Ir vairākas pazīmes tam, ka rietumvalstu lēmums, iespējams, jau ir ticis pieņemts, bet vēl jāpieslīpē detaļas, un tad arī tiks gaidīts kāds paziņojums.

Baidens un Stārmers varētu pieņemt galīgo lēmumu

Britu laikraksts "The Guardian" nesen rakstīja, ka Lielbritānija jau esot pieņēmusi lēmumu atļaut Ukrainai izmantot spārnotās raķetes "Storm Shadow" triecieniem mērķiem Krievijas iekšienē. Tiesa gan, rakstā minēts, ka publiski par to varētu arī nepaziņot, jo tas varētu būt provokatīvi.

Vašingtonā piektdien notiek ASV prezidenta Džo Baidena un Lielbritānijas premjera Kīra Stārmera tikšanās. No tās tiek gaidīta skaidrība, vai šāda atļauja Ukrainai ir vai nav dota.

Pirms tam šonedēļ Kijivā viesojās ASV un Lielbritānijas ārlietu ministri.

Pēdējās ziņas liecina, ka lēmums potenciāli var būt arī tāds, ka atļauja tiks dota izmantot britu "Storm Shadow" raķetes, bet ne amerikāņu "ATACMS".

Taču precīziem un tāliem triecieniem ar "Storm Shadow" raķetēm būtu nepieciešama ASV asistēšana raķešu navigācijā. Briti arī vēloties no ASV saņemt piekrišanu šo raķešu izmantošanai, lai parādītu vienotu sabiedroto nostāju.

Putins jau sen apgalvo, ka Ukrainā karo pret NATO

Krievijas diktators Putins tikmēr cenšas iebiedēt Rietumus, izsakot dažādus draudus. Putins brīdinājis, ka NATO valstis ar atļauju dot triecienus ar tāla darbības rādiusa raķetēm Krievijas teritorijā tieši iesaistīsies karā.

Taču Krievijas propagandas mediji jau sen apgalvo, ka Krievijas armija Ukrainā cīnās pret NATO spēkiem, reizēm pat norādot, ka NATO spēki it kā esot Ukrainas teritorijā. Tādējādi gan Krievijas mediji, gan Putins centušies iestāstīt Krievijas sabiedrībai, ka NATO alianse jau ir tieši iesaistīta karā.

Kremļa saimnieks uzsvēra, ka Maskava pieņemšot atbilstošus lēmumus, ja NATO ļaus Kijivai dot triecienus Krievijas teritorijā. Kremlis nereti biedējis Rietumus ar potenciālu kodolieroču izmantošanu, bet šoreiz Putins tos nav pieminējis. Viņš arī nav pateicis, kā Krievija atbildētu, ja Rietumi patiešām dos atļauju Kijivai.

Britu premjers Stārmers, atbildot uz Putina teikto, bija atturīgs, norādot, ka karu sāka Krievija un Ukrainai ir tiesības sevi aizstāvēt, piebilstot, ka viņam neesot nolūks iesaistīties konfliktā ar Maskavu. Polijas premjers Donalds Tusks savukārt aicinājis Rietumus nepiešķirt īpašu nozīmi Putina izteikumiem.

Putina gaistošās "sarkanās līnijas"

Šī nav pirmā reize, kad Putins mēģina atturēt Rietumus no kādu lēmumu pieņemšanas, kas it kā var pārkāpt Krievijas "sarkanās līnijas". Tā bija arī ar tanku un kara lidmašīnu piegādi Ukrainai.

Kremļa reālā darbība vai, precīzāk, bezdarbība arvien vairāk liecina par pretējo - ka nekādu "sarkano līniju" tam īsti nav, jo arī Ukrainas spēku iebrukums Kurskas apgabalā situāciju nav eskalējis.

"Galu galā tas ir jautājums par to, vai uztvert Putina draudus nopietni? Ir argumenti gan par, gan pret. Katru reizi, kad viņš apgalvojis Rietumiem, ka neblefo, tomēr izrādījies, ka blefo," norāda britu drošības analītiķis Frenks Gārdners.

"Viņš jau iepriekš centās iebiedēt NATO, lai Ukrainai netiktu sūtīti "F-16" un tālās darbības raķetes. Putinam patīk atgādināt, ka viņš aizvien kontrolē pasaules lielāko kodolieroču arsenālu."

