Ungārija šajā pusgadā ir prezidējošā valsts Eiropas Savienības padomē. Runājot par Ungārijas prezidentūras galvenajiem mērķiem, Urkuti izteicās, ka visas Eiropas Savienības galvenie uzdevumi ir veicināt konkurētspēju globālajos tirgos un risināt drošības un nelegālās migrācijas problēmas.
Orbāns grib padarīt Eiropu "atkal varenu"
Eiropas Savienības Padomes prezidējošās valstis netiek ievēlētas: tās mainās rindas kārtībā un visām 27 ES dalībvalstīm pienāk sava kārta. Tas nozīmē, ka katrai ES dalībvalstij pusgadu ilgā prezidentūra ES Padomē pienāk vidēji reizi 13,5 gados.
No 1. jūlija līdz gada beigām šo pienākumu uzņēmusies Ungārija, kuras prezidentūras devīze ir "Make Europe Great Again" jeb "Padarīsim Eiropu atkal varenu!". Šī frāze, protams, atgādina bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa saukli.
Tas sasaucas ar Ungārijas valdības vadītāja Viktora Orbāna nostāju pret Eiropas Savienības vadību, kas bieži vien ir kopīgus lēmumus kavējoša, bloķējoša.
Sarunā ar Saeimas Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas deputātiem Ungārijas vēstnieks Urkuti uzsvēra, ka prezidentūrā nosauktās prioritātes vērstas uz sadarbošanos ar pārējām ES dalībvalstīm un institūcijām.
Starp šīm prioritātēm ir ES konkurētspējas uzlabošana, aizsardzības stiprināšana, konsekventa ES paplašināšanas politika, cīņa ar nelegālo migrāciju, lauksaimniekiem labvēlīgāka politika un demogrāfijas problēmas.
Ungārija negrasās piešķirt militāro palīdzību Ukrainai
Sarunā ar Saeimas deputātiem Ungārijas vēstnieks uzrunas vārdus teica latviski, taču pārsvarā saruna noritēja angļu valodā.
Vēstnieks uzsvēra, ka šajā laikā Eiropā kopīgus izaicinājumus rada karš Ukrainā, Eiropas grūtības globālā konkurencē, nestabila drošības situācija, nelikumīga migrācija, dabas katastrofas, klimata pārmaiņu ietekme.
Deputātiem tiekot pie iespējas uzdot jautājumus, vislielākā uzmanība bija pievērsta Ungārijas nostājai par palīdzības sniegšanu Ukrainai, lai palīdzētu tai cīņā pret agresorvalsti Krieviju.
Ungārijas vēstnieks norādīja, ka viņa valsts sniegusi pagaidu mājvietu pusotram miljonam bēgļu no Ukrainas, valstī izveidoja skolu Ukrainas bēgļu bērniem. Pašlaik valstī ir ap 40 000 Ukrainas bēgļu, kuri turpina saņemt palīdzību. Taču militāro atbalstu Ukrainai Ungārija nav sniegusi un nesniegs.
"Mēs bijām viena no pirmajām Eiropas Savienības valstīm, kas piešķīra pagaidu aizsardzības statusu bēgļiem no Ukrainas. Taču militāro palīdzību mēs nesniedzam.
Tas ir strikts politisks uzstādījums, jo nevēlamies līdzdarboties šī kara paildzināšanā un neļaujam izmantot savu robežu šīs palīdzības sniegšanai.
Taču saprotam, ka daudzas Eiropas Savienības valstis vēlas palīdzēt arī militāri," atzina Urkuti.
Orbāna ārpolitika ir nokaitinājusi citas ES valstis
Ungārija šopavasar ilgstoši kavēja militārā atbalsta sniegšanu Ukrainai caur Eiropas Miera fondu. Urkuti centās nodalīt Orbāna tā saucamo "miera misiju" un Ungārijas prezidentūras Eiropas Savienībā mērķus. Šo nodalījumu ir grūti pamanīt, atzina Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītājs Edmunds Cepurītis ("Progresīvie").
"Vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis nekādi neredzēja novilktu līniju starp mērķiem Eiropas Savienības prezidentūrā un Orbāna mērķiem, ierodoties Maskavā.
Šī vizīte nekorekti prezentēja Eiropas Savienības dalībvalstu, tajā skaitā Latvijas, ārlietu pozīcijas. Tas būtiski mazinājis uzticību Ungārijas prezidentūrai," secina Cepurītis.
Atsaucoties uz vienu no Ungārijas prezidentūras prioritātēm – konsekventu ES paplašināšanās politiku – Cepurītis arīdzan pārvaicāja vēstniekam par Ungārijas nostāju veicināt Ukrainas vēlmi kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti.
Urkuti norādīja, ka Ungārija nepievēršot acis uz to, kā kara nomocītā Ukraina spēs izpildīt nosacījumus, lai kļūtu par ES kandidātvalsti.
"Kāda vienošanās par uzņemšanu var būt ar valsti, kas ierauta karā? Mēs pat nezinām, cik tajā pašlaik ir iedzīvotāju.
Kādi var būt iestāšanās nosacījumi ar valsti, kurā šī pilnīgi nepieņemamā iebrukuma dēļ ik dienu var būt ilgstoši elektrības pārrāvumi un ir tik būtiski skarta ekonomika?"
Jāatgādina, ka šovasar tikai dažas dienas pēc Ungārijas prezidentūras ES Padomē sākuma Ungārijas premjers Viktors Orbāns, ne ar vienu nesaskaņojot, apmeklēja Maskavu, kur tikās ar diktatoru Vladimiru Putinu. Tas neapšaubāmi saniknoja pārējās Eiropas Savienības valstis, un daudzas no tām ir pasludinājušas faktisku Ungārijas prezidentūras boikotu.
"Kad Ungārija sāka prezidentūru Eiropas Savienībā, premjers Orbāns devās satikt Vladimiru Putinu, asiņaino diktatoru. Savās prioritātēs pieminējāt atbalstu Ukrainai. No mūsu skatpunkta, esot blakus agresīviem kaimiņiem Krievijai un Baltkrievijai, Eiropai jābūt vienotai pret Kremļa režīmu, jo Putins saprot tikai spēka valodu," uzsver Saeimas deputāte Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība).
Budapeštā piektdien notiek neformālā eirogrupas sanāksme, kuru apmeklēšot vien trešdaļa Eiropas Savienības valstu finanšu ministru. Turp nav devies arī Latvijas finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība").
