Pirmo reizi kopš pirms nedēļas uzsāktās Ukrainas ofensīvas Krievijā Zelenskis ar armijas līderiem pārrunājis notiekošo oficiālā brīfingā. Kijiva joprojām detaļās neieslīgst, bet par operācijām jau runā krietni atklātāk. Zelenskis vakar nakts uzrunā teica, ka tās var palīdzēt tuvināt Ukrainu mieram.
"Tas ir tikai taisnīgi – iznīcināt Krievijas teroristus tur, kur tie atrodas, no vietām, kur tie veic uzbrukumus. Krievijas militārie lidlauki, Krievijas loģistika. Mēs redzam, cik tas ir svarīgi, lai tuvinātos mieram. Ja Putins šo karu tik ļoti grib turpināt, tad Krievijai miers jāuzspiež ar varu," sacīja Zelenskis.
Tas pats atbalsojas arī valsts Ārlietu ministrijas teiktajā, ka Ukraina nav ieinteresēta sagrābtās teritorijas paturēšanā un ofensīvu izbeigs, līdzko Krievija piekritīs izbeigt karu.
Zelenskis aizvien cer uz Krievijas dalību rudenī plānotajā otrajā miera samitā, par kuru Kremlis līdz šim bijis noraidošs. Ukrainas operācijas Maskavā dēvē par muļķīgu provokāciju, kas situāciju tikai eskalē.
ASV un sabiedrotie Rietumos atbalsta Ukrainas pretuzbrukumu
Tikmēr ASV izteikušās – ja Krievija vēlas situācijas atrisinājumu, tā var pavisam vienkārši aiziet no Ukrainas. Atbalsts Ukrainas rīcībai izskanējis gan Baltajā namā, gan no senatoriem, kas šodien viesojas Kijivā.
"Vašingtonā prognozēja, ka Kijiva kritīs četru dienu laikā. Viņiem nebija taisnība. Un tagad mēs esam te, gadus vēlāk, un jūs esat Krievijā. Tas ir drosmīgi un izcili. Labi padarīts. Aizvest karu pie Putina un likt viņam saprast, likt viņam samaksāt, tas ir pareizi," pauda ASV republikāņu senators Lindsijs Greiems.
To, ka rietumvalstu pozīcija attiecībā uz Ukrainas uzbrukumiem Krievijā nav mainījusies, apstiprinājis arī Polijas premjers.
"Mūsu nostāja nemainās ne par mata tiesu. Mēs atbalstām Ukrainu karā, kas ir aizsardzības karš, un šeit vispār nav, par ko diskutēt. Mēs visi zinām, kādi ir riski. Lielākais risks Polijai, Eiropai būtu tāds, ja Ukraina zaudētu karu un Krievija uzvarētu. Tas ir risks, kas tieši ietekmētu Poliju un, manuprāt, visu Eiropu. Tāpēc Ukrainas rīcība, kas novērš šādu scenāriju, nāk par labu arī mūsu drošībai," sacīja Donalds Tusks.
Analītiķu ieskatā, operācijai ir gan militāri, gan politiski mērķi. Pirmkārt, likt pretiniekam pārsviest daļu karaspēka no Ukrainas frontes uz savu pierobežu un, otrkārt, gūt virsroku iespējamās miera sarunās. Taču vienlaikus tiek norādīts uz riskiem, kas varētu rasties, ja Ukraina savus spēkus reģionā notur par ilgu, sastopoties ar Krievijas pārspēku un iespējamiem zaudējumiem.
Krievija pastiprina uzbrukumus Sumu apgabalā
Kopš Ukrainas armija ir iegājusi Kurskas apgabalā, Krievijas armija pastiprinājusi uzbrukumus Sumu apgabalam Ukrainas pusē. Pilsēta apšaudīta arī pagājušajā diennaktī, un vairākos reģiona ciemos notiek cilvēku evakuācija.
Sumi, kas atrodas Ukrainas ziemeļaustrumos un ir tikai aptuveni 25 kilometru no Krievijas robežas, tiek apšaudīti visu laiku, lai gan aktīvas frontes līnijas pie robežas nav. Bet šis ir apgabals, kas atrodas pretī Kurskai un no kurienes Ukrainas armija sāka savu ceļu, ieejot Krievijas teritorijā.
