Lai arī Krievija vairākkārt uzsvērusi ASV neveiksmes, mēģinot panākt mieru Tuvojos Austrumos, konkrētu pozīciju Kremlis tā arī nav ieņēmis. Tas cieši saistīts ar Maskavas vēsturiskajām attiecībām ar arābu valstīm, kā arī vēlmi šajā reģionā nostiprināt ietekmi, vēstīja ziņu aģentūra AP.
Kremlis arī cer, ka karadarbība Gazas joslā varētu novērst Rietumu uzmanību no atbalsta sniegšanas Ukrainai. Par to citstarp jau smīkņājis Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, ciniski ironizējot, ka "gan jau Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tagad jūtas greizsirdīgs par to, ka ASV ir spiestas koncentrēties uz militāro palīdzību Izraēlai".
Ko par Izraēlas karu pret "Hamas" līdz šim teicis Kremļa saimieks?
Krievijas prezidents Vladimirs Putins līdz šim izteicies, ka Izraēlas un "Hamas" kara pamatā ir nespēja izveidot suverēnu Palestīnas valsti, saskaņā ar ANO rezolūcijām. Putins to nodēvēja par klaju netaisnību, piebilstot, ka situāciju saasinājusi arī Izraēlas celto apmetņu paplašināšana.
Tāpat Kremļa saimnieks kritizēja ASV, kuras centieni ieviest mieru ir cietuši acīmredzamu neveiksmi. Vašingtona pārāk daudz esot koncentrējusies uz ekonomiskā atbalsta sniegšanu palestīniešiem, mazāk uzmanības pievēršot viņu pamatvajadzībām, tostarp Palestīnas valsts izveidei.
Putins arī mudināja Izraēlas valdību un "Hamas" nemērķēt uz civiliedzīvotājiem un uzsvēra, ka jādara viss iespējamais, lai ātri izbeigtu karu.
Arī Kremļa runasvīrs Peskovs norādīja, ka Krievijai ir jāsaglabā "līdzsvarota pieeja" un jārunā ar abām pusēm, iespējams, pat kļūstot par starpnieku abu pušu sarunās.
Krieviju ar Tuvajiem Austrumiem vieno ciešas vēsturiskas saiknes
Pēc 1967. gada arābu-Izraēlas jeb Sešu dienu kara Padomju Savienība pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Izraēlu.
Aukstā kara laikā Maskava stingri atbalstīja palestīniešus un citus arābu pasaules sabiedrotos, sniedzot tiem militāru, ekonomisku un politisku atbalstu, kas bija vērsts pret Izraēlu.
Padomju Savienība palestīniešiem sniedza dāsnas subsīdijas, palīdzēja apmācīt palestīniešu spēkus un apgādāja tos ar ieročiem.
Maskavas ārpolitika gan sāka mainīties padomju līdera Mihaila Gorbačova laikā. Arī attiecības ar Izraēlu tika atjaunotas īsi pirms PSRS sabrukuma 1991. gadā.
Lai arī pēc tam nu jau Krievija arvien vairāk pievērsās dažādiem ar iekšpolitiku saistītiem jautājumiem, drīz pēc Putina nākšanas pie varas viņš senās attiecības ar sabiedrotajiem Tuvajos Austrumos centās atjaunot. Tiesa – vienlaikus saglabājot labas attiecības arī ar Izraēlu.
Krievija pievienojās Tuvo Austrumu konflikta atrisināšanai izveidotajam "četriniekam", kurā kopā ar ASV, Eiropas Savienību un Apvienoto Nāciju Organizāciju centās samierināt Izraēlu un palestīniešus, taču tolaik salīdzinājumā ar ASV Maskavai bija maza ietekme.
Vairākkārt Krievijā arī viesojies Palestīnas pašpārvaldes prezidents Mahmudu Abass un arī "Hamas" līderi. Vēl aizvadītajā gadā Maskavā ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu sarokojās "Hamas" līderis Ismails Hanija.
Par Maskavas ciešajām saitēm ar Tuvajiem Austrumiem liecina arī tas, ka 2015. gadā Maskava uz Sīriju nosūtīja savas kara lidmašīnas un karaspēku. Sīrija ir sena Krievijas sabiedrotā.
Valstī bija izcēlies pilsoņu karš, un Putina nosūtītie spēki, sadarbojoties ar Irānu, atbalstīja prezidenta Bašara al Asada režīmu.
Krievijas iesaistīšanās ļāva Asadam atgūt kontroli pār lielāko daļu valsts teritorijas un palīdzēja paplašināt Maskavas ietekmi Tuvajos Austrumos.
Smalkā balansēšana starp atbalstu Izraēlai un palestīniešiem
Krievija un Izraēla pēc Padomju Savienības sabrukuma ir nemitīgi paplašinājušas tirdzniecības un cita veida sadarbību.
Vairāk nekā 1 miljons cilvēku no Krievijas un citām bijušās Padomju Savienības valstīm ir pārcēlušies uz Izraēlu, un abu valstu amatpersonas to raksturoja kā nozīmīgu pamatojumu abu valstu draudzībai.
Maskavas attiecības ar Izraēlu būtiski nespēja ietekmēt pat Sīrijas pilsoņu karš, kad Izraēla bieži uzbruka Irānas karavīriem, kas tur bija apvienojušies ar Krievijas spēkiem.
2018. gadā, reaģējot uz Izraēlas gaisa triecienu, Asada spēki Sīrijā notrieca Krievijas izlūkošanas lidmašīnu. Bojā gāja visi tajā esošie 15 cilvēki, un notikušais uz īsu brīdi Krievijas un Sīrijas attiecības saasināja.
Izraēlas un Krievijas attiecības krietni pārbauda karš Ukrainā
Putina iebrukums Ukrainā ir bijis liels pārbaudījums Krievijas un Izraēlas attiecībām. Izraēlas amatpersonas publiski paudušas atbalstu Kijivai, taču ieročus piegādāt Ukrainai atsakās.
Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu skaidroja, ka ieročus nosūtīt nevēlas tādēļ, ka tie varētu nonākt Irānas rokās. Turklāt Izraēla ar Maskavu vēloties uzturēt drošības kontaktus Sīrijā.
Lielu daļu izraēliešu arī sadusmoja Putina apgalvojums, ka ebrejs Zelenskis patiesībā ir neonacists.
Kopš Padomju Savienības sabrukuma Krievija uzlabo attiecības arī ar Irānu
Irānā 1979. gadā notikušās islāma revolūcijas līderi Padomju Savienību tolaik nodevēja par mazāko ļaunumu, salīdzinot ar ASV. Taču pēc Padomju Savienības sabrukuma Krievija un Irāna nodibināja ciešus sakarus.
Laikā, kad Irānas attiecības ar Rietumiem arvien saasinājās, Maskava uzcēla Irānas pirmo atomelektrostaciju un nostiprināja saites ar Teherānu.
Draudzīgās attiecības kļuva vēl ciešākas Sīrijas pilsoņu karā, kad abas valstis apvienojās, atbalstot Sīrijas vadoņa Bašara al Asada režīmu.
Krievijas izraisītajā karā Ukrainā tieši Irāna ir apgādājusi Maskavu ar simtiem "Shahed" bezpilota lidaparātu, kurus Krievijas bruņotie spēki ir izmantojuši pret Ukrainas enerģētikas objektiem un citu svarīgu infrastruktūru.
Tiek lēsts, ka Maskava Irānai pretī solījusi modernas iznīcinātājlidmašīnas un citus mūsdienīgus ieročus.
Cenšoties paplašināt savu ietekmi pasaulē, Krievija ir arī centusies stiprināt attiecības ar Irānas galveno reģionālo sāncensi – Saūda Arābiju.
Lai gan Krievija atbalstīja Asadu Sīrijā, kamēr Saūda Arābija – viņa pretiniekus, Maskavai un Rijādai ir izdevies mazināt domstarpības Sīrijas jautājumā un paplašināt sadarbību citos.
Putins ir nodibinājis ciešas personiskas saites ar Saūda Arābijas kroņprinci Mohammedu bin Salmanu. Krievijas līdera labās attiecības ar bin Salmanu pavēra ceļu arī OPEC+ nolīgumam par naftas ieguves samazināšanu.
