ES augstākais pārstāvis ārpolitikas un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels paziņoja, ka vienlaikus bloks lūdz Izraēlu maksimāli censties izvairīties no cilvēku upuriem.
Tāpat ir bažas par Gazas civiliedzīvotāju apgādi - Eiropas Komisija ziņo, ka dienā vidēji tikai 40 smagās automašīnas ar humāno palīdzību tiek caur Rafas robežpunktam, kas ir mazāk nekā 10% no tā, kas bija pirms kara. ES vēlas, lai humānās pauzes palīdzības piegādei tiktu noteiktas nekavējoties.
Briselē pirmdien tiekas Eiropas Savienības dalībvalstu ārlietu ministri, lai pārrunātu ļoti smagus tematus – gan situāciju Ukrainā, gan konfliktu Tuvajos Austrumos. Uzmanības centrā ir humānās palīdzības pieejamība Gazai un plāni "dienu pēc" Izraēlas militārajām operācijām Gazā.
Ministriem ierodoties uz tikšanos, bija redzams, ka nav vienprātības vairākos jautājumos attiecībā uz situāciju Izraēlā un Gazā. Piemēram, Īrijas ārlietu ministrs prasa ne tikai humānās pauzes, bet aicina iet tālāk un prasa, ka ir vajadzīgs humānās palīdzības pamiers, lai steidzami atvieglotu Gazas civiliedzīvotāju situāciju. Līdzīga prasība Izraēlai – izbeigt karadarbību – izskan arī dažādās protesta demonstrācijās ne tikai Briselē šajā nedēļas nogalē, bet arī citās Eiropas pilsētās.
Savukārt Vācijas kanclers Olafs Šolcs izteicies, ka "tūlītējs pamiers" nāktu par labu "Hamās" – tas dotu laiku "Hamās" iegūt jaunas raķetes, lai mērķētu uz Izraēlu.
"Es saprotu impulsu aicinājumam uz pamieru, bet ar impulsiem nepietiek, lai palīdzētu cilvēkiem, lai patiesi garantētu drošību un mieru," norāda Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka.
"Ir jāatbild arī uz tādiem jautājumiem – kā prasība pēc pamiera var tagad, šajā šausmīgajā situācijā, garantēt Izraēlas drošību? Kas notiks ar 200 ķīlniekiem? Kurš vedīs sarunas šobrīd, kad sarunas diez vai šķiet iespējamas?"
"Tāpēc, lai glābtu cilvēku dzīvības, lai atvieglotu neticamo, šausmīgo situāciju cilvēkiem Gazā – es domāju, ka ir tik svarīgi darīt to, ko varam tagad. Un tās ir humānās pauzes."
Pēc ārlietu ministru sanāksmes ES augstais pārstāvis Žuzeps Borels žurnālistiem uzsvēra, ka Eiropa grib arī vīziju – kāda izskatīsies diena "pēc kara", lai gan arābu valstis par to šobrīd nevēlas runāt.
Borels uzskata, ka nevar būt palestīniešu piespiedu pārvietošana ārpus Gazas, nevar būt pastāvīga Gazas okupācija un ir jābūt vienai palestīniešu organizācijai, ar ko runāt (tātad sarunas ar "Hamās" netiek izskatītas).
"Es neizgudroju jaunu Palestīnas pašpārvaldi. Ir palestīniešu pašpārvalde. Mēs neizgudrosim jaunu. Gluži pretēji, mēs uzskatām, ka jāpastiprina esošā palestīniešu pašpārvalde," uzskata Borels.
Tāpat viņš uzsvēra, ka vairāk jāiesaista arābu valstis un jābūt lielākai ES iesaistei palestīniešu valsts izveidē.
Vairāk nekā 800 cilvēkiem svētdien tika atļauts pamest Gazu caur Rafahas robežpārejas punktu. Gandrīz visi bija ārzemnieki, bet daži bija pacienti no Gazas slimnīcām un viņu aprūpētāji. Vācija arī ziņo, ka aptuveni 400 Vācijas pilsoņu joprojām atrodas palestīniešu teritorijās, tostarp okupētajā Rietumkrastā.
Tikmēr ANO misijas ievēroja klusuma minūti, lai pieminētu Gazas joslā nogalinātos ANO darbiniekus – 101 ANO darbinieks nogalināts Gazā kopš Izraēlas un "Hamās" kara sākuma.
Izraēlas armija paziņojusi, ka piecās nedēļās, kopš sāktas kaujas operācijas pret palestīniešu kaujinieku grupējumu "Hamās" Gazas joslā, tā veikusi 4300 gaisa triecienu.
Patlaban Gazas joslā turpinās Izraēlas armijas sauszemes operācijas. Armija ziņo, ka triecieni tikuši vērsti pa trīstūkstoš mērķiem, tos nosaucot par "teroristu infrastruktūru", to skaitā grupējuma "Hamās" komandcentriem un pazemes tuneļiem. Savukārt palestīniešu kaujinieki no Gazas joslas atsākuši raķešu uzbrukumus Izraēlas dienvidiem, ziņo Izraēlas armija.
Vienlaikus Pasaules Veselības organizācija ziņo, ka lielākais Gazas hospitālis – Al-Šifas slimnīca – vairs nespēj funkcionēt. Slimnīcas ārsti paziņojuši, ka nedēļas nogalē beigusies degviela pēdējam elektrības ģeneratoram, kā dēļ miruši vairāki pacienti, toskait priekšlaikus dzimuši mazuļi.
Izraēla paziņojusi, ka nevēršot tiešus uzbrukumus pret slimnīcu, taču grupējums "Hamās" zem tās ierīkojis komandcentru. "Hamās" to noliedz.
KONTEKSTS:
Palestīniešu islāmistu grupējuma "Hamās" teroristi 7. oktobra rītā veica negaidītu uzbrukumu no Gazas joslas. Slaktiņā tika nogalināti ap 1400 izraēliešu, galvenokārt civiliedzīvotāji.
"Hamās" kaujinieki arī saņēma gūstā vairāk nekā 200 cilvēku un nogādāja Gazas joslā.
Izraēla izsludināja valstī kara stāvokli un sāka plašus gaisa un artilērijas triecienus pret "Hamās" objektiem šī grupējuma pārvaldītajā Gazas joslā. Kaujās iesaistīti arī sauszemes spēki.
Vairākas nedēļas Izraēla arī īstenoja Gazas joslas pilnīgu blokādi, atslēdzot teritorijai elektrības un ūdens padevi. Kopš 21. oktobra Gazā caur Rafahas robežpunktu teritorijas dienvidos no Ēģiptes iebraukušas kravas automašīnas ar starptautisko humāno palīdzību, taču ar to nepietiek, lai palīdzētu visiem Gazas joslas civiliedzīvotājiem. Izraēla aizvien liegusi ievest Gazas joslā ūdens filtrēšanas iekārtas, kā arī degvielu.