Tagad Krievijas armija ir aktivizējusies gan ar droniem, gan ar raķetēm, atriebjoties par Ukrainas armijas ieiešanu Kurskas apgabalā. Pati Kurskas pilsēta no šejienes ir nedaudz vairāk kā 100 kilometru attālumā. Vairākos pierobežas apdzīvotajos rajonos notiek cilvēku evakuācija, jo kļūst pārāk bīstami, un notiek apšaudes arī pa pašu centru – Sumu pilsētu.
Vēl pagājušajā naktī notika uzbrukums Sumu pilsētas kritiskajai enerģētikas infrastruktūrai, kur ir izcelies ugunsgrēks, un puse pilsētas ilgstoši bija bez elektrības un gāzes. Turpinās labošanas darbi, bet tas var nozīmēt regulārus elektrības piegādes traucējumus. Viens cilvēks ir ievainots.
Uzlidojums ir bijis arī Sumu slimnīcai. Sumos ir skaidri redzams, ka Krievijas armija ir veikusi uzbrukumus civilajiem objektiem.
Sumu pilsēta ir aptuveni divas reizes mazāka par Rīgu, un Sumu apgabals ir aptuveni trešā daļa no Latvijas platības.
Pagaidām zināms, ka ukraiņi kontrolē 1000 kvadrātkilometrus Kurskas apgabalā, kas ir aptuveni tik, cik trīs Rīgas vai teju visa Ukrainas galvaspilsēta Kijiva. Šajā teritorijā ietilpst arī vietas, no kurām Krievija apšaudīja Sumu apgabalu.
Bet arī Sumos par vēl precīzāku informāciju atsakās runāt, jo ir kopēja vienošanās, ka pagaidām notiekošo nekomentē – proti, cik tālu Ukrainas spēki precīzi ir un kas tieši notiek.
Zelenskis: Kurska būs Putina kara katastrofālais fināls
Krievijas Aizsardzības ministrija izplata informāciju un apgalvo, ka Krievijai esot izdevies apturēt, viņu vārdiem – "ienaidnieka" virzīšanos tālāk – gan izmantojot smago tehniku, gan kājiniekus. Arī ziņu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz Krievijas militārajiem blogeriem, rakstīja, ka Krievija ir sākusi intensīvus uzbrukumus Ukrainas armijai pie Kurskas. Bet tam pagaidām nav oficiāla apstiprinājuma.
Vēl pirmdien savā video uzrunā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja, ka tieši Kurska būs Putina kara katastrofālais fināls.
Un ukraiņi šeit velk arī interesantu vēsturisku paralēli – tieši pirms 24 gadiem šajās dienās jeb 12. augustā Barenca jūrā nogrima atomzemūdene ar nosaukumu "Kursk". Bojā gāja visi vairāk nekā 100 cilvēki, kas tajā atradās.
Putins, kurš tobrīd bija atvaļinājumā Sočos, atļāva zemūdenei pieņemt britu un norvēģu palīdzību tikai pēc piecām dienām, kad tajā vairs nebija neviena pie dzīvības palikušā. Tieši tajā gadā Putins bija sācis savu prezidentūru. Tagad tās ir viņa beigas, uzsvēris Zelenskis.
KONTEKSTS:
6. augustā parādījās pirmās ziņas par Ukrainas iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Ukraina bija devusi rīkojumu evakuēt ap 6000 cilvēku no apdzīvotām vietām Sumu apgabalā Ukrainā – netālu no Kurskas. Savukārt Krievija Kurskas apgabalā izsludināja ārkārtas situāciju režīmu.
Ukraina joprojām izvairīgi komentē ziņas par šo militāro operāciju, bet norāda – Krievijā tiek iznīcināts ierastais dzīves formāts, Krievijai karš jāsajūt pašai.
Analītiķi uzskata, ka Ukraina ar šo militāro operāciju cenšas sasniegt vairākus mērķus.
