ĪSUMĀ:

• EK vadītāja uzskata, ka Eiropas Savienība var sekmīgi darboties arī 30+ dalībvalstu sastāvā.
• Fon der Leiena sola, ka Ukrainas, Moldovas un Rietumbalkānu valstu nākotne ir Eiropas Savienībā.
• ES vadība atkārtoti apliecina atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju.
• Tomēr izskan arī kritika, ka šogad Fon der Leiena daudz mazāk runājusi par drošību.
• ES valstīm jāturpina īstenot zaļo un digitālo transformāciju.
• EK vērsīsies pret negodīgo konkurenci no Ķīnas elektroauto ražotājiem.

EK vadītāja uzsvēra, ka plašāka un ietekmīgāka ES nepieciešama, lai stiprinātu ES pozīcijas konkurences cīņā ar tādām valstīm kā Ķīna un Krievija.

Fon der Leiena pauda pārliecību, ka ES varēs sekmīgi darboties arī tad, ja tajā būs vairāk nekā 30 dalībvalstis (pašlaik ir 27).

Viņa pavēstīja, ka jau drīzumā EK sāks analizēt, kādas izmaiņas būtu nepieciešamas dažādās jomās, lai lēmumu pieņemšana notiktu veiksmīgi arī tad, kad ES būs vairāk dalībvalstu.

Fon der Leiena uzsvēra, ka ES paplašināšanās ir iespējama bez ES līgumu pārskatīšanas. Tieši par šo jautājumu ES pēdējā laikā ir bijis daudz diskusiju – vai ir iespējams uzņemt tādas lielas valstis kā Ukraina bez tā. Līgumu maiņa ir garš un sarežģīts process, kas būtiski iekavētu Ukrainas uzņemšanu. Tas gan būs jālemj dalībvalstīm, kuras ne visas ir tik optimistiskas.

Ukrainas nākotne ir Eiropas Savienībā

EK priekšsēdētāja norādīja, ka pirms 20 gadiem uzņemtās Austrumeiropas valstis ES sastāvā ir piedzīvojušas ekonomikas uzplaukumu, tādēļ nepieciešams turpināt sekmīgo ES paplašināšanas procesu.

Fon der Leiena uzsvēra, ka Ukrainas nākotne ir Eiropas Savienībā, tāpat kā Rietumbalkānu valstīm un Moldovai.

Attiecībā uz Gruziju viņa lietoja izvairīgāku formulējumu, norādot, ka Gruzijā daudzi cilvēki atbalsta virzību uz ES (kā zināms, Gruzijas valdība tiek kritizēta par nevēlēšanos saraut saites ar Krieviju).

EK priekšsēdētāja uzteica Ukrainas progresu ceļā uz ES un uzsvēra, ka cīņā pret Krievijas agresiju Ukrainas tauta var paļauties uz Eiropas atbalstu: tik ilgi, cik būs nepieciešams.

Fon der Leiena savā runā īpaši pieminēja ukraiņu rakstnieci Viktoriju Ameļinu, kuras dzīvību šovasar izdzēsa Krievijas raķešu uzbrukums.

EK vadītāja norādīja, ka četri miljoni ukraiņu ir atraduši patvērumu Eiropas Savienībā. ES jau ir piešķīrusi 12 miljardus eiro Ukrainai, bet nākamo četru gadu laikā investīcijām Ukrainā plānots atvēlēt vēl 50 miljardus eiro.

"Mēs būsim līdzās Ukrainai visa ceļa garumā. Tik ilgi, cik vajadzīgs. Kopš kara sākuma četri miljoni ukraiņu ir raduši patvērumu mūsu Savienībā.

Es vēlos viņiem teikt, ka viņi joprojām ir tikpat laipni gaidīti kā pirmajās liktenīgajās nedēļās. Mēs esam nodrošinājuši, ka viņiem ir pieejami mājokļi, veselības aprūpe, darba tirgus un daudz vairāk."

EK vadītāja pavēstīja, ka rosinās pagarināt Ukrainas kara bēgļu tiesisko aizsardzību.

Tomēr kopumā Fon der Leiena savā uzrunā Eiropas Parlamentam šogad krietni mazāk nekā pērn runāja par Krievijas karu pret Ukrainu un drošības riskiem, ko tas rada. To kritizēja EP priekšsēdētājas vietnieks Roberts Zīle.

"Bet jūsu runā, prezidentes kundze, nebija ne vārda par militāro kapacitāti Eiropā, kas tālu atpaliek no mūsu transatlantiskajiem partneriem. To pavisam noteikti redz ukraiņi un arī Austrumeiropas valstu pilsoņi, kuri dzīvo blakus agresoram."

Uz LTV jautājumu, vai Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski šī EK vadītājas runa drīzāk iepriecināja vai darīja bažīgu, Zīle atzīst, ka ticamāks ir otrais variants.

"Iepriecinātu  tai ziņā, ka viņasprāt, varētu uzņemt Ukrainu, negrozot ES līgumus, kas ir relatīvi labā ziņa. Bet nebija gandrīz nekā par ES militāro kapacitāti. Ukraiņi redz, ka lielākais atbalsts militārā ziņā nāk no transatlantiskiem partneriem – ASV un Lielbritānijas. Šajā runā ne vārda nebija par militāro pusi.

Baltijā, Polijā mums svarīgākais jautājums, ko mēs sagaidām no ES, ir drošība šajos laikos un tam nebija gandrīz neviena vārda."

Līdzīgi šo runu vērtē arī EP deputāts Andris Ameriks: "Tika pieminēta Ukraina un apgalvots, ka Eiropa vienmēr būs kopā ar Ukrainu – tas viss bija tādā priekšvēlēšanu runas veidā, lozungu veidā. Manuprāt, ļoti daudzi gaidīja vairāk konkrētības."

Neilgi pēc Zīles debatēs uzstājās arī deputāte Tatjana Ždanoka. Viņa pauda nožēlu, ka nav īstenojusies ideja par Eiropu no Lisabonas līdz Urāliem.

"Pasaule tiek sadalīta valūtas zonās. Tādēļ mums ir jāuzdod jautājums: kāda ir Eiropas Savienības vieta jaunajā pasaules kartē? Vai ES spēs izveidot savu ekonomisko zonu? Tas ir stratēģisks un eksistenciāls jautājums, kas mums tagad ir jāuzdod."

Fon der Leiena: sasniegti 90% politikas mērķu

Fon der Leienai šī bija pēdējā ikgadējā uzruna Eiropas Parlamentam pirms EP vēlēšanām, kas gaidāmas 2024. gada jūnijā.

Pēc tām būs jāapstiprina jauns Eiropas Komisijas sastāvs, bet Fon der Leiena vēl nav pateikusi, vai pretendēs uz otro termiņu EK vadītājas amatā.

Bijusī Vācijas aizsardzības ministre Fon der Leiena ir EK vadītāja kopš 2019. gada. Šajā laikā viņai nācies risināt vairākas nopietnas krīzes: Lielbritānijas izstāšanos no ES, Covid-19 pandēmiju, Krievijas agresiju pret Ukrainu un tās izraisīto energoresursu cenu kāpumu.

Fon der Leiena savā runā lepojās, ka šo četru gadu laikā izdevies izpildīt 90% no politikas iecerēm, kas tika izvirzītas 2019. gadā.

"Kad Eiropa ir apņēmības pilna, tā ir spējīga paveikt iecerēto," uzsvēra EK vadītāja.

"Zaļais kurss" vairos eiropiešu labklājību

Liels uzsvars uz cīņu ar klimata pārmaiņām, bet gandrīz ne vārda par drošību. Tā īsumā varētu raksturot Fon der Leienas šā gada uzrunu par stāvokli Eiropas Savienībā.

EK priekšsēdētāja norādīja, ka pašlaik Eiropai jāsaskaras ar jauniem izaicinājumiem, ko rada klimata pārmaiņas. Aizvadītā vasara Eiropā bijusi karstākā kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma, vairākās ES dalībvalstīs lielus postījumus nodarīja mežu ugunsgrēki un spēcīgo lietavu izraisītie plūdi.

