Par 141 deputāta vietu Lietuvas Seimā sacentīsies kopumā 1740 kandidātu no 15 sarakstiem. To vidū ir 128 līdzšinējā sasaukuma deputāti. Puse no vietām parlamentā tiks atvēlēta sarakstiem, kas pārvarējuši piecu procentu slieksni.
Savukārt 700 kandidātu cīnīsies par deputātu vietām 71 vienmandāta apgabalā. Tā kā Lietuvā darbojas jauktā vēlēšanu sistēma, vēlētāji iecirknī balso par partiju sarakstiem un noteiktā vēlēšanu apgabalā pārstāvēto kandidātu.
Iedzīvotāju izvēli var atvieglot tas, ka atšķirībā no Latvijas, Lietuvā ir atļauta priekšvēlēšanu aģitācija arī dienu pirms balsojuma.
Pēc Lietuvas centrālās vēlēšanu komisijas datiem, iepriekšējā balsošanā piedalījās 174 000 iedzīvotāju jeb 7,4% balsstiesīgo. Tas ir augstāks rādītājs nekā pirms četriem gadiem.
Kā norādīja Latvijas Radio uzrunātie politikas vērotāji, svarīgākie jautājumi balsojuma priekšvakarā ir saistīti ar ekonomiku, īpaši nodokļu politiku, kā arī sociāliem jautājumiem, izglītību, ārpolitiku un drošības politiku.
"Galvenais jautājums ir karš un drošība, Krievijas un Baltkrievijas ģeopolitiskais tuvums. Kaut arī tas tieši neietekmē Lietuvu, netieši [tā tas ir]. Visas politiskās partijas piekrīt tam, ka tā ir problēma. Tikai marginālās partijas saka, ka mums vajag mieru, bet viņi nesaka, kādu. Ja tas ir taisnīgs miers, tad labi. Vairākuma partijas turpina ļoti atbalstīt Ukrainu, saprotot, ka tas ir galvenais drošības jautājums, ko tā palīdz zināmā mērā risināt," stāstīja Kauņas Vītauta Dižā Universitātes politikas zinātnes profesors Mindaugs Jurkīns.
Jurkīns arī atzīmēja, ka iekšpolitiski svarīgākie jautājumi ir saistīti ar sociālo tiesību un sabiedrisko pakalpojumu pieejamības trūkumu. To vidū arī skolotāju un ārstu trūkums. Tas ir pamatā pašreizējās valdības virzienā vērstajai kritikai.
Šo Seima vēlēšanu kampaņa kļuva pamanāmāka tikai tuvāk balsojuma dienai. Kā sarunā ar Latvijas Radio skaidro Lietuvas sabiedriskās raidorganizācijas LRT žurnāliste Liepa Želniene, īpaši intensīva kampaņa kļuva pēdējo divu nedēļu laikā.
"Iemesls, kāpēc tā sākās lēni, ir tas, ka politiskajām partijām nebija pietiekami daudz naudas, ko tērēt reklāmām, vai ka tās tik daudz nebrauca uz reģioniem un nerunāja ar cilvēkiem. Lietuvā šogad bankas nolēma, ka tās neaizdos naudu politiskajām partijām. Es domāju, tas arī bija iemesls, kas padarīju mūsu politisko kampaņu nedaudz lēnāku un ne tik interesantu," viņa teica.
Žurnāliste izcēla, ka aizvadīto divu nedēļu laikā ir notikušas daudzas mediju rīkotas priekšvēlēšanu debates. Debašu formāts atbilstoši likumiem paredz, ka kaut kādā veidā ir jābūt pārstāvētiem visiem 15 sarakstiem, kas piedalās vēlēšanās. Tas savukārt rada izaicinājumus.
"Viņiem ir jārunā vienu minūti, tad ir atvēlēta viena minūte atbildei viens otram. Un tā īsti nekļūst par sarunu, bet gan par saukļu izrādi. Viņiem jāpasaka viens teikums, un tas viss. Nav īsti debates par politiku, kurā var dzirdēt sarunu, argumentus, skaitļus," norādīja Želniene.
Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātnes institūta profesors Ramūns Vilpišausks sarunā ar Latvijas Radio atzīmēja, ka vēlēšanu kampaņā dzirdama pie varas esošo kritika no opozīcijas, kā arī parlamentā nepārstāvētajām sīkpartijām.
Visvairāk pārmests gan tiek valdošajai konservatīvajai "Tēvzemes savienībai – Lietuvas kristīgajiem demokrātiem". Arī Vilpišausks kritizē līdzšinējo kampaņas gaitu.
