Eskerhanovs 2024. gada martā parakstīja līgumu ar Krievijas Aizsardzības ministriju, tika apžēlots un atbrīvots no soda kolonijas. Viņš nosūtīts uz vienu no vienībām, kas atrodas Ukrainas frontē.

Ņemcovs, kas vienā no kādreizējā prezidenta Borisa Jeļcina valdībām ieņēma vicepremjera amatu, tika noslepkavots 2015. gada 27. februārī īsi pirms pusnakts, kad netālu no Kremļa kājām gāja pa Lielo tiltu pār Maskavas upi.

Eskerhanovam tika piespriests 14 gadu cietumsods par līdzdalību Ņemcova slepkavībā. Pārējie Ņemcova slepkavības lietā notiesātie joprojām atrodas cietumā, jo atteikušies parakstīt līgumu ar Aizsardzības ministriju, vēsta ziņu aģentūra "Reuters".

Kādreizējais Ņemcova preses pārstāvis Iļja Jašins, kurš pagājušajā nedēļā tika atbrīvots ieslodzīto apmaiņā starp Krieviju, Baltkrieviju, ASV un vairākām Eiropas valstīm, nodēvēja Eskerhanova izlaišanu no cietuma par Ņemcova piemiņas apkaunojumu.

"Putins apžēlojis Eskerhanovu, notiesāto Kadirova bandītu. Viņš piedalījās Ņemcova slepkavībā, un tagad viņš dosies nogalināt [cilvēkus] Ukrainā, kuru Boriss aizstāvēja pret Krievijas agresiju," sociālajos tīklos rakstīja Jašins.

Eskerhanovs ir bijušais policists, un viņam kopā ar četriem citiem čečeniem par līdzdalību Ņemcova slepkavībā piesprieda 14 gadus ilgu cietumsodu. Zaurs Dadajevs, kurš tika atzīts par patieso slepkavu, tika notiesāts uz 20 gadiem.

Saskaņā ar izmeklētāju sniegto informāciju Eskerhanovs  palīdzēja koordinēt slepkavību, transportēja noziedznieku grupu un organizēja tās bēgšanu.

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā desmiti tūkstoši Krievijas ieslodzīto piekrituši iestāties Krievijas armijā, izmantojot apžēlošanas piedāvājumu tiem, kuri izdzīvos frontē.

Ieslodzīto vervēšanu sākotnēji aizsāka algotņu banda "Vagner", kura līderis Jevgeņijs Prigožins gāja bojā 2023. gada augustā lidmašīnas katastrofā pēc neveiksmīgas sacelšanās pret Krievijas militāro vadību.