Fon der Leiena daudz runāja par ES pasludināto "Zaļo kursu", kas, viņasprāt, ir kļuvis par jauno Eiropas izaugsmes stratēģiju. Tagad no likumu izstrādes un pieņemšanas esot jāpāriet pie to iedzīvināšanas.

Fon der Leiena uzsvēra, ka Eiropas "zaļais kurss" palīdzēs pasargāt planētu un arīdzan vairos eiropiešu labklājību.

EK vadītāja teica, ka Eiropai ir jāturpina īstenot zaļo un digitālo transformāciju, kā arī jāaizsargā savus uzņēmumus no negodīgas ārvalstu konkurences.

Tādēļ EK sāks izmeklēšanu par Ķīnas subsīdijām elektromobiļu ražotājiem, kuri izmanto šīs subsīdijas, lai pārpludinātu pasaules tirgu ar lētāku Ķīnas autobūves produkciju.

Eiropas saules paneļu industrija ir cietusi no Ķīnas subsidēto saules paneļu ienākšanas Eiropā, un daudzi vietējie uzņēmumi tika slēgti. Šo negatīvo pieredzi Eiropa negrib atkārtot ar elektroauto.

"Pasaules tirgi tagad ir pārpludināti ar lētākiem Ķīnas elektroautomobiļiem. Un to cena tiek mākslīgi uzturēta zema, pateicoties milzīgām valsts subsīdijām. Tas kropļo mūsu tirgu. Tā kā mēs to neakceptējam iekšienē, mēs to neakceptējam arī no ārpuses," uzsvēra Fon der Leiena.

Krievijas šantāža ar gāzes piegādēm izgāzusies

Fon der Leiena arīdzan lepojās, ka ES valstis kopīgiem spēkiem ir izturējušas Putina režīma šantāžu ar gāzes piegādēm: ja pirms gada gāzes cena sasniedza 300 eiro par megavatstundu, tad pašlaik tā ir ap 35 eiro par megavatstundu.

EK vadītāja norāda, ka tāpat kopīgiem spēkiem ir jācīnās pret nelegālās migrācijas plūsmām un jāstiprina ES robežas.

Viņa atzina, ka ES valstīm ir nepieciešams darbaspēks, bet šis jautājums jārisina ar likumīgu migrāciju, piesaistot kvalificētus viesstrādniekus.

Fon der Leiena arī teica, ka Bulgāriju un Rumāniju bez kavēšanās vajadzētu uzņemt Šengenas zonā, kas nodrošina brīvu pārvietošanos starp ES dalībvalstīm.

Nav skaidrības par Ukrainas produkcijas eksportu

Viens no trim Fon der Leienas izpildvietniekiem kopš 2019. gada ir Valdis Dombrovskis. Viņš saka, ka ekonomikas jomā aizvadītos četrus gadus ir bijis jādara daudz ko, kas nebija iepriekš ieplānots. Kā vienu no sasniegumiem viņš min, ka ekonomika turpina augt, par spīti visiem izaicinājumiem.

Latvijas Radio viņam uzdeva jautājumu par ierobežojumiem Ukrainas lauksaimniecības preču ievešanai Polijā, Ungārijā un vairākās citās valstīs, kas robežojas ar Ukrainu. Arī šis temats Fon der Leienas uzrunā netika pieminēts. Dombrovskis saka, ka sarunas ar visām pusēm joprojām turpinās.

"Protams, ja izdodas atrast kaut kādu risinājumu, tas būtu pozitīvi. Pretējā gadījumā tas vienkārši var izvērsties par tirdzniecības disputu, kas, varbūt, arī nav nekas ārkārtējs, jo šādi tirdzniecības disputi notiek regulāri starp tirdzniecības partneriem. Bet it īpaši kara kontekstā būtu labāk no tā izvairīties."

Kā zināms, pašlaik noteiktie Eiropas ierobežojumi Ukrainas lauksaimniecības preču tirdzniecībai pierobežas valstīs būs spēkā līdz 15. septembrim. Līdz ar to, nav palicis daudz laika, lai izšķirtos par turpmāko rīcību.