Ukraina pēdējā pusgadā atvairījusi 91% Krievijas «Šahed» dronu

Izdevums "Forbes" apgalvo, ka septembra pirmajās 11 dienās Krievija ir uzbrukusi Ukrainai ar vairāk nekā 400 "Šahed" trieciendroniem, bet augustā ukraiņiem nācās atvairīt gandrīz 800 "Šahed", kas bija lielākais skaits kādā mēnesī šogad.

Neraugoties uz dažādām Krievijas viltībām, lai panāktu, ka pēc iespējas vairāk dronu sasniedz mērķus Ukrainā, valsts aizstāvji ir izstrādājuši inovatīvu sistēmu, kas ļauj efektīvi izsekot katra palaistā "Šahed" drona atrašanās vietu.

"Forbes" raksta, ka visā Ukrainā ir izvietoti mikrofoni, kas uztver "Šahed" dronu dzinēja skaņu, bet centrālā pretgaisa aizsardzības sistēma apstrādā no mikrofoniem saņemtos datus, lai izsekotu katra drona maršrutu un aprēķinātu tā iespējamo mērķi. Savukārt mobilās pretgaisa aizsardzības vienības izmanto šos datus, lai pārvietotos un notriektu "Šahed" dronus.

Savukārt krievu dronus, kas lido vairāku kilometru augstumā, lai izvairītos no ukraiņu mobilajām pretgaisa aizsardzības vienībām, mēģina izsekot un notriekt ar helikopteriem.

Acīmredzot šī taktika ir devusi rezultātus, jo pēdējos sešos mēnešos ir iznīcināti 91% Krievijas palaisto "Šahed" dronu,

kas ir pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējiem sešiem mēnešiem, kad ukraiņiem izdevās notriekt 80% "Šahed" dronu.

"Forbes" publikācijā piebilsts, ka esot arī alternatīvi veidi, kā cīnīties ar šiem droniem, pat ja tos nenotriec. Pēdējā laikā ir palielinājies to "Šahed" dronu skaits, kas novirzījušies no savas trajektorijas un nav trāpījuši ne tikai paredzētajiem mērķiem, bet vispār nav nokrituši Ukrainas teritorijā. Piemēram, naktī uz 11. septembri trīs "Šahed" droni ielidoja Ukrainas teritorijā, bet pēc tam atgriezās Krievijā. Vairāki droni pēdējās nedēļās ir ielidojuši arī Baltkrievijas teritorijā.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī Ukrainas armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.

2024. gada augustā Ukraina sāka negaidītu iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā, tā mēģinot novirzīt Krievijas karaspēku no līdzšinējām frontes līnijām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti