Aptiekas – farmaceitiem, un vairs nekādu lielo aptieku tīklu, kas ir vienā biznesā ar lieltirgotavu. Kaimiņvalstī Igaunijā tie nav saukļi. Ir likums, kam būtiski jāmaina aptieku īpašumtiesības, un to nozarē kodolīgi dēvē par "Likumu 2020". Tam jāstājas spēkā pēc divarpus gadiem, tomēr vēl nevar teikt "hop!". Iespējams, priekšā vēl būs cīņa. Igauņiem gaišā piemiņā ir piemērs, kā viss izvērtās kaimiņzemē.
"Ja aptiekas īpašnieks nav farmaceits, tad vienīgais mērķis ir taisīt naudu. Un farmaceits tad ir slaucamā govs naudas taisīšanā," Pērnavā strādājošā farmaceite Karina Alamā-Āsa ieskicē, viņasprāt, galvenā atšķirība starp aptiekām, ko vada farmaceiti, un tīkla aptiekām, kas vienā biznesā sasaistītas ar lieltirgotavām.
Alamā-Āsa vada vienu no Igaunijas farmaceitu organizācijām un ļoti iestājas par jauno likumu. Taču pretējs viedoklis valda lieltirgotavā "Tamro". Likumā esot būtiskas problēmas un likums ir jāmaina
Šis stāsts nav par to, ka igauņi būtu mūs apsteiguši ar kādu jaunu ideju. Patiesībā tieši Latvija šajā reģionā sāka pirmā – jau 2001. gadā Saeima pieņēma likumu, ka tikai farmaceitam var piederēt aptieka. Arī noteica 10 gadu pārejas periodu. Taču pusgadu pirms pārejas perioda beigām pēkšņi deputāti norāva stopkrānu, izmaiņas atcēla un ļāva arī turpmāk aptieku īpašniekiem nebūt farmaceitiem. Iemesls – ļoti spēcīgs aptieku tīklu lobijs.
Kas notika nākamajos septiņos gados, vēstīts sērijas "Farmācijas neredzamā vara" iepriekšējos raidījumos – par iesakāmo zāļu sarakstiem aptiekās, lielo aptieku tīklu mini monopoliem dažādās Latvijas pilsētās un ap slimnīcām. Tāpat arī pēdējos septiņos gados kopš stopkrāna noraušanas Latvijā aptieku ķēdes ir vēl vairāk izpletušās un individuālo aptieku skaits vēl vairāk sarucis.
Omulīgā aptieka ar žurnālu galdiņu
"Mazā ciematā aptieka ir kā centrs. Cilvēki vēlas kaut kur satikties, un viņi saka: "Satiekamies aptiekā!" Mana aptieka ir omulīga vieta," ar farmaceiti Kirsti Vihermee Latvijas Radio gan netiekas viņas aptiekā, bet gan kafejnīcā Tallinā, šurp viņa devusies darīšanās.
Lai redzētu, par ko runājam, Kirsti Vihermee uzreiz telefonā parāda fotogrāfijas no savas aptiekas. Tā atrodas 25 kilometru attālumā no Tallinas vecā tumši brūnā koka ēkā. Lieveni taisījusi pati farmaceite. Tie nav lauki, tomēr aptieka atgādina omulīgu lauku aptieku. Iekštelpās vienu sienu klāj puķainas tapetes, pārējās ir olīvu krāsā. Te arī var piesēst bēšos mākslīgās ādas krēslos pie žurnālu galdiņa.
"Vecāki cilvēki pieklauvē, pirms nāk iekšā, bet mazie savukārt grib vilkt nost kurpes: te taču ir kā mājās," stāsta farmaceite.
Ir arī gana daudz pastāvīgo klientu. Te, piemēram, spilgta ainiņa no pagājušās nedēļas Kirsti aptiekā:
"Kāda sieviete vēlējās pie mums izmērīt asinsspiedienu. Tas bija diezgan augsts, un es jautāju, vai jums ir zāles. Viņa saka, nē, tās ir tās beigušās. Esot lietojusi vīra zāles, taču neesot līdzējušas. Es saku: jūs nevarat lietot vīra zāles, jums jādzer savas. – "Jā, bet man nauda būs tikai nākamnedēļ, un es tikmēr neko nevaru pirkt". Paskatījos recepti, tās zāles maksāja tikai 2 eiro un 9 centus. Sieviete mazliet padomāja un sacīja: "nē, es tomēr nākšu nākamajā nedēļā".
Tad es viņai vienkārši iedevu asinsspiediena zāles, un teicu: nākamnedēļ jūs nāksiet pēc savām pārējām zālēm, un tad arī samaksāsiet. Taču pilsētā lielā aptiekā tā nevarētu būt," saka Kirsti Vihermee.
Farmaceitam – ne vairāk kā četras aptiekas
Igaunijā ir pustūkstotis aptieku, un no tām katra trešā pieder farmaceitam. Likums ieviesīs ļoti lielas izmaiņas īpašumtiesībās – proti, no 2020.gada aprīļa aptiekā dominējošajai ietekmei būs jābūt tieši farmaceitam. Tas nozīmē, ka vismaz 51% aptiekas daļu noteikti ir jāpieder farmaceitam, kas tur strādā kā vadītājs.
Turklāt Igaunijā farmaceitam varēs piederēt ne vairāk kā četras aptiekas. Tas pats attieksies arī uz investoriem.
Tāpat Igaunijā plānots aizliegt vertikālo integrāciju. Tas Baltijas valstīs ir plaši izplatīts modelis – piemēram, vienā holdingā vai grupā ir gan aptieku tīkls, gan lieltirgotava.
"Mēs to izdarījām, jo vēlējāmies nodalīt lielās aptieku ķēdes no lieltirgotavām, lai farmācijas nozarē būtu normāla konkurences situācija," norāda Igaunijas farmaceitu kameras vadītāja Alamā-Āsa.
Likumam tika noteikts piecu gadu pārejas periods, un tas tagad ir pusē. Alamā-Āsa zina vairākus farmaceitus, kas vēlēsies atvērt savas aptiekas. Viņa pati kā farmaceite strādā kādā juristam piederošā aptiekā un savu aptieku vēlētos, taču šobrīd Igaunijā atrast labu vietu esot grūti. Piemēram, lielajiem pārtikas veikaliem jau ir līgumi ar kādu no aptieku ķēdēm.
Arī farmaceite Kirsti Vihermee, kurai pieder viena - jau pieminētā omulīgā aptieka, vēlētos vēl vienu.
"Ja kāds piedāvās man iegādāties aptieku, protams, es to apdomāšu. Patiesībā jau nav nemaz nepieciešami lieli ieguldījumi, lai atvērtu jaunu aptieku. Vajadzīgas tikai telpas, mēbeles un produkti - preces.
Es patiešām vēlētos atvērt vēl kādu aptieku – jo, ja ir viena aptieka mazā apkaimē, nopelnīt naudu ir grūti," atzīst Kirsti Vihermee.
Sadarbība ar lielo aptieku
Vēl vienas aptiekas iegādi arī apsvērtu farmaceite Ulla Rebane, kurai šobrīd pieder aptieka Peltsamā, apmēram pusotras stundas braucienā no Tallinas.
Šī aptieka izskatās citādāk nekā Kirsti Vihermee piederošā. Tās interjers vairāk atgādina kāda lielāka tīkla aptieku. Mēbeles ir spodri baltas, lakoniskas un modernas. Nevar nepamanīt arī "Apotheka" aptieku tīklam raksturīgos stila elementus - klucīšus ar A burtu.
Izrādās, Igaunijā daļa farmaceitiem piederošo individuālo aptieku sadarbojas ar lielajiem tīkliem uz franšīzes pamata. Pārsvarā mārketinga un reklāmas jomā.
"Šī aptieka simtprocentīgi pieder man, un es to jau vadu 22 gadus. Kāpēc franšīze? Piemēram, lieltirgotavām ir līgumi ar zāļu ražotājiem un tiem ir iespēja iegūt zemāku cenu. Līdz ar to arī aptiekām ir iespēja tādu iegūt. Ja esi viens, ir grūtāk runāt ar ražotājiem. Taču tas nenozīmē, ka "Apotheka" var man norādīt, kas man jādara. Es pati simtprocentīgi lemju, ko es savā aptiekā daru, ko es pārdodu. Šī franšīzes saikne balstās uz brīvu gribu," stāsta Ulla Rebane.
Jauno likumu, kas Igaunijā pilnībā izmainīs aptieku īpašumtiesības, farmaceite gaidot.
"Protams, ka es esmu laimīga. Es biju viens no cilvēkiem, kas uzsāka darbu pie šīm izmaiņām. Igaunijā ir pārāk daudz aptieku. Tas rada problēmas, jo mums nav pietiekami daudz farmaceitu, kas tur strādātu. Daudzās aptiekās strādā tikai viens speciālists un otrs ir tikai palīgs bez atbilstošas kvalifikācijas," teica Ulla Rebane
Igaunijā ir viena aptieka uz 2500 cilvēku, Latvijā skaitļi ir līdzīgi. Rekomendācijas Eiropā – viena uz 4000.
Farmaceiti grib būt neatkarīgi
Taču, kādas ir problēmas, ja tirgū dominē lielie aptieku tīkli? Tā ir ne tikai Igaunijā, bet arī, piemēram, Latvijā, Lietuvā. Latvijas Radio uzrunātie Igaunijas aptiekāri atbild vienoti: lielajās tīkla aptiekās farmaceits bieži vien kļūst par pārdevēju. Lielu lomu spēlējot vertikālā integrācija – lieltirgotavu un aptieku tīkla sasaiste vienā biznesā.
"Tādā veidā viņi kontrolē visu pārdošanas procesu. Izdomā, ko pārdot, un, ko nepārdot. Te lielākā nozīme ir naudai. Mēs farmaceiti uzskatām, ka esam mācījušies piecus gadus universitātes medicīnas fakultātē, un mēs vēlamies palīdzēt cilvēkiem – pret viņiem attiekties kā pret pacientiem, nevis kā pret pircējiem.
Nauda ir svarīga, protams, bet individuālajās aptiekās tā nav pirmajā vietā, es esmu par to pārliecināta," saka Ulla Rebane.
Farmaceite Alamā-Āsa savukārt izceļ dilemmas, ar kādām nākas saskarties aptieku tīklos strādājošajiem.
"Galvenā problēma ir tā, ka visi farmaceiti nevar būt neatkarīgi. Aptieku ķēdēs strādājošie farmaceiti patiesībā ir ļoti sarežģītā situācijā. Viņiem ir spiediens no divām pusēm. Spiediens nāk no galvenās mītnes - ir jāpārdod konkrētas zāles. Un no otras puses ir farmaceita profesionālā ētika. Ikviens farmaceits zina, ka galvenās ir pacienta vajadzības, un atbilstoši tām ir jāatrod īstās zāles. Bet spiediens no otras puses ir ļoti spēcīgs," atzīst Alamā-Āsa.
Tam, ka lielo tīklu aptieku farmaceiti nav neatkarīgi savās izvēlēs, nepiekrīt zāļu lieltirgotavas "Tamro Baltic" vadītājs Leons Jankelēvičs.
"Ja tā būtu taisnība, tad šodien visas aptiekas jau būtu aizslēgtas kā bīstamas. Bet tās tādas nav! Es patiešām uzskatu, ka visi farmaceiti Igaunijā, tāpat kā Latvijā, kuri strādā lielās vai mazās aptiekās, ir mācījušies tajā pat universitātē,
viņi visi ir vienlīdz uzticīgi savai profesijai un vienlīdz profesionāli. Un viņu misija ir palīdzēt pacientam," spriež Jankelēvičs.
"Tamro" kopā ar aptieku tīklu "Benu" ietilpst starptautiskajā "Phoenix" grupā, kas pārvalda medikamentu izplatīšanu 23 Eiropas valstīs. Šie uzņēmumi labi zināmi arī Latvijā. Igaunijā ir 80 "Benu" tīklam piederošas aptiekas.
Lielākās aptieku ķēdes Baltijas valstīs
Lieltirgotava iebilst pret jauno likumu
Jauno likumu, kas Igaunijā paredz lielāko īpašumtiesību daļu nodot farmaceitu rokās, lieltirgotava "Tamro" kritizē. Pat vērsusies Igaunijas parlamentā un citās institūcijās, vēršot iestāžu uzmanību uz to, ka šī likuma norma pārkāpj divpusējo investīciju līgumu, kas noslēgts starp Igauniju un Vāciju, kas ir "Phoenix" grupas akcionāru mītnes zeme.
"Tamro Baltics" vadītājs Jankelēvičs arī atsaucas uz nesenu pētījumu. Tas vēsta, ka 97% iedzīvotāju Igaunijā ir ļoti apmierināti ar farmācijas pakalpojumiem. Tāpēc lielais jautājums esot: kurš vispār iegūs no "Likuma 2020"?
"Es patiešām uzskatu, ka neiegūs neviens. Valsts neiegūs, pacienti neiegūs, un arī farmaceiti-aptieku īpašnieki neiegūs. Līdz ar to šis likums nerisina nekādas problēmas.
Ar mani varētu strīdēties - piedāvāt citu alternatīvu redzējumu tad, ja parlaments būtu veicis jebkādu analīzi, kas atbalstītu šo likumu. Taču nav nevienas pašas lappuses, nav analīzes par ietekmi. Likums ir sarakstīts steigā, neizvērtējot plusus un mīnusus," saka Jankelēvičs.
Jaunais likums uz "Tamro Baltics" un "Benu" aptiekām attieksies visnotaļ tieši, tāpat kā uz citiem lielajiem aptieku tīkliem. Jankelēvičs norāda, ka atbilstoši likuma redakcijai sanāk, ka "Benu" 80 aptieku tīkls ir jāsaskalda un jāpārdod, piemēram, 20 jauniem īpašniekiem - katram pa četrām aptiekām, jo vairāk aptieku vienam īpašniekam nevarēs būt.
"Likums būtībā pieprasa piespiedu īpašuma atsavināšanu. Jo līdz 2020.gadam mums ir jāatbrīvojas no aptiekām. Tāpēc, ka tikai farmaceitam drīkstēs piederēt aptiekas. Taču pircējs zina, ka mums aptiekas nākas pārdot," teic Jankelēvičs.
Aptieku pircēji, visticamāk, piedāvāšot cenas, kas neatbilst patiesajai vērtībai. Tāpat "Tamro Baltics" vadītājs norāda, ka, saskaldot labi funkcionējošas aptieku ķēdes ļoti mazās kompānijās, tās finansiāli būs mazāk spēcīgas nekā aptieku tīkli. Lai šīs kompānijas varētu izdzīvot, valstij nāksies palielināt noteiktās zāļu cenu robežas. Pacientiem tas nozīmēšot dārgākas zāles.
Individuālo aptieku īpašnieki savukārt ir pretējās domās. Viņuprāt, zāļu cenas īpaši nemainīšoties.
Izskan arī viedokļi – ja tirgū būs daudz vairāk konkurentu, tad varētu būt pat zemākas cenas bezrecepšu zālēm un uztura bagātinātājiem.
Ministrija: Ierobežojumiem jāuzlabo konkurence
Igaunijas sociālo lietu ministrija savukārt pagaidām likuma detaļas komentē diezgan lakoniski. Par ieguvumiem pacientiem vairāk ministrijas pārstāve Eda Lopato:
"Vispirms jau šiem papildu ierobežojumiem vajadzētu uzlabot konkurenci mazajā farmācijas tirgū Igaunijā. Turklāt palielinot farmaceita profesionālo neatkarību, īpaši jau lemjot par zāļu iegādi no dažādām lieltirgotavām,
šīm izmaiņām būtu kopumā jāuzlabo zāļu pieejamība. Arī jāveicina farmācijas pakalpojumu kvalitāte un zāļu racionāla lietošana."
Igaunija ir lielu pārmaiņu priekšā. Mūsu valsts piemērs ar pārdomāšanu pēdējā brīdī igauņiem ir labi zināms – gan likuma atbalstītājiem, gan kritiķiem, un no tās var smelties pieredzi.
Igaunijā Sociālo lietu ministrija uzskata, ka pieņemtais likums, kā paredzēts, jāievieš dzīvē, un ministrija šobrīd veic likuma ieviešanas analīzi. Provizoriskie secinājumi septembra beigās prezentēti Igaunijas parlamenta Sociālajā komitejā.
Komiteja secināja, ka likums jāievieš kā plānots. Taču lieltirgotāji gaida analīzi un cer, ka likumu vēl izdosies mainīt, sakot: "mums vēl ir divarpus gadi".