"Šī kampaņa ir sākusies diezgan vēlu, un es teiktu, daudzām partijām ir diezgan īsas vēlēšanu programmas. Tās īsti nav izvērstas, kas, iespējams, atspoguļo to, ka [partiju] ieskatā vēlētājus neinteresē detalizēti priekšlikumi. Tās vispārējā līmenī diskutē par Lietuvā aktuālām problēmām – sociālekonomiskas problēmas kā dzīves dārdzība un tamlīdzīgi, ārpolitika un drošības politika, kā finansēt valsts aizsardzību, kādai ir jābūt nodokļu politikai," viņš teica.
Savukārt profesors Jurkīns secina, ka šī vēlēšanu kampaņa ir bijusi diezgan profesionāla, ņemot vērā sniegtās atbildes uz jautājumiem priekšvēlēšanu debašu laikā, un vēlētājiem ir bijusi iespēja saņemt viņus interesējošo informāciju, kas ļautu pieņemt lēmumu.
Aptaujās augsti rādītāji ir kādreizējā Seima deputāta un šogad prezidenta vēlēšanās kandidējušā Remiģija Žemaitaiša partijai "Nemunas rītausma". Politiskā spēka popularitāte daļas vēlētāju vidū lielā mērā ir Žemaitaiša nopelns viņam raksturīgā tiešuma dēļ.
Šis tiešums gan arī kalpo par pietiekami atgrūdošu faktoru daļai politisko spēku, kuri paziņojuši, ka ar to nesadarbosies. Lai arī Žemaitaitis paziņojis, ka labprāt sadarbotos ar Lietuvas sociāldemokrātu partiju vai kādu no kreisajiem spēkiem, reālo situāciju parādīs tikai galīgais vēlēšanu iznākums.
To, kāds tieši tas varētu būt, ir grūti paredzēt. Pieredze rāda, ka iepriekšējo vēlēšanu uzvarētāja nākamajās vēlēšanās neiegūst pirmo vietu. Attiecīgi visvairāk balsu šoreiz var saņemt aptauju līderi sociāldemokrāti. Bet skaidrs ir tas, ka nākamo valdošo koalīciju nāksies veidot vairākām partijām, taču jautājums, cik plaša būs koalīcija.
Komentējot izredzes, ka sociāldemokrāti varētu gūt uzvaru šajās vēlēšanās, profesors Mindaugs Jurkīns sarunā uzsvēra, ka vēlētāju aptaujas neatspoguļo to, kādi varētu būt vēlēšanu rezultāti vienmandāta apgabalos.
Viņaprāt, pagājušā gada pašvaldību vēlēšanas var kalpot par rādītāju tam, ka sociāldemokrāti lielākās priekšrocības ir tieši vienmandāta apgabalos, un tas var palīdzēt viņiem iegūt visvairāk vietu Seimā, kas savukārt paver iespēju veidot koalīciju. Taču Jurkīns atzīmē, ka:
"Puse vēlētāju neierodas uz balsojumu, turklāt 20 līdz 30 procenti vēlētāju saka, ka viņi nav izlēmuši. Varbūt šie 20-30 procenti balsos par ko tādu, ko neatspoguļo aptaujas. Mums kas tāds jau bijis 2016. gadā, kad augšgalā nonāca "Zemnieku un zaļo savienība"," viņš teica. "Neviens to neparedzēja, visi domāja, ka sociāldemokrāti būs vadošā partija. Notika pretējais. Vienmandāta apgabalos zemnieki saņēma daudz balsu un vietu. Tāpēc mēs tā kā paļaujamies uz aptaujām kā mērauklu, bet no citas puses liela daļa neizlēmušo vēlētāju var izmainīt notikumu gaitu."
Visticamāk, ka vēlēšanas Lietuvā uz pēdējā laika Eiropas valstīs notiekošo vēlēšanu, kā arī vērojamās politiskās polarizācijas fona gan varētu būt izņēmums, uzskata profesors Ramūns Vilpišausks.
"Centriskās partijas mēģinās saglabāt ievērojamu daļu vietu parlamentā un varētu spēt izveidot vairāku partiju koalīciju, neiekļaujot tās, kuras var uzskatīt par radikālām. Es domāju, ka šis būtu interesants izņēmums šā brīža Eiropas politikas tendencēs," norādīja profesors.
Pēc divām nedēļām – 27. oktobrī – vēlēšanu otrā kārta notiks tajos vienmandāta apgabalos, kur neviens kandidāts nebūs ieguvis balsu vairākumu.
To, cik daudz vienmandāta vēlēšanu apgabalos notiks balsojums vēlēšanu otrajā kārtā pēc divām nedēļām, izšķirs vēlētāju aktivitāte. Proti, pirmajā kārtā visvairāk balsu ieguvušajam kandidātam jāiegūst 20 procenti no visa vienmandāta vēlēšanu apgabala vēlētāju balsu skaita, lai šajā apgabalā netiktu rīkota otrā vēlēšanu kārta.
Svētdien Lietuvā iecirkņi strādās līdz pulksten astoņiem vakarā.
