, Krievijas agresijas pret Ukrainu upuris,
Doina Korna (1929–2018), rumāņu disidente, kurai 80. gados pietika drosmes publiski iestāties pret komunistiskā diktatora Nikolajes Čaušesku asiņaino valdīšanu,
Ieva Lase (1916–2002), latviešu tulkotāja un franču valodas pasniedzēja, kas divreiz nokļuva cietumā par disidentisku darbību,
Jāns Kross (1920–2007), igauņu dzejnieks un rakstnieks, arestēts, kad Igauniju bija okupējusi nacistiskā Vācija, bet vēlāk ieslodzīts NKVD cietumā un nosūtīts uz gulagu,
Kazimežs Močarskis (1907–1975), poļu žurnālists, rakstnieks, "Armia Krajowa" karavīrs, grāmatas "Sarunas ar bendi" ("Rozmowy z katem") autors,
Milada Horākova (1901–1950), čehu politiķe, kurai staļinisma periodā Čehoslovākijā tika piespriests nāvessods,
Juliāna Zarhi, kuras māte bija vāciete un tēvs – Lietuvas ebrejs, pārdzīvojusi abus totalitāros režīmus,
Mala Cimetbauma, ebrejiete, un Edeks Galiņskis, polis, Osvencimas koncentrācijas nometnes ieslodzītie,
Pēters Mansfelds, Ungārijas 1956. gada represiju jaunākais upuris.
Piemiņas pasākumu ietvaros vietnē www.enrs.eu būs lasāma profesora Jana Ridela publikācija, kurā būs izskaidrotas 1939. gada augusta notikumu tālejošās sekas, kā arī ceļvedis ar lietderīgu informāciju par 23. augusta piemiņas pasākumiem. Tajā pašā dienā netālu no Varšavas Universitātes uz ēkas sienas (adrese ul. Lipowa 5) tiks atklāts Marcina Čajas sienas gleznojums – unikāla vizualizācija par 85 gadus senajiem notikumiem starpaaudžu atmiņā un to pēdām mūsu ikdienas dzīvē.
Eiropas valstu galvaspilsētu centros tiks izvietoti plakāti ar atsevišķu varoņu portretiem, un starp šīm pilsētām būs Varšava, Vīne, Prāga un Berlīne. Starptautiskā kampaņa medijos un vides kampaņa Eiropas galvaspilsētu centros tiks papildināta ar nozīmīti ar uzrakstu "Atceries. 23. augusts". Katru gadu šī simboliskā atceres zīme mudina politiķus, žurnālistus, māksliniekus, sociālos aktīvistus un jauniešus visā Eiropā apspriest Otro pasaules karu un tā sekas. Nozīmītes būs pieejamas muzejos un memoriālos visā Eiropā, kā arī ENRS birojā Varšavā (adrese – ul. Zielna 37).
Sīkāku informāciju par kampaņu var iegūt šeit.
Visi video pieejami arī ENRS "YouTube" kanālā šeit.
Organizētājs:
Eiropas tīkls "Atcere un solidaritāte"
ENRS finansētāji:
Polijas Kultūras un nacionālā mantojuma ministrija;
Vācijas federālās valdības kultūras un mediju komisārs
Ungārijas Iekšlietu ministrija
Slovākijas Kultūras ministrija
Rumānijas Kultūras ministrija
Kampaņu līdzfinansē Eiropas Savienība
Eiropas tīkls "Atcere un solidaritāte" ir starptautiska iniciatīva, kuras mērķis ir pētīt un dokumentēt 20. gadsimta Eiropas vēsturi un Eiropas atceres kultūras, īpašu uzmanību pievēršot diktatūru, karu un pretošanās politiskajai vardarbībai periodiem, kā arī vairot sabiedrības zināšanas par šiem jautājumiem. Tīkla dalībnieces ir Polija, Rumānija, Slovākija, Ungārija un Vācija, tā konsultatīvajās institūcijās ir Albānijas, Austrijas, Čehijas, Gruzijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas pārstāvji.