"Tomēr ne tikai Rietumi, bet arī Maskavas tuvākā sabiedrotā Ķīna aicinājusi Putinu par to pat nedomāt. Tāpēc lēmuma pieņemšanā nāksies izsvērt viņa iespējamo reakciju un potenciālos ierobežojumu atcelšanas ieguvumus," spriež Gārdners.

Tas, ka Krievija cenšas visādos veidos atturēt rietumvalstis no Ukrainai pozitīva lēmuma pieņemšanas, ir labi redzams, jo Krievijas Federālais drošības dienests piektdien paziņoja, ka anulēta sešu Lielbritānijas diplomātu akreditācija. Tas esot darīts, jo Krievija viņus tur aizdomās par spiegošanu un Krievijas drošības apdraudēšanu. Britu Ārlietu ministrija jau uzsvērusi, ka apsūdzības ir pilnīgi nepamatotas.

Varētu sasniegt mērķus 300 km attālumā

Ja ierobežojumi tiek atcelti, Ukraina potenciāli varēs izmantot divu veidu tāla darbības rādiusa raķetes – amerikāņu ATACMS un britu piegādātās "Storm Shadow". Amerikāņi un briti šīs raķetes jau ir piegādājuši Ukrainai, bet ar tām pagaidām var dot triecienus tikai okupētajām Ukrainas teritorijām.

Neoficiāli zināms, ka amerikāņi Ukrainai piegādājuši ATACMS raķetes, kuras var izšaut pa mērķiem līdz 300 km attālumā. "Storm Shadow" raķešu maksimālais attālums sasniedz 550 km, taču ukraiņiem piegādāta versija, kas sasniedz mērķus 300 km attālumā.

Ukraiņiem ir svarīgi, lai ne tikai tiktu dota atļauja raķetes izmantot Krievijas teritorijā, bet arī tas, lai tās būtu pietiekamā skaitā. Pēc Ukrainas amatpersonu teiktā, pašreiz raķešu ir maz. Tāpat nav skaidrs, vai spēkā tāpat nebūs ierobežojumi par attālumu, kādā šīs raķetes var pielietot.

"Kad ar partneriem runājam par pretgaisa aizsardzību ir ļoti, ļoti grūti visu laiku dzirdēt to pašu – mēs pie tā strādājam. Krievijas raķetes un irāņu "šahed" diemžēl arī strādā. Un Putinam nav vajadzīga nekāda atļauja tālās darbības triecieniem," norāda Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Pat ja ierobežojumi tiek atcelti, ar pašreiz Ukrainas rīcībā esošajām tāla darbības rādiusa raķetēm nevarētu aizsniegt 90% Krievijas kara lidmašīnu. Tas izriet no ASV amatpersonu nesen paustā, ka Krievija pārvietojusi 90% savu lidmašīnu, ko tā izmantoja uzbrukumam Ukrainai, tālāk par 300 kilometriem no Ukrainas robežas.

Krievijai nāktos atvirzīt savus spēkus tālāk no Ukrainas robežas

Ideālā gadījumā Ukrainai noderētu vācu ražojuma "Taurus" raķetes, kuras arī var sasniegt mērķus vairāk nekā 500 km attālumā. Taču Vācija joprojām nav gatava tās piegādāt Ukrainai, nemaz nerunājot par šādu raķešu izmantošanu triecieniem Krievijā.

Vēl viens variants ir amerikāņu ražotās JASSM raķetes, kas Ukrainai nav piegādātas. Tiek gan baumots, ka tuvāko nedēļu laikā amerikāņi tās varētu piegādāt. Tās būtu iespējams uzmontēt "F-16" iznīcinātājiem. Raķeti iespējams palaist 322 kilometru attālumā. Savukārt modificētā raķetes versija JASSM-ER var trāpīt mērķiem līdz pat 900 kilometru attālumā.

Taču jebkurā gadījumā, ja atļauja no ASV un Lielbritānijas izmantot raķetes Krievijas teritorijā tiks dota, skaidrs ir tas, ka Krievijai nāksies atvirzīt savus spēkus tālāk no Ukrainas robežas un raķetes varēs trāpīt arī infrastruktūras objektiem Krievijā, kurus savukārt pārvietot citur nav iespējams.