Apvienotie reaģēšanas spēki ir reģionālās drošības sadarbības formāts. Tas izveidots pēc Lielbritānijas iniciatīvas, un tajā ir 10 Ziemeļeiropas valstis: Lielbritānija, Nīderlande, Dānija, Norvēģija, Islande, Zviedrija, Somija, Igaunija, Latvija un Lietuva.
Simboliski, ka valstu vadītāji tiekas Gotlandē, kas ir tikai aptuveni 350 kilometru attālumā no Krievijas flotes bāzes Kaļiņingradā. Tiek uzskatīts, kas "valsts, kas kontrolē Gotlandi, var kontrolēt lielu daļu gaisa telpas un jūras kustību Baltijas jūrā".
Tikšanās mērķis ir palielināt atturēšanas un aizsardzības spējas pret draudiem, ar kuriem saskaras valstis šajā Eiropas daļā – Baltijas jūrā, Ziemeļatlantijā un Tālajos Ziemeļos –, kā arī veicināt drošību, mieru un stabilitāti. Līderi pārrunāja situāciju Ukrainā, Apvienoto reaģēšanās spēku sadarbību ar NATO un hibrīddraudus.
Tiekoties ar citiem Ziemeļvalstu līderiem, Latvijas premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") sacīja, ka Krievija joprojām ir lielākais drauds mūsu reģionālajai drošībai un stabilitātei.
Savukārt hibrīddraudiem ir pavisam svaigs piemērs ar neseno gāzes vada bojājumu starp Somiju un Igauniju. Valstis ir nolēmušas koordinēt savu rīcību kritiskās infrastruktūras aizsardzībai.
"Bojājumi, ko, iespējams, radījusi kāda veida ārēja darbība zemūdens infrastruktūrā starp Somiju un Igauniju, parāda kritiskās infrastruktūras drošības nozīmi.
Tāpēc tagad esam uzdevuši mūsu aizsardzības ministriem apspriest turpmāko kritiskās infrastruktūras aizsardzību, īpaši zem ūdens.
Tas ir svarīgi visām mūsu valstīm," sacīja Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons.
Samitam ar videokonferences palīdzību pieslēdzās arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, un Ukraina tika uzaicināta novērot Apvienoto reaģēšanas spēku mācības. Tas veicinātu spēku savietojamību un uzlabos gan Ukrainas, gan arī Apvienoto spēku militārās spējas. Tāpat tas ir solis uz Ukrainas integrāciju Eiropas aizsardzības sistēmās.
KONTEKSTS:
"Elering" un Somijas sistēmas operators "Gasgrid Finland" slēdza "Balticconnector" naktī uz svētdienu, jo tika novērota spiediena krišanās cauruļvadā, kas liecina par iespējamu gāzes noplūdi.
Gāzesvada bojājuma vieta atrodas Somijas teritorijā, un Somijas premjers paziņoja, ka gāzesvadā konstatētie bojājumi radušies ārēju darbību rezultātā. Notikušo izmeklē Somijas robežsardze un Drošības izlūkošanas dienests, palīdzēt gatava arī NATO.
Latvijas amatpersonas norādījušas, ka ziņas par iespējamu sabotāžu ir satraucošas, taču situācija Latvijā ar dabasgāzes apgādi ir droša.
Latvijas drošības dienesti ir saziņā ar kaimiņvalstu kolēģiem. Tikmēr Lietuvā saistībā ar incidentu gāzesvadā pastiprināta modrība stratēģiski svarīgos objektos.